Atjaunināts: 09.10.2025.
Kur un kā vērsties neapmierinošas veselības aprūpes gadījumā?
Ja pacients ārstniecības iestādē saskaras ar iespējamu pacienta tiesību aizskārumu, vai apšauba saņemtās ārstniecības kvalitāti, ir jāvēršas pie ārstniecības iestādes vadības, kura operatīvi varēs izvērtēt attiecīgo situāciju un atrast labāko risinājumu pacientam konkrētajā situācijā.
Ja problēmsituāciju nevar atrisināt ārstniecības iestādē, un pacientam ir šaubas par ārstniecības iestādes darbību, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti pacientam ir tiesības iesniegt iesniegumu Veselības inspekcijā.
Ņemot vērā iesniegumā minēto informāciju Inspekcija analizē pacienta medicīnisko dokumentāciju, saņem ārstniecības personu paskaidrojumus, vai veic kontroli ārstniecības iestādē. Nepieciešamības gadījumā no iesniedzēja tiek lūgta papildus informācija.
Iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas. Iesniegums tiek izskatīts 30 dienu laikā, sarežģītos gadījumos termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem.
Iesniegumā, kurā norādīti personas dati (vārds, uzvārds, personas kods), brīvā formā, apraksta veselības aprūpes situācijas pieredzi. Tāpat norāda datumu un vietu, kad un kurā ārstniecības iestādē konkrētā pieredze gūta, un norāda, kas radījis aizdomas par iespējamu kvalitātes trūkumu saņemot veselības aprūpes pakalpojumu.
Iesniegumu pašrocīgi parakstītu var iesniegt klātienē Veselības inspekcijā, Talejas iela 1, Rīga, LV-1026, vai sūtīt pa pastu.
Savukārt iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu nosūtāms uz e-pastu. Tāpat iesniegumu var iesniegt digitālajā pasta kastītē e adrese.
Kas ir Ārstniecības riska fonds? Kā var iesniegt pieteikumu ĀRF?
Ja pacientam ārstniecības procesa laikā nodarīts kaitējums veselībai (arī morālais kaitējums) vai dzīvībai, kuru nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošas ārstniecības personas ar savu darbību vai bezdarbību vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, pacients var vērsties Ārstniecības riska fondā ar pieteikumu atlīdzībai par nodarīto kaitējumu. Tāpat pacients var vērsties Ārstniecības riska fondā ar pieteikumu atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.
Atlīdzības prasījuma pieteikumu par nodarīto kaitējumu var iesniegt ne vēlāk kā divus gadus pēc kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc kaitējuma nodarīšanas dienas.
Lai pacients pieprasītu atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, ar pieteikumu jāvēršas Veselības inspekcijā, Talejas iela 1, Rīga, LV-1026, LV-1012. Pieteikumu var iesniegt arī elektroniski, ja tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Pieteikuma apraksts, iesnieguma veidlapas un deklarācijas paraugs.
Ja veselības punkts ir līgumattiecībās ar valsti un piedāvā valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, bērniem līdz 18 gadiem nav jāmaksā par atkārtotām pārsiešanām.
Darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.
Kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja un slimības lapu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 03.04.2001. noteikumi Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”.
Ārsts vai ārsta palīgs darbnespējas lapu sagatavo elektroniski veselības informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu (turpmāk – e-veselības sistēma).
Pēc personas pieprasījuma ārsts vai ārsta palīgs izsniedz e-veselības sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu papīra formā, un tajā ir norāde "Darbnespējas lapa ir sagatavota un reģistrēta veselības informācijas sistēmā".
Darbnespējas lapu izsniedz:
- sakarā ar slimību (arī arodslimību) vai traumu (arī nelaimes gadījumu darbā), kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu;
- ja nepieciešams saņemt ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību;
- ja nepieciešama izolācija karantīnas laikā;
- ja atveseļošanās laikā pēc slimības (traumas) saskaņā ar medicīnisku atzinumu darbspēju atjaunošanai nepieciešams ārstēties rehabilitācijas iestādē;
- sakarā ar stacionārā veicamu protezēšanu vai ortozēšanu;
- sakarā ar stacionārā veicamu izmeklēšanu, ja ir ārsta norīkojums;
- personai, kas kopj slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem;
- grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.
Papildus informācija pieejama šeit.
Vai darbnespējas lapu var saņemt attālināti?
Parasti darbnespējas lapu izsniedz pēc pacienta klātienes apskates, tomēr atsevišķos gadījumos to iespējams saņemt arī attālināti. Piemēram, akūtas augšējo elpceļu infekcijas gadījumā ārsts var attālināti izsniegt darbnespējas lapu pirmajām trim darbnespējas dienām, izvērtējot pacienta simptomus un veselības stāvokli. Ja darbnespēja turpinās, nepieciešama klātienes apskate.
Vai darbnespējas laikā drīkst ceļot vai apmeklēt pasākumus?
