Veselības inspekcija veic plānveida kontroles ūdensapgādes sistēmās katru gadu un izskata arī iedzīvotāju iesniegumus par normatīvajos aktos noteikto dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdensapgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam.

Saņemot iesniegumu vai veicot plānveida kontroli, inspektori pārbaudi veic uz vietas, iegūst un izvērtē visu nepieciešamo informāciju, un, ja nepieciešams, tiek organizēta ūdens kvalitātes laboratoriskā pārbaude.

Prasības dzeramajam ūdenim ir noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

 Plašāku informāciju par dzeramo ūdeni skatīt šeit.


Legionellu baktēriju izplatība

Legionellu baktērijas ir sastopamas dabas ūdeņos (upēs un ezeros), kā arī mākslīgās ūdens sistēmās – karstajā un aukstajā ūdenī un aplikumos ūdens uzglabāšanas tvertnēs, t.sk. ēku ventilācijas sistēmu dzesēšanas torņos, cauruļvados, krānos, dušas uzgaļos u.c. Baktērija var izdzīvot zemā temperatūrā, atrodoties ūdenī rezistentā stāvoklī, bet tā vairojas +20–45 grādu (pēc celsija) temperatūrā stāvošā ūdenī, ja ir pietiekamā daudzumā barības vielas, un jo īpaši bioplēves aplikumos uz cauruļvadu, dušas galviņu u.c. iekšējām virsmām. Vislielākā inficēšanās bīstamība ir gadījumos, kad legionellu baktērijas savairojas lielā skaitā tām optimālajā temperatūrā +37–42 grādi (pēc celsija). Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50–60 grādiem (pēc celsija), baktērija iet bojā.

  Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Nevar inficēties ar legionellozi, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes – ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas (aerosolu), kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.

 Saslimstība ar legionellozi ir daudz augstāka, nekā pašlaik tiek diagnosticēts, un L. pneumophila atrodas trešajā vai ceturtajā vietā starp mikrobu izraisīto, sadzīvē iegūto pneimoniju cēloņiem. Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu. Būtisks riska faktors ir smēķēšana. Veselības inspekcija aicina ikvienu rūpēties par savu veselību un sliktas pašsajūtas gadījumā nekavējoties griezties pie sava ģimenes ārsta.

Visās ēku ūdens apgādes sistēmās:

  • Dzīvojamās mājas pārvaldītājām ir jāuztur aukstā ūdens temperatūru ne augstāku par +20 °C;
  • Karstā ūdens cauruļvadus jāizolē un jāievēro, lai tie neatrastos pārāk tuvu aukstā ūdens cauruļvadiem;
  • Dzīvojamās mājas pārvaldītājām jānodrošina pastavīgu karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 °C;
  • Ir jānovērš situācijas, kad ūdens apgādes sistēmā rodas ūdens sastāvēšanās, kas veicina bioplēves augšanu – jānoslēdz cauruļvadu aklos galus, pirms lietošanas jāskalo ilgi nelietotas ierīces, piemēram, veļas mašīnas ūdens pievades un izvades sistēmas, dušas, izlietnes u.c.;
  • Regulāri jātīra karstā ūdens tvertnes un jāskalo to cauruļvadu sistēmas;
  • Ilgi nelietotas ierīces, piemēram, dušas uzgaļus un izlietnes krānu iekšējās virsmas jāmazgā un jātīra, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus.
  • Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī izplatīt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē pieejamo informatīvo materiālu par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai  (https://www.spkc.gov.lv/lv/legioneloze).

Atbilstošas temperatūras uzturēšana ir efektīvākais un kopumā arī lētākais profilakses veids. Pie tam nepieciešams uzturēt ūdens sildīšanu arī karstā ūdens cauruļvados, kur ūdens necirkulē. Lai izvairītos no applaucēšanās ar karsto ūdeni, tieši pie izplūdes ieteicams izmantot termostatisko maisītāju (vārstuli).

Gaisa kondicionēšanas sistēmās:

  • svaigā gaisa ieplūdes vieta sistēmā nedrīkst būt pārāk  tuvu dzesēšanas tornim, lai ar baktērijām piesārņotais aerosols neiekļūtu ventilācijas sistēmā;
  • regulāri jātīra un jānomaina gaisa filtri; ieteicams veikt regulāras legionellu baktēriju kontroles analīzes;
  • dzesēšanas torņus un iztvaikošanas kondensatorus regulāri jāpārbauda un jātīra vismaz reizi gadā. Korozijas skartās daļas, kā arī plūsmas atdalītājus regulāri jānomaina. Nogulsnes un apaugumi jānoņem, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļus. Ieteicams izmantot automātisko ūdens apstrādes sistēmu, kas ļauj pastāvīgi kontrolēt cirkulējošā ūdens kvalitāti;
  • ja dzesēšanas torņu sistēma tiek slēgta uz vairāk kā trīs dienām, visa sistēma (dzesēšanas tornis, caurules, siltummaiņi) jāiztukšo, novadot ūdeni kanalizācijas sistēmā. Ja tas nav iespējams, pirms sistēma atkal sāk strādāt, dzesēšanas ūdens ir jāapstrādā ar biocīdiem.

Pasaules Veselības organizācija leģionāru slimības profilaksei iesaka izmantot pretkorozijas līdzekļus, virsmas aktīvās vielas un biocīdus - gan oksidējošas iedarbības, gan neoksidējošas iedarbības biocīdus, pēc tam veicot kontroles mērījumus. Kā oksidējošos biocīdus var izmantot hloru, bromu, hlora dioksīdu, ūdeņraža peroksīdu ar peretiķskābi, kā arī ozonu. Šos līdzekļus iesaka izmantot pakāpeniski, dozējot tos ar sūkni. Kā neoksidējošie biocīdi tiek minēti nejonogēnais biocīds uz izotiazolīna bāzes, četraizvietotā amonija savienojumi vai DBNPA (2,2-dibrom-3-nitrilopropionamīds) bāzes biocīds. Jāatzīmē, ka neoksidējošos biocīdus saturošie līdzekļi speciāli ir izstrādāti dzesēšanas torņu ūdens dezinfekcijai. Svarīgi ir ievērot, lai biocīds nekaitētu dzesēšanas torņa konstrukcijai - informāciju par to jāmeklē biocīda drošības datu lapās un produkta lietošanas instrukcijā.  

Ūdens vada sistēmu un ventilācijas iekārtu (dzesēšanas torņu u.c.) tīrīšana un dezinfekcija jāveic profesionāliem dezinfekcijas pakalpojumu sniedzējiem. Informācija par uzņēmējiem, kas sniedz dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus ir atrodama Veselības inspekcijas mājaslapā, sadaļā Datubāzes.

Piemērojamo standartu saraksts Ministru kabineta 2010. gada 6. jūlija noteikumu Nr. 618 “Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi” prasību izpildei attiecībā uz Legionella spp. baktēriju noteikšanu ūdensapgādes sistēmu ūdens paraugos, ir publicēts Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcijas „Latvijas standarts”(LVS) tīmekļa vietnē https://www.lvs.lv/lv/legislations/1012.

 

Izmantotie literatūras avoti un papildus informācija:

  1. Legionnaires` disease. The control of legionella bacteria in water systems. Approved Code of practice and guidance. 2008, Health and safety Executive, UK. http://www.hse.gov.uk/pubns/priced/l8.pdf
  2. Legionella and the prevention of Legionellosis. WHO, 2007. www.who.int/water_sanitation_health/emerging/legionella.pdf
  3. Water safety in buildings. WHO, 2011. http://whqlibdoc.who.int/publications/2011/9789241548106_eng.pdf