Oficiālā peldsezona Latvijā sākas 15. maijā, beidzas 15. septembrī. Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti regulāri veic peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās. Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas novērtē speciālists un sniedz slēdzienu par ūdens kvalitāti – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties aizliegts. Par izmeklējumu rezultātiem tiek informēts peldvietas īpašnieks, kā arī ar masu mediju starpniecību - sabiedrība.
Publicēts: 12.05.2023.
Atjaunināts: 27.05.2023.
Atjaunināts: 27.05.2023.
Daļa no Latvijas neoficiālajām peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, tiek atbilstoši apsaimniekotas, labiekārtotas un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības. Vairākās no tām peldsezonas laikā pašvaldības par saviem līdzekļiem arī organizē ūdens kvalitātes pārbaudes.
Veselības inspekcija katru gadu apkopo iesniegtos neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus un zemāk norādītajās saitēs atbilstoši teritoriālajam iedalījumam atspoguļo paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un Veselības inspekcijas slēdzienu par atļauju peldēties. Dati tiek aktualizēti pēc ūdens analīžu rezultātu saņemšanas Inspekcijā. Jāatzīmē, ka ne visās neoficiālajās peldvietās ūdens kvalitātes pārbaudes tiek veiktas regulāri visu peldsezonu. Laboratoriski ūdens tiek izmeklēts pēc pašvaldības ieskatiem un iespējām 1 - 5 reizes peldsezonā.
Ilgstoši pastāvot karstam laikam, Latvijas peldvietās tiek novērota zilaļģu savairošanās.
Inspekcija aicina pirms peldes vizuāli novērtēt ūdens stāvokli un atturēties no peldēšanās, ja ūdenī visā peldvietas akvatorijā novēro ūdens saduļķošanos un tā iekrāsošanos zaļā krāsā, kā arī netīri zilganzaļu plēvi virs ūdens, putas un/vai aļģu saskalojumus. Zilaļģēm atmirstot, ūdenī var tikt izdalīti toksīni, kas peldētājiem var radīt dažādas ādas un gļotādu alerģiskās reakcijas un iekaisumu
Veicot peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), gan vizuāli novērtējot peldvietu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:
- netipiska ūdens krāsa;
- virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas);
- peldoši un citi atkritumi ūdenī;
- naftas produkti;
- fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās – ūdens ziedēšana.
 |
 |
 |
| Ūdens parauga trauks tiek dezinficēts | ||
 |
 |
 |
| Ūdens paraugu ņem 30 centimetru zem ūdens virsmas vismaz viena metra dziļumā | ||
 |
 |
 |
| Ūdens temperatūras rādījums | Uz pudeles ar neizdzēšamu tinti izdara atzīmi par ūdens paraugu | Ūdens paraugu pārlej sterilā, caurspīdīgā un bezkrāsaina materiāla pudelē |
 |
 |
 |
| Ūdens paraugu trauks un termometrs | Ūdens paraugu līdz atvešanai uz laboratoriju glabā aukstuma somā | |
 |
 |
 |
| Ūdens paraugu glabā apmēram 4 grādu temperatūrā pēc Celsija | Tiek aizpildīts ūdens paraugu ņemšanas protokols | Protokolā norāda arī informāciju par peldvietā veiktiem vizuāliem novērojumiem |
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2021. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2020. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2019. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2018. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2017. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2016. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2015. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2014. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2013. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2012. gadā
Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2011. gadā
Pārskats par peldūdens kvalitāti 2010. gadā
Pārskats par peldūdens kvalitāti 2009. gadā
Pārskats par peldūdens kvalitāti 2008. gadā
Pārskats par peldūdens kvalitāti 2007. gadā
Peldūdens monitoringa rezultātu arhīvs - pēdējos gados veiktā peldūdens monitoringa dati Eiropas vides informācijas un novērojumu tīkla (The European Environment Information and Observation Network (EIONET)) tīmekļvietnē.