Reizi gadā bērniem no valsts budžeta tiek apmaksāta zobu higiēna - 2 līdz 18 gadu vecumā. Divas reizes gadā zobu higiēnas pakalpojumus bērni var saņemt 7, 11 un 12 gadu vecumā. Tas nozīmē, ka bērniem attiecīgajā vecumā, piemēram, 11 gadu vecumā ir tiesības saņemt divas valsts apmaksātās zobu higiēnas. http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/zobarstniecibas-palidziba

Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 9.panta pirmajai daļai, pacientam ir tiesības triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim, izņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumā (turpmāk – FPDAL) noteiktos gadījumus, kas ir bezmaksas. FPDAL 15.panta pirmā un ceturtā daļa nosaka personas tiesības mēneša laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas (ne biežāk kā divas reizes gadā) bez maksas saņemt rakstveidā visu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā.

Ja pacients maina ģimenes ārstu, ģimenes ārsts, pie kura pacients bija reģistrēts iepriekš, nodod pacienta izraudzītajam ģimenes ārstam pilnīgus medicīniskos ierakstus par attiecīgo pacientu. Iepriekšējam un jaunajam ģimenes ārstam ir savstarpēji jāvienojas par medicīnisko ierakstu nodošanas kārtību. Ņemot vērā to, ka ģimenes ārstam jānodrošina medicīnisko ierakstu, kas veikti pacienta medicīniskajā kartē, glabāšana 75 gadus pēc pēdējā veiktā ieraksta, mainot ģimenes ārstu, nevar tikt izsniegti medicīniskās dokumentācijas oriģināli. Līdz ar to ģimenes ārsts pēc pacienta izraudzītā ģimenes ārsta pieprasījuma sniedz pilnīgu medicīnisko informāciju par pacientu, izsniedzot izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, tās kopiju vai citā, abām pusēm pieņemamā veidā (noteikumu Nr.265 6.punkts).

Ieteikt problēmu gadījumos sākotnēji pārrunāt ar ārstniecības personu atšķirīgas attieksmes iemeslus, un nepieciešamības gadījumā vērsties pie ārstniecības iestādes administrācijas, kura ir atbildīga par ārstniecības iestādes darba organizāciju un var rast ātrāku problēmas risinājumu, t.sk. izveidot komisiju ārstniecības personas rīcības izvērtēšanai.Vēl var vērsties piedāvāt vērsties Latvijas ārstu biedrības Ētikas komisijā un Latvijas māsu asociācijas Ētikas komitejā.Pacientu un ārstu attiecību pamatprincipus nosaka Pacientu tiesību likums, Latvijas Ārstu Ētikas kodekss, taču katra ārstniecības iestāde var papildus noteikt savus profesionālās ētikas un uzvedības principus, normas un ieteikumus, t.sk. izveidot savu ētikas komisiju ārstniecības personu ētikas normu pārkāpumu izvērtēšanai.Katrai personai Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību, ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no viņa slimības rakstura un smaguma.