Darbnespējas lapa nenozīmē, ka pacientam obligāti jāuzturas mājās. Atkarībā no saslimšanas ārsts var ieteikt pastaigas, fiziskas aktivitātes vai citas darbības, kas veicina atveseļošanos. Būtiski, lai pacients ievērotu ārsta noteikto ārstēšanās režīmu un viņa aktivitātes netraucētu ārstēšanai vai neaizkavētu atgriešanos darbā. Tādēļ atrašanās ārpus mājām vai ceļojums pats par sevi vēl neliecina par pārkāpumu.
Kas var apstrīdēt darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību?
Veselības inspekcijā ar iesniegumu var vērsties gan darba devējs, gan cita persona. Tomēr iesniegumā jānorāda konkrēti apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par darbnespējas lapas izsniegšanu. Piemēram, tās var būt ziņas par iespējamu strādāšanu darbnespējas laikā vai citi apstākļi, kas liek apšaubīt darbnespējas pamatotību. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli.
Vai ārsts drīkst atteikt izsniegt darbnespējas lapu?
Darbnespējas lapas izsniegšana ir ārsta profesionāls lēmums, kas balstīts uz pacienta veselības stāvokļa izvērtējumu. Pacienta lūgums pats par sevi nav pietiekams pamats tās izsniegšanai. Vienlaikus ir iespējamas arī situācijas, kad atteikums izsniegt darbnespējas lapu ir nepamatots. Arī šādus gadījumus Veselības inspekcija var izvērtēt.
Kādos gadījumos darbnespējas lapu var anulēt?
Ja pārbaudē tiek konstatēts, ka darbnespējas lapa izsniegta nepamatoti, Veselības inspekcija var uzdot ārstniecības iestādei to anulēt. Šāds lēmums var ietekmēt pacienta tiesības saņemt slimības naudu vai pabalstu, tādēļ pirms tā pieņemšanas tiek rūpīgi izvērtēti visi būtiskie apstākļi.
Ko pārbauda Veselības inspekcija?
Veselības inspekcija izvērtē, vai darbnespējas lapa izsniegta atbilstoši pacienta veselības stāvoklim un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Pārbaudes rezultātā var tikt konstatēta nepieciešamība anulēt darbnespējas lapu vai labot kļūdas, piemēram, nepareizi norādītu darbnespējas cēloni vai kļūdaini izsniegtu A vai B darbnespējas lapu.
Svarīgi! Darbnespējas lapas izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”.
Informāciju par labi paveiktu mediķu darbu Jūs varat iesniegt ārstniecības iestādes vadībai vai Veselības ministrijai.
Šādos gadījumos pēc iespējas precīzāk jānorāda informācija par sniegto medicīnisko aprūpi, piemēram, datums, pilsēta, izsaukuma adrese, ārstniecības iestāde, ārsta vai medmāsas vārds, uzvārds, kā arī jāprecizē, kāda palīdzība tika sniegta. Rakstveida informāciju iespējams nosūtīta pa pastu vai elektroniski. Veselības ministrijas adrese:
Brīvības iela 72, Rīga, LV-1011, e-pasts: vm@vm.gov.lv, mājaslapa: https://www.vm.gov.lv/lv
Jārunā ar ārstniecības iestādes vadību, nodaļas vai poliklīnikas galveno ārstu, slimnīcas administrāciju. Ieteicams slimnīcas vadībai rakstīt iesniegumu par konkrēto situāciju. Ja neizdodas rast risinājumu – iesniegums Veselības inspekcijai.
Pacienta ārstēšanu slimnīcā nodrošina ārstējošais ārsts. Ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, nosaka pacientam atbilstošāko ārstēšanu – nepieciešamos izmeklējumus, medikamentus u.c. Ja pacients nav apmierināts ar veikto izmeklēšanu, sākotnēji jārisina jautājums ar ārstniecības iestādes vadību, ja neizdodas rast risinājumu - iesniegums Veselības inspekcijai.
Iesniegumus Veselības inspekcijai var iesniegt, sūtot vēstulē pa pastu uz Inspekcijas mājas lapā norādītajām adresēm vai elektroniski, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv pieejamo pakalpojumu „Iesniegums Veselības inspekcijai”.
Ieteikt problēmu gadījumos sākotnēji pārrunāt ar ārstniecības personu atšķirīgas attieksmes iemeslus, un nepieciešamības gadījumā vērsties pie ārstniecības iestādes administrācijas, kura ir atbildīga par ārstniecības iestādes darba organizāciju un var rast ātrāku problēmas risinājumu, t.sk. izveidot komisiju ārstniecības personas rīcības izvērtēšanai.Vēl var vērsties piedāvāt vērsties Latvijas ārstu biedrības Ētikas komisijā un Latvijas māsu asociācijas Ētikas komitejā.Pacientu un ārstu attiecību pamatprincipus nosaka Pacientu tiesību likums, Latvijas Ārstu Ētikas kodekss, taču katra ārstniecības iestāde var papildus noteikt savus profesionālās ētikas un uzvedības principus, normas un ieteikumus, t.sk. izveidot savu ētikas komisiju ārstniecības personu ētikas normu pārkāpumu izvērtēšanai.Katrai personai Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību, ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no viņa slimības rakstura un smaguma.