Šobrīd normatīvais regulējums* uzraudzības un vadības formu paredz tikai šādos gadījumos:
- medicīnas izglītības programmu studējošiem,
- rezidentiem,
- ārstiem stažieriem (ārsts, zobārsts),
- medicīnas asistentiem.
*Ārstniecības likuma 33. panta pirmā daļa, 39.¹ un 43.² pants, Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” 9. punkts)
Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka no 2026. gada 1. marta ārstniecības personas (vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists), kurām nav spēkā esoša sertifikāta specialitātē ārstniecības iestādēs ir tiesīgas strādāt kā stažieris specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā.
Ārstniecības personām, kuras nav nokārtojušas ārstniecības personas sertifikācijas eksāmenu vai kurām ir bijis ārstniecības personas sertifikāts, profesionālās patstāvības un atbildības kopumu pamatspecialitātē nosaka ārstniecības iestādes vadītājs.
Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).
Minētās izmaiņas ir noteiktas Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" 10.1 punktā.