Kosmētikas līdzekļu marķējums

Prasības, kāda informācija obligāti jānorāda kosmētikas līdzekļu marķējumā, ir noteiktas regulas Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (turpmāk – regula) 19.pantā.

Atbildīgās personas (ražotāja vai importētāja) pienākums ir nodrošināt, ka visiem kosmētikas līdzekļiem, kurus tā laiž tirgū, marķējumā ir sniegta informācija atbilstoši regulas 19.pantā noteiktajam.

Regulā ir noteikts, ka informācija jānorāda uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma.

  • Apzīmējums „trauks” regulas tekstā attiecas uz primāro iepakojumu ar kuru tieši saskaras produkts.
  • Apzīmējums „iepakojums” regulas tekstā attiecas uz sekundāro iepakojumu, kurā ievietots trauks.

Obligāto informāciju norāda uz primārā un sekundārā iepakojuma atbilstoši regulas 19.pantā noteiktajam, atkāpes attiecībā uz informācijas norādīšanas vietu iespējamas tikai regulā minētajos gadījumos (skatīt zemāk paskaidrojumu 2.punktā).

Attiecībā uz informācijas saturu, uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļa īpašībām un funkcijām, jāievēro regulas 20.pantā noteiktais un kritēriji Komisijas regulā Nr.655/2013 ar ko nosaka kopējus kritērijus tādu apgalvojumu pamatojumam,  kas attiecas uz kosmētikas līdzekļiem.

 1. Marķējumā obligāti norādāmā informācija un izņēmumi 

  • Atbildīgās personas vārds vai reģistrētais komersanta nosaukums un adrese (skat.regulas19.panta 1.a punktu)

Norāda uzņēmuma nosaukumu un adresi. Jānorāda tā adrese, kurā pieejama kosmētikas līdzekļa lieta. Ja norādītas vairākas adreses, tad izceļ, piem., treknrakstā vai pasvītro, to adresi, kur pieejama kosmētikas līdzekļa lieta. Adrese jānorāda tādā veidā, kas nodrošina pa pastu nosūtītas vēstules saņemšanu. Interneta vietnes norādīšana nav pietiekama informācija par adresi.

  • Izcelsmes valsts jānorāda importētiem kosmētikas līdzekļie (skat.regulas19.panta 1.a punktu)
  • Nominālais saturs iepakošanas laikā, kas izteikts ar masu vai tilpum (skat.regulas19.panta 1.b punktu)

Masu vai tilpumu var nenorādīt:

- ja iepakojuma saturs ir mazāks par pieciem gramiem vai pieciem mililitriem;

- bezmaksas paraugiem;

- vienas devas iepakojumiem;

- fasējumiem, kuri tiek pārdoti kā vairāku vienību kopums, un tādēļ nav svarīgi norādīt masu vai tilpumu,  ja vienību skaits ir norādīts uz iepakojuma.

  • Minimālais derīguma termiņš (skat.regulas19.panta 1.c punktu)

Norāda datumu (mēnesis un gads vai diena, mēnesis un gads). Pirms datuma norāda smilšu pulksteņa simbolu  vai vārdus „Ieteicams līdz”.

Ja datumu norāda uz sekundārā iepakojuma, tad uz primārā iepakojuma jābūt norādei, kur tas redzams uz sekundārā iepakojuma.

Minimālais derīguma termiņš nav obligāti jānorāda kosmētikas līdzekļiem, kuru minimālais derīguma termiņš pārsniedz 30 mēnešus. Šādiem kosmētikas līdzekļiem norāda termiņu, kurā kosmētikas līdzeklis pēc tā iepakojuma atvēršanas ir drošs un tā lietošana patērētājam nevar nodarīt nekādu kaitējumu.

Šo informāciju, izņemot gadījumus, kad parametrs „derīguma termiņš pēc iepakojuma atvēršanas” ir nebūtisks, norāda ar atvērta trauciņa simbolu, kurš ir noteikts VII pielikuma 2.punktā  un aiz kura norādīts termiņš (mēnešos un/vai gados).

Trauciņa simbols nav jānorāda:

- kosmētikas līdzekļiem, kuri jāizlieto vienā reizē uzreiz pēc atvēršanas;

- kosmētikas līdzekļiem, kas nebojājas;- kosmētikas līdzekļiem, kas nav atverami.

  • Īpaši piesardzības noteikumi (skat.regulas19.panta 1.d punktu)

Jānorāda īpaši piesardzības noteikumi, kas jāievēro lietošanā, ja tādi ir, un vismaz tie piesardzības noteikumi, kas uzskaitīti regulas III līdz VI pielikumā.

Jānorāda arī jebkura īpaša piesardzības informācija par kosmētikas līdzekļiem profesionālai lietošanai.

  • Partijas numurs (skat.regulas19.panta 1.e punktu)

Ražotāja piešķirtais partijas vai sērijas numurs vai norāde, kas ļauj identificēt kosmētikas līdzekli.

