Tetovēšana un pīrsings ir citu kultūrtautu gadsimtiem ilga tradīcija, kas bieži vien saistīta ar pirmatnējo cilšu dažādu rituālu veikšanu. Pēdējo divdesmit gadu laikā kā individuāla dzīves veida pazīme – tetovēšana un pīrsings plaši izplatās rietumu sabiedrībā, sevišķi gados jaunāku cilvēku vidū (vecumā no 25 līdz 39 gadiem) ar pieaugošu tendenci pusaudžu vidū. Tomēr cilvēkiem, kas izvēlas šādu rotāšanās veidu, bez mākslinieciskiem aspektiem būtu jādomā arī par atbildību pret savu veselību. Komplikācijas var parādīties pirmajās stundās pēc procedūras (piemēram, asiņošana, pietūkums, nieze) un pirmajās nedēļās pēc procedūras (infekcija, psihosociāli aspekti) un šīs pēdējās komplikācijas dažkārt var būt ar neatgriezeniskām sekām.
Tetovēšana – vārds radies no Taiti (Tahiti) salas iedzīvotāju valodas vārda „tatau”, kas nozīmē „iecirst brūci” un pirmo reizi šo vārdu aprakstīja kapteinis Džeims Kuks (James Cook) 1769. gadā. Tetovēšana nozīmē krāsvielas ievadīšanu zem ādas jeb ādas vidējā slānī (dermā), veidojot cilvēka ādā zīmējumu vai rakstu. Mūsdienās krāsvielu ievada ar rokām vai elektrību darbināmām adatām. Par tetovēšanu zināmā mērā varētu dēvēt arī mikropigmentāciju (t.s. permanentā grima procedūru), kuras laikā krāsviela tiek ievadīta ādas virsējā kārtā (epidermā). Permanentais grims pēc dažiem gadiem vairs nav redzams, jo ādas virsējā kārta dažu gadu laikā pilnībā atjaunojas. Šis princips tiek izmantots arī pie t.s. „bioloģiskās tetovēšanas”.
Pīrsings – nosaukums radies no angļu vārda „to pierce” – izdurt. Pīrsings ir rotas lietas ievietošana ādā speciāli izdurtās atverēs dažādās vietās uz cilvēka ķermeņa (uzacis, mēle, lūpas, deguns u.c.). Jāņem vērā, ka pīrsinga atvere ir brūce, kas atkarībā no lokalizācijas vietas, sadzīst tikai pēc ilgāka laika perioda, veidojot aizsargājošu epitēliju.
Latvijā tetovēšanas un pīrsinga procedūras piedāvā dažādi skaistumkopšanas saloni un tetovēšanas studijas. Noderīgi zināt, ka no 2016. gada 1. janvāra tetovēšanas, mikropigmentācijas, permanentā grima, skarifikācijas un pīrsinga pakalpojumiem un to sniedzējiem, ir noteiktas higiēnas prasības Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 182 „Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem” (MK noteikumi Nr. 182).
Higiēnas prasības ir noteiktas arī pakalpojuma sniegšanas telpām, aprīkojumam, iekārtām, darba piederumiem, to uzturēšanai un dezinfekcijas un sterilizācijas kārtībai. Pakalpojuma sniegšanas telpā jābūt roku mazgātnei, pie kuras novieto šķidrās ziepes, roku dezinfekcijas līdzekli, roku susināšanas līdzekļus, jābūt kušetei vai krēslam, darba piederumu galdiņam.
Atļauts izmantot tikai sterilas un vienreizlietojamas adatas un jābūt vismaz diviem darbam sagatavotiem darba piederumu komplektiem. Izmantotos daudzreizējās lietošanas instrumentus iedala zema, vidēja un augsta inficēšanās riska grupā un atšķiras to tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas kārtība pēc katra klienta apkalpošanas. Augsta riska inficēšanās grupā ir instrumenti, kas saskaras ar iekšējiem ķermeņa audiem, asinīm vai citiem bioloģiskiem šķidrumiem, un tos nepieciešams sterilizēt, jo iespējams inficēšanās risks ar HIV, B un C hepatītu. Tādēļ kā sterilizācijas metode ir jāizvēlas tāda, kas nodrošina minēto vīrusu un baktēriju iznīcināšanu (piemēram, autoklavēšana).
