Sociālajos tīklos arvien biežāk novērojama tendence piedāvāt un iegādāties lietotus kosmētikas līdzekļus. Dažādās sociālo tīklu platformās, kā arī tiešsaistes tirdzniecības vietās privātpersonas publicē sludinājumus par kosmētikas līdzekļu pārdošanu, tostarp piedāvājot gan neatvērtus, gan jau iesāktus un daļēji izlietotus produktus. Tirdzniecībai tiek piedāvāti dažādi kosmētikas līdzekļi – sejas un ķermeņa kopšanas produkti, dekoratīvā kosmētika, smaržas un citi skaistumkopšanas produkti.
Šāda veida tirdzniecība arvien biežāk tiek izmantotas arī lietotu preču tirdzniecības platformās un sludinājumu vietnēs, kurās kosmētikas līdzekļi tiek piedāvāti par zemāku cenu nekā mazumtirdzniecībā. Sludinājumos nereti tiek norādīts, ka produkti ir lietoti tikai dažas reizes, izmēģināti vai pieejami gandrīz nelietotā iepakojumā.
Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt riskus, iegādājoties lietotus kosmētikas līdzekļus, tajā skaitā sociālajos tīklos un no privātpersonām. Iegādājoties lietotu kosmētiku, jāņem vērā, ka produkts jau ir bijis atvērts un lietots, tāpēc ne vienmēr iespējams pārliecināties par produkta drošumu un higiēnas prasību ievērošanu.
Būtiski pievērst uzmanību kosmētikas līdzekļa derīguma termiņam un marķējumā norādītajai informācijai. Kosmētikas līdzekļiem, kuru minimālais derīguma termiņš nepārsniedz 30 mēnešus, marķējumā jānorāda datums, līdz kuram produkts, ievērojot atbilstošus uzglabāšanas apstākļus, saglabā savas īpašības un ir drošs lietošanai. Savukārt produktiem, kuru minimālais derīguma termiņš pārsniedz 30 mēnešus, parasti norāda atvērta trauciņa simbolu, piemēram, 6M vai 12M, kas attiecīgi nozīmē sešus vai divpadsmit mēnešus pēc iepakojuma pirmreizējās atvēršanas. Iegādājoties lietotu kosmētiku, ne vienmēr iespējams pārliecināties, vai šis periods nav pārsniegts.
Papildu uzmanība jāpievērš tam, vai ir saglabāts produkta oriģinālais iepakojums un pieejama pilnīga marķējuma informācija. Pārdodot kosmētikas līdzekli bez ārējā iepakojuma, pircējam var nebūt pieejams sastāvdaļu saraksts, informācija par īpašiem piesardzības pasākumiem vai produkta partijas numurs. Šādas informācijas trūkums var apgrūtināt produkta izcelsmes un drošas lietošanas nosacījumu izvērtēšanu, kā arī iespējamo alergēnu identificēšanu.
Viens no būtiskākajiem lietotas kosmētikas riskiem ir iespējamais mikrobioloģiskais piesārņojums, uz ko uzmanība vērš arī Eiropas Komisijas Zinātniskā komiteja patērētāju drošuma jautājumos (SCCS) , norādot, ka kosmētikas līdzekļi var tikt mikrobioloģiski piesārņoti arī to lietošanas laikā, mikroorganismiem nonākot produktā no apkārtējās vides vai saskarē ar lietotāja rokām un ādu (SCCS, 2023). Kosmētikas līdzeklī tā lietošanas laikā var nonākt baktērijas un sēnītes, īpaši, ja produkts bijis tiešā saskarē ar ādu, gļotādām, pirkstiem vai kosmētikas uzklāšanas piederumiem. Šādu produktu lietošana var izraisīt ādas kairinājumu, iekaisumu vai infekcijas. Īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz skropstu tušām, acu zīmuļiem, lūpu krāsām, lūpu spīdumiem un citiem kosmētikas līdzekļiem, kuri lietošanas laikā nonāk tiešā saskarē ar acīm vai lūpām.
