FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Pacientu tiesību likuma 3.panta piektā daļa noteic, ka pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt garīgo aprūpi, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem sniedz ārstniecības iestādes kapelāns.

Pacienta un viņa tuvinieku tiesības saņemt garīgo aprūpi ir ne tikai patstāvīgas pacienta tiesības, bet arī daļa no tiesībām uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, kas ir cilvēktiesības. 

Kas ir garīgā aprūpe?

Garīgā aprūpe ir kapelāna sniegts atbalsts, kas palīdz pacientam un viņa tuviniekiem risināt emocionālās, eksistenciālās un reliģiskās vajadzības pacienta ārstniecības laikā.

Garīgā aprūpe ietver, piemēram:

  • sarunas ar pacientu, viņa tuviniekiem un ārstniecības iestādes personālu; 

  • garīgu, emocionālu un morālu atbalstu ārstniecības laikā;

  • atbalstu krīzes situācijās, tostarp uztraukuma, sēru un zaudējuma gadījumā; 

  • garīdznieka piesaisti dievkalpojumiem, piemiņas svētbrīžiem un cita veida reliģiskajai darbībai slimnīcas nodaļās vai kapelā; 

  • sadarbību ar ārstniecības personām, lai pacientam un viņa tuviniekiem sniegtu nepieciešamo atbalstu ārstniecības procesā;

  • konsultācijas reliģiskos jautājumos, ārstniecības procesā iesaistot ārstniecības iestādes kapelānu, lai pacients varētu pieņemt viņa reliģiskajai pārliecībai atbilstošus lēmumus ārstniecībā. 

Garīgā aprūpe neietver reliģiskās darbības veikšanu, kas tiek īstenota reliģisku rituālu vai ceremoniju formā. 

Lai īstenotu reliģiskos rituālus vai ceremonijas (piemēram, slimnieku sakramentu), ārstniecības iestādei ir jāorganizē reliģisko organizāciju garīgā personāla (garīdznieku) piesaiste. Garīdznieku piesaisti var īstenot ārstniecības iestādes kapelāns. 

Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 14. panta piekto daļu reliģisko darbību slimnīcās reliģiskās organizācijas var veikt, ja to vēlas tajās esošās personas. Paredzētā pasākuma laiks un vieta jāsaskaņo ar attiecīgās iestādes administrāciju. Līdz ar to gadījumā, ja pacients vēlas īstenot reliģisko darbību, piesaistot reliģiskās organizācijas garīdznieku, paredzētais laiks un vieta ir jāsaskaņo ar ārstniecības iestādes administrāciju.

Jāņem vērā, ka reliģiskā darbība var tikt ierobežota, jo reliģiskā darbība nedrīkst aizskart citu pacientu tiesības un tiesiskās intereses ārstniecībā, un ārstniecības iestādei ir pienākums izvērtēt, vai nepastāv potenciāls apdraudējums. Ja ir izteikta vēlme veikt reliģisko darbību, slimnīcas administrācijai ir jāorganizē slimnīcas darbība tā, lai tiktu ievērotas slimnīcā esošo personu tiesības kopumā, tostarp netiktu traucēts pacientu ārstniecības process.Minētais saistāms gan ar pacienta paša tiesībām uz kvalitatīvu ārstniecības procesu, gan ar pacienta pienākumiem cienīt citu pacientu tiesības, tostarp uz privātumu un kvalitatīvu ārstniecību.

Tomēr visiem reliģiskās darbības ierobežojumiem ir jābūt tiesiskiem un pamatotiem. Nav pieļaujama formāla un nepamatota reliģiskās darbības ierobežošana. Pacienta tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, tostarp uz tiesības paust savu reliģisko pārliecību, ir jārespektē. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādei un tajā strādājošām ārstniecības personām vienmēr, tiktāl ciktāl tas ir iespējams, ir jāmeklē alternatīvi risinājumi, kā pacientam nodrošināt iespēju nodoties reliģijai – piemēram, pacientu pārvietojot uz atsevišķu telpu slimnieku sakramenta veikšanai. 

Kas var saņemt garīgo aprūpi?

Garīgo aprūpi ir tiesīgs saņemt:

  • pacients; 

  • pacienta tuvinieki. 

Pacienta tuvinieki, Pacientu tiesību likuma 3.panta piektās daļas izpratnē ir:

  • pacienta pārstāvji (tie var būt: pilnvarotā persona, pacienta laulātais, citi pilngadīgi un rīcībspējīgi tuvākie radinieki: pacienta bērni, pacienta vecāki, pacienta brāļi vai māsas, pacienta vecvecāki, pacienta mazbērni);

  • citas pacientam tuvas personas, kuras ir iesaistītas pacienta atbalstīšanā, un kuras uztraucas par pacientu.

Kurās ārstniecības iestādēs pacientam ir tiesības uz garīgo aprūpi?

Kapelānu pienākumos ietilpst profesionālo darbību veikt vietās, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe. Esot stacionētam stacionārajā ārstniecības iestādē, pacientam nav iespējas apmeklēt reliģiskās darbības veikšanas vietu, piemēram, baznīcu, lai saņemtu parastā garīdznieka, piemēram, baznīcas mācītāja, garīgo aprūpi.Tādēļ pacientam un pacienta tuviniekiem tiesības uz garīgo aprūpi tiek nodrošinātas stacionārajās ārstniecības iestādēs (slimnīcās).

Pacients vai pacienta tuvinieki, atrodoties slimnīcā, var:

  • patstāvīgi vērsties pie kapelāna;

  • lūgt ārstniecības personām palīdzību kapelāna piesaistei.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Informācija