Pīrsinga rotām jābūt izgatavotām no tāda materiāla, kas neizraisa alerģiju un ir droši cilvēka veselībai. Tetovēšanas līdzekļiem jābūt steriliem un pakalpojuma sniedzējam jānovērš tā piesārņošana lietošanas laikā. Līdzeklim jābūt pieejamai informācijai par to kvalitatīvo sastāvu un atbilstoši prasībām norādītai informācijai marķējumā.
Pakalpojuma sniedzējam ir jābūt zināšanām par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu veikšanai. Ja pakalpojuma sniedzējam nav medicīniskās izglītības dokuments, pakalpojumu sniegšanai atbilstošs profesionālās izglītības vai kvalifikācijas dokuments, tad viņam jāapgūst apmācību programma „Tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības”.
MK noteikumu Nr. 182 prasības ir noteiktas, lai mazinātu risku pakalpojuma saņēmēju veselībai un pasargātu viņus no nevēlamām komplikācijām. Simtprocentīgi no negadījumiem nav pasargāts neviens, tomēr aicinām maksimāli izvairīties no riska, kuru var izraisīt jebkurš neatbilstošos higiēnas apstākļos vai nekompetenti veikts pakalpojums.
Veselības inspekcija veic pārbaudes tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijas teritorijā, kontrolējot noteikto higiēnas prasību izpildi, taču arī pakalpojuma saņēmējam pašam jābūt zinošam un vērīgam, lai pasargātu sevi no riska.
Attiecībā uz pīrsinga un tetovēšanas procedūru veikšanu nepilngadīgajiem, pakalpojuma sniedzējam ir jāpārliecinās vai persona līdz 18 gadu vecumam ir saņēmusi vismaz viena vecāka (vai likumiskā pārstāvja) piekrišanu pakalpojumu veikšanai saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 182. Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Tādēļ pirms pakalpojumu sniegšanas, kas var ietekmēt bērna veselību, ir jāsaņem bērna vecāku piekrišana.
Tetovēšana rada daudzas ļoti sīkas ādas brūcītes, kas, neievērojot higiēnas prasības (t.sk. darbojoties ar nesterilām adatām), ir pietiekami, lai brūcē iekļūtu infekcija – baktērijas, sēnītes u.c. un attīstītos ādas saslimšanas, veidotos rētas. Iespējams arī tādu smagu vīrusu infekciju kā HIV vīrusa, hepatīta B un C inficēšanās risks procedūras laikā
Ir iespējama t.s. fototoksiskā reakcija – saules ultravioletais starojums reaģē ar krāsu un veidojas ādas pietūkums, dedzināšanas sajūta, apsārtums, reizēm arī veidojas ādas pūslīši.
Līdz šim vēl neizskaidrotas ir ķermeņa ilglaicīgās reakcijas uz krāsām – iespējams, ka pigmenti sadalās un to sadalīšanās produkti nonāk limfmezglos un orgānos, kuru sekas vēl nav izpētītas. Nav gūta atbilde uz jautājumu: Vai daudzie ādas vēža veidi tetovētiem cilvēkiem varētu būt ar to saistīti?
Ir iespējami nervu bojājumi, ja adata tiek iedurta par dziļu.
Samērā bieži novēro kontaktalerģiju saistībā ar īslaicīgiem hennas tetovējumiem. Iemesls tai ir para- fenilendiamīnu (PPD), kuru pievieno hennai, kā melno krāsu. Eiropas Savienībā šo savienojumu ir aizliegts pielietot uz ādas, bet austrumu zemēs tūristi var ar to saskarties, piemēram, Indijā.
10-30% gadījumu ir novērojamas vieglas komplikācijas – brūces asiņošanas, iekaisums. Bakteriālas infekcijas gadījumā var attīstīties asins saindēšanās (sepse) vai toksiskā šoka sindroms. Paaugstinātā riska grupā ir cilvēki ar HIV infekciju un diabētu. Pīrsings ir saistīts ar brūci, kur var būt asiņošana, un neievērojot higiēnas prasības, ir iespējama inficēšanās ar HIV, hepatīta B un C vīrusu, izmantojot piesārņotus (nesterilizētus) darba instrumentus (adatas) vai arī gadījumos, ja pats pīrsinga veicējs ir šo slimību nēsātājs.