  • Kosmētikas līdzekļa funkcija (skat.regulas19.panta 1.f punktu)

Kosmētikas līdzekļa funkciju norāda, ja tā nav acīmredzama no noformējuma.

  • Sastāvdaļu saraksts (skat.regulas19.panta 1.g punktu)

Sastāvdaļu saraksta priekšā norāda uzrakstu “Ingredients”.

Sarakstā katru sastāvdaļu norāda ar tās nosaukumu sastāvdaļu kopīgo nosaukumu glosārijā, ko saskaņā ar regulas 33. pantu sagatavo un atjaunina Eiropas Komisija.

Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu starptautiskā nomenklatūra (INCI). Tikai tad, ja nav INCI nosaukuma, izmanto citu starptautiski atzītas nomenklatūras nosaukumu.

Informatīviem nolūkiem var izmantot Eiropas Komisijas datu bāzi CosIng, bet jāņem vērā, ka tai nav juridiska spēka. Jāņem vērā Komisijas skaidrojums, ka CosIng satur arī vēsturisku informāciju un vielas nosaukuma atrašanās CosIng nav saistāma ar vielas drošumu.

2. Atkāpes informācijas norādīšanā uz primārā un sekundārā iepakojuma

  • Partijas numuru var norādīt tikai uz sekundārā iepakojuma, ja kosmētikas līdzekļi ir pārāk mazi un praktisku iemeslu dēļ to nav iespējams norādīt uz primārā iepakojuma.

 

  • Sastāvdaļu sarakstu var norādīt tikai uz sekundārā iepakojuma.

Ja praktisku iemeslu dēļ sarakstu nav iespējams norādīt ne uz primārā ne sekundārā iepakojuma, to var norādīt uz pievienotas vai piestiprinātas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes. Uz sekundārā iepakojuma tad sniedz norādi par informācijas pievienošanu. 

  •  Piesardzības noteikumus, kas jāievēro lietošanā, un brīdinājumus, ja tos praktisku iemeslu dēļ nav iespējams norādīt ne uz primārā ne sekundārā iepakojuma, var norādīt uz pievienotas vai piestiprinātas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes.

Uz primārā vai sekundārā iepakojuma tad sniedz norādi par informācijas pievienošanu.

Simboli norādīti  regulas VII pielikuma 1.punktā. 

3. Vispārīgās prasības informācijas norādīšanai

Informācija jānorāda

neizdzēšamiem,

viegli salasāmiem,

skaidri saredzamiem burtiem.

Lai nodrošinātu labu saskatāmību ieteicams ņemt vērā burtu kontrastu ar fona krāsu. Burtu izmērs nav reglamentēts, tiem jābūt salasāmiem.

Līdzās prasībām regulā, ir jāievēro arī vispārīgās prasības preču marķējumam, kas noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma  20.pantā.

Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt labi redzamai un saprotamai, tai objektīvi jāatspoguļo preces drošums vai nekaitīgums un kvalitāte.

Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt skaidrai, to nedrīkst aizsegt ar citu rakstveida informāciju, attēlu vai uzlīmi.

4. Nefasēti kosmētikas līdzekļi

Informācijas norādīšanas veids nefasētiem kosmētikas līdzekļiem noteikts Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.354 "Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība" 11.punktā.

Kosmētikas līdzekļiem, kas nav fasēti vai tiek fasēti pārdošanas vietā pēc pircēja pieprasījuma, vai tiek fasēti tūlītējai pārdošanai, regulas Nr. 1223/2009 19.panta 1.punktā minēto informāciju norāda kosmētikas līdzeklim pievienotajā anotācijā vai etiķetē.

5. Informācijas norādīšanas valoda

Saskaņā ar Valsts valodas likuma 21.panta otro un trešo daļu informācija marķējumā jāsniedz latviešu valodā (izņemot sastāvdaļu nosaukumus, kurus norāda atbilstoši starptautiskai nomenklatūrai).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr. 354 "Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība" 10.punktu, latviešu valodā obligāti jānorāda:

kosmētikas līdzekļa funkcija,

brīdinājumi, lietošanas noteikumi, 

minimālais derīguma termiņš,

kosmētikas līdzekļa masa vai tilpums, ja nav piemērojami regulā noteiktie izņēmumi nominālā satura norādei.

6. Citi normatīvie akti

Ja kosmētikas līdzekļi pildīti aerosola flakonā, to marķējumā jāievēro arī MK 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.815 "Noteikumi par būtiskām prasībām aerosola flakoniem un to marķēšanas un klasificēšanas kārtību" prasības.

Informāciju par normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz iepakojumu, iepakojuma materiālu klasificēšanu un iepakojuma marķēšanu var atrast Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/iepakojums/

Vispārējās prasības produkta nominālā satura norādei noteiktas Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1278 „Metroloģiskās prasības fasētajām precēm