Mikrobioloģiskā piesārņojuma risku apliecina arī zinātniskie pētījumi. Piemēram, 2020. gadā zinātniskajā žurnālā Journal of Applied Microbiology publicētā pētījumā, kurā analizētas lietotas lūpu krāsas, lūpu spīdumi, acu zīmuļi, skropstu tušas un kosmētikas sūklīši, bakteriālais piesārņojums tika konstatēts 79–90 % pārbaudīto produktu. Pētījumā tika identificētas arī potenciāli patogēnas baktērijas, tostarp Staphylococcus aureus un Escherichia coli. Lai gan pētījuma rezultātus nevar attiecināt uz visiem lietotajiem kosmētikas līdzekļiem, tie apliecina, ka produktu lietošanas laikā iespējama mikroorganismu nonākšana tajos. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) norāda, ka kosmētikas līdzekļi var tikt piesārņoti lietošanas laikā, piemēram, mikroorganismiem nonākot produktā no pirkstiem. Īpaša piesardzība jāievēro, koplietojot acu kosmētiku, jo tā var palielināt infekciju risku1 .
Papildu riskus var radīt neatbilstoša kosmētikas līdzekļa uzglabāšana un izmaiņas tā sastāvā. Temperatūras svārstību, mitruma, gaismas vai ilgstošas uzglabāšanas ietekmē var mainīties produkta īpašības, tostarp tā konsistence, smarža, krāsa un mikrobioloģiskā stabilitāte. Turklāt ne vienmēr produkta piesārņojums vai kvalitātes pasliktināšanās ir konstatējama pēc tā ārējā izskata.
Iegādājoties lietotu kosmētiku tālpārdošanā, riskus ir vēl grūtāk izvērtēt, jo pircējs pirms iegādes nevar klātienē apskatīt produktu, tā iepakojumu un faktisko stāvokli. Produkta fotogrāfijas un pārdevēja sniegtā informācija ne vienmēr ļauj pārliecināties par produkta lietošanas vēsturi, uzglabāšanas apstākļiem un drošumu.
Uzmanība jāpievērš arī kosmētikas līdzekļa izcelsmei un atbilstībai normatīvo aktu prasībām. Iegādājoties kosmētiku no privātpersonām vai nezināmiem pārdevējiem interneta tirdzniecības platformās, ne vienmēr ir iespējams pārliecināties par produkta izcelsmi un to, vai tas sākotnēji likumīgi laists Eiropas Savienības tirgū. Pastāv risks iegādāties kosmētikas līdzekļus, kuri nav paziņoti Eiropas Komisijas kosmētikas līdzekļu paziņošanas portālā (CPNP) vai neatbilst citām piemērojamajām drošuma un marķējuma prasībām.
Inspekcija uzsver, ka, apzināti izvēloties iegādāties lietotu kosmētiku, pircējam jārēķinās gan ar tās iepriekšējo lietojumu, gan iespējamiem riskiem. Ja prece tiek piedāvāta kā lietota, nevar sagaidīt, ka tā būs tādā pašā stāvoklī kā jauns, neatvērts produkts.
Tādēļ pirms pirkuma ieteicams noskaidrot, cik ilgi kosmētikas līdzeklis ir lietots, kad tas pirmoreiz atvērts, vai ir pieejama informācija par tā derīguma termiņu un kādos apstākļos tas uzglabāts. Īpaši rūpīgi jāizvērtē tādu produktu iegāde, kuri paredzēti lietošanai acu un lūpu zonā.
Vienlaikus Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus, komersantus un lietotu preču tirgotājus atturēties no iepriekš atvērtu un lietotu kosmētikas līdzekļu pieņemšanas tālākpārdošanai vai nodošanai citām personām. Šādu produktu iepriekšējie lietošanas un uzglabāšanas apstākļi ne vienmēr ir zināmi, tādēļ var nebūt iespējams pārliecināties par to mikrobioloģisko drošumu un atbilstību drošas lietošanas nosacījumiem.
1 Bashir A, Lambert P. Microbiological study of used cosmetic products: highlighting possible impact on consumer health. J Appl Microbiol. 2020 Feb;128(2):598-605. doi: 10.1111/jam.14479. Epub 2019 Oct 28. PMID: 31597215. Katrs pircējs ar savu izvēli var mazināt iespējamos veselības riskus, tādēļ aicinām būt atbildīgiem un rūpīgi izvērtēt lietotas kosmētikas iegādes nepieciešamību.