Ir iespējama alerģija uz pīrsingā ievietotajām rotām – visbiežāk uz niķeli. Tā, piemēram, Vācijā apmēram 15-20% sieviešu ir alerģija pret niķeli. Arī t.s. baltais zelts (33-75% zelta) var saturēt nelielu niķeļa daudzumu. Eiropas Savienības dalībvalstīs nedrīkst piedāvāt tirgū pīrsinga rotas, ja tiek pārsniegta niķeļa migrācijas robežvērtība – 0,2µg/cm2/nedēļā (REACH Regulas 17. pielikums).
Atkarībā no pīrsinga lokalizācijas vietas, ir iespējamas dažādas komplikācijas: urīnceļu infekcijas (ja ir pīrsings ārējos dzimumorgānos); piena dziedzeru iekaisumi (pīrsings krūts dziedzera galos), auss skrimšļa iekaisumi, mēles pietūkums, zobu bojājumi u.c.
Pēc pīrsinga veikšanas jāievēro rūpīga personīgā higiēna visu brūces sadzīšanas laiku, kas atkarībā no lokalizācijas vietas, var būt samērā ilgstošs – pīrsinga brūce nabā dzīst no 4 mēnešiem līdz pat 1 gadam, līdzīgi arī auss skrimslī. Uzacīs – 6-8 nedēļas, lūpās – 2-3 mēnešus, mēlē – 4 nedēļas, degunā – 8-10 nedēļas, bet deguna starpsieniņā – 6-8 mēnešus. Kā komplikācija var būt arī keloīdu rētu veidošanās.
Tetovēšanas krāsas ir neorganisko un organisko krāsvielu maisījums. Pazīstami ir šādi krāsu pigmenti: titāna oksīds (balts), ogle (melns), dzelzs oksīds (dzeltens, sarkans, brūns, melns), vara ftālcianīds (zaļš, zils), hroma oksīds (zaļš, zils), oksazīns (violets), indigo veida (indigoides) (dzeltens, oranžs, sarkans), aminoketonu un antrahinona krāsvielas. Iespējams, ka tiek izmantoti vēl vairāk pigmentu, jo izgatavošanas veidi un papildus vielas pārsvarā nav zināmas. Senāk bija arī tetovēšanas līdzekļi, kas tumsā spīdēja. Ir arī krāsvielas, kuru sastāvā ir monoazo- un diazosavienojumi – azokrāsvielas, no kurām dažas var cilvēka ķermenī pārveidoties vēzi izraisošos amīnos. Šīs krāsas ir aizliegtas tetovēšanas līdzekļos. Ir melnā tetovēšanas krāsa ar nanodaļiņām (40nm). Līdz šim nav pietiekamu pētījumu par to, kā nanodaļiņas uzvedas ādā, jo pastāv iespēja, ka savu mazo izmēru dēļ tās var nonākt limfmezglos un arī citos orgānos.
Lai izvairītos no alerģiskām reakcijām, ieteicamais materiāls pīrsinga rotām ir titāns, zelts, sudrabs, platīns.
Risku novērtēšanas speciālisti vērš uzmanību sekojošiem tetovēšanas līdzekļu aspektiem:
Sterilitāte – tetovēšanas līdzeklis nedrīkst saturēt mikrobus. Šajā nolūkā drīkst izmantot konservēšanas līdzekļus, kas ir atļauti kosmētikas līdzekļiem, atsakoties no līdzekļiem ar alerģisku potenciālu.
Sadalīšanās produkti – Ultravioletie stari var sašķelt daudzus pigmentus. Sadalīšanās produkti pa limfu var nonākt citās ķermeņa daļās, un izraisīt iespējams veselības traucējumus. Nākotnē vajadzētu izmantot krāsas, no kurām neizdalās sadalīšanās produkti.
Piesārņojums – ir jābūt drošiem, ka tetovēšanas līdzekļi nesatur smagos metālus, nav piesārņoti ar vēzi izraisošām vielām kā, piemēram, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži.
Toksikoloģiskās prasības – krāsa nedrīkst kairināt ādu vai radīt iekaisumu. Tā nedrīkst radīt reakcijas, kas var provocēt imūno sistēmu. Tetovēšanas līdzeklim ir jābūt ķīmiski stabilam. Tieši tādēļ ir jābūt uz iepakojuma apzīmējumiem un informācijai par sastāvu.
