Publicēts: 19.03.2020.
Atjaunināts: 24.08.2023.

Dzeramā ūdesapgādes sistēmas

Veselības inspekcija uzrauga dzeramā ūdens kvalitātes prasību izpildi publiskajā dzeramā ūdensapgādē, no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam (dzīvojamai mājai). Veselības inspekcija, nodrošinot uzraudzības funkciju, veic plānveida kontroles ūdensapgādes sistēmās. Inspekcija izskata arī iedzīvotāju iesniegumus par publiskās ūdensapgādes ūdens kvalitātes atbilstību normām.

Plašāku informāciju par dzeramo ūdeni skatīt šeit

Saņemot iesniegumu vai veicot plānveida kontroli, inspektori pārbaudi veic uz vietas, iegūst un izvērtē visu nepieciešamo informāciju, un, ja nepieciešams, tiek organizēta ūdens kvalitātes laboratoriskā pārbaude.

Ikdienas monitoringu un kontroli, dzeramā ūdens atbilstībai nekaitīguma prasībām, pilda un nodrošina ūdens apgādes uzņēmumi. Prasības dzeramajam ūdenim ir noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

Dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmas apkope ir mājas pārvaldītājam noteikto sanitārās apkopes noteikumu prasību izpildes pienākums, lai nepieļautu sabiedrības veselības apdraudējumu un izvairītos no Legionella baktēriju izplatīšanās.

 

 

 

Ēkas ūdensapgādes sistēmās:

Galvenie principi ir ēkas karstā un aukstā ūdensapgādes sistēmu pārzināšana, trūkumu identificēšana un novēršanas pasākumu īstenošana.

  • Ēkas ūdensapgādes sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavē Legionella baktēriju savairošanos:
    • aukstā ūdens temperatūra ēkas iekštīklos ir jāuztur ne augstāka par +20 °C;
    • optimālā karstā ūdens temperatūra izejā no siltummaiņa ir ne zemāka par +55 0C;
    • jānodrošina ūdensapgādes cauruļvadu siltumizolācija, lai mazinātu karstā ūdens siltuma zudumus un lai mazinātu aukstā ūdens uzsilšanu;
    • jānovērš situācijas, kad ūdens apgādes sistēmā rodas ūdens sastāvēšanās (stagnācija), kas veicina bioplēves augšanu, piemēram, jānoslēdz cauruļvadu aklos galus;
    • jālikvidē nogulsnes, aplikums, korozija uz ūdensapgādes sistēmas virsmām, kurām ir saskare ar ūdeni.
  • Regulāri jāapseko un jānovērtē ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu tehnisko stāvokli.
  • Regulāri jātīra karstā ūdens uzglabāšanas tvertnes un jāskalo to cauruļvadu sistēmas.
  • Regulāri jāveic dušas uzgaļu (galviņu) un izlietnes krānu tīrīšanu no aplikuma, un dezinfekciju, izmantojot hloru saturošus sadzīves dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī, un dažas minūtes jānotecina ūdens. Tā jārīkojas arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.
  • Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes ir jānotecina gan karstais, gan aukstais ūdens krānos un dušās, īpaši, ja tos reti izmanto.
  • Ja tiek identificēti trūkumi ēkas ūdensapgādes sistēmā, atkarībā no konkrētās situācijas nepieciešamības gadījumā var veikt dažādus pasākumus, piemēram, profilaktisko cauruļvadu tīrīšanu, skalošanu un dezinfekciju; ūdensapgādes sistēmas vai tās iekārtu, elementu pārbūvi vai nomaiņu; ūdens sastāva laboratoriskās pārbaudes; ūdens attīrīšanas vai mīkstināšanas iekārtu uzstādīšanu.

Lai izvairītos no inficēšanās ar legionelozi, īpaši jāizvairās no ūdens šļakatu veidošanās un ūdens aerosola ieelpošanas. Piemēram, pirms skalošanas jānoņem dušas galvu, lai novērstu Legionellu baktēriju pārnešanas risku. Veicot skalošanu, ieteicams lietot individuālos aizsarglīdzekļus – sejas maskas, kas samazinās ūdens aerosola ieelpošanas iespējas.

Gaisa mitrinātājos:

  • Gaisa mitrinātājā izmanto tikai tīru un ik dienu svaigi ielietu ūdeni, kas ir novārīts un atdzesēts.
  • Vismaz vienu reizi nedēļā tīra gaisa mitrinātāju, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem, lai tajā neveidojas organiskais un neorganiskais aplikums.

Gaisa kondicionēšanas sistēmās (dzesēšanas torņos):

  • Svaigā gaisa ieplūdes vieta sistēmā nedrīkst būt pārāk tuvu dzesēšanas tornim, lai ar baktērijām piesārņotais aerosols neiekļūtu ventilācijas sistēmā.
  • Regulāri jātīra un jānomaina gaisa filtri; ieteicams veikt regulāras Legionellu baktēriju kontroles analīzes.
  • Dzesēšanas torņus un iztvaikošanas kondensatorus regulāri jāpārbauda un jātīra vismaz reizi gadā. Korozijas skartās daļas, kā arī plūsmas atdalītājus regulāri jānomaina. Nogulsnes jānoņem, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļus. Ieteicams izmantot automātisko ūdens apstrādes sistēmu, kas ļauj pastāvīgi kontrolēt cirkulējošā ūdens kvalitāti.
  • Ja dzesēšanas torņu sistēma tiek slēgta vairāk nekā trīs dienas, visa sistēma (dzesēšanas tornis, caurules, siltummaiņi) jāiztukšo, novadot ūdeni kanalizācijas sistēmā. Ja tas nav iespējams, pirms sistēma atkal sāk strādāt, dzesēšanas ūdens ir jāapstrādā ar biocīdiem.

Ēku ūdensapgādes sistēmu un ventilācijas iekārtu (dzesēšanas torņu u.c.) tīrīšana un dezinfekcija jāveic profesionāliem dezinfekcijas pakalpojumu sniedzējiem. Informācija par uzņēmējiem, kas sniedz dezinfekcijas pakalpojumus ir atrodama Veselības inspekcijas tīmekļa vietnes sadaļā Datubāzes.

Piemērojamo standartu saraksts Ministru kabineta 06.07.2010. noteikumu Nr. 618 “Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi” prasību izpildei attiecībā uz Legionella baktēriju noteikšanu ūdensapgādes sistēmu ūdens paraugos, ir publicēts Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas „Latvijas standarts”(LVS) tīmekļa vietnē https://www.lvs.lv/lv/legislations/1012.

 Izmantotie literatūras avoti un papildus informācija:

  1. Pasākumi saslimšanas ar leģionāru slimību riska novēršanai. Ekonomikas ministrijas vadlīnijas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājiem https://www.em.gov.lv/lv/media/2626/download
  2. Legioneloze. Slimību profilakses un kontroles centrs. https://www.spkc.gov.lv/lv/legioneloze
  3. Infografika par inficēšanās riskiem ar legionelozi, LV portāls, 2017.

https://lvportals.lv/skaidrojumi/285939-saslimstiba-ar-legionelozi-kas-par-to-jazina-2017

  1. Legionella and the prevention of Legionellosis. World Health Organization, 2007. https://www.who.int/publications/i/item/9241562978
  2. Water safety in buildings. World Health Organization, 2011.

https://www.who.int/publications/i/item/9789241548106

  1. Guidelines for drinking-water quality: fourth edition incorporating the first and second addenda. World Health Organization, 2022.

https://www.who.int/publications/i/item/9789240045064