Noņemšana – tetovējuma noņemšana ir ļoti grūta. Plaši izmanto apstrādi ar lāzeru, lai ar lāzera enerģiju sašķeltu pigmentus un padarītu neredzamus. Reizēm ir nepieciešamas pat 10 lāzera apstrādes reizes. Var rasties arī blakus efekti – apdegumi un rētas. Tetovējumu noņemšanai tiek piedāvāti arī krēmi, losjoni un šķidrumi, kurus var ievadīt zem ādas.
Vēloties sev iegūt tetovējumu vai pīrsingu, izvērtējiet vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas, izmantojot šeit minētos kritērijus, lai pārliecinātos, ka salonā tiek ievērotas higiēnas prasības:
- Tetovētājs vai pīrsinga veicējs sniedz klientam izsmeļošus paskaidrojumus un informāciju par tetovēšanas līdzekļiem, rotaslietām, brūces aprūpi, sadzīšanas laikiem, komplikācijām un tetovējuma noņemšanas iespējām.
- Nepilngadīgiem (līdz 18 gadu vecumam) ir jābūt vecāku apliecinājumam, ka vecāki piekrīt.
- Salona rīcībā ir sterilizators darba kārtībā un tas tiek izmantots darba piederumu sterilizācijai.
- Tetovēšanas vai pīrsinga telpa ir atdalīta no pārējām telpām. Telpas virsmas ir gludas un viegli tīrāmas. Darba telpā ir izlietne. Pie tās atrodas dezinfekcijas līdzekļa un šķidro ziepju trauki, vienreizējās lietošanas dvieļi.
- Darba virsmas ir tīras, uz tām atrodas tikai darbam nepieciešamie materiāli un instrumenti.
- Tetovētājs vai pīrsinga veicējs dezinficē rokas (30sek.) un lieto sterilus cimdus.
- Nepieciešamie instrumenti ir sterilā iepakojumā.
- Pirms procedūras klienta āda tiek dezinficēta, ja nepieciešams, iepriekš noskujot matiņus.
- Uzraugiet, lai instrumenti pirms lietošanas tiktu izņemti no jauna iepakojuma vai sterilizatora. Adatas un citi priekšmeti, kas var nonākt saskarē ar asinīm vai serumu, ir jāsterilizē piemērotā sterilizācijas iekārtā. Tetovēšanas adatas parasti ir vienreiz lietojamas, vairākkārtīga lietošana nav pieļaujama bez iepriekšējas tīrīšanas un sterilizācijas.
- „Pīrsinga pistoli”, kuru parasti izmanto auskaru ievietošanai auss ļipiņā, neiesaka izmantot pīrsingam, jo tā rada audu kontūziju un saspiedumu, biežāk novēro rotu ieaugšanu. Bez tam šo instrumentu ir grūti sterilizēt.
- Ja ir aizdomas, ka tetovētājs vai pīrsinga veicējs neievēro higiēnas prasības, no pakalpojuma ir jāatsakās. Jums ir arī tiesības vērsties Veselības inspekcijā ar iesniegumu.
- Tätowieren – Schönheit mit Risiken and Nebenwirkungen. Iegūts no: https://www.allum.de/wissenswertes/taetowieren-schoenheit-mit-risiken-und-nebenwirkungen [sk. 24.11.2016.]
- Helmholtz Zentrum München. Deutsches Forschungszentrum für Gesundheit und Umwelt. Dauerhafter Körperschmuck – Informationen und Empfehlungen zum Schutz vor Allergien und Infektionen. 2008. Iegūts no: https://www.yumpu.com/de/document/view/6914193/dauerhafter-korperschmuck-helmholtz-zentrum-munchen [sk. 24.11.2016.]
- Urdang M., Mallek J.T., Mallon W.K. Tattoos and Piercings: A Review for the Emergency Physician. The Western Journal of Emergency Medicine. 2011, 12(4), 393-398. Iegūts no: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3236178/ [sk. 23.11.2016.]
- Health Protection Agency. Literature review on the epidemiology of tattooing and its complications. Colindale. Iegūts no: http://health.gov.ie/wp-content/uploads/2015/12/Literature-Review.pdf [sk. 23.11.2016.]
- National Health Service. UK Department of Health. Body piercing – Risks. http://www.nhs.uk/Conditions/Body-piercing/Pages/Risks.aspx [sk. 24.11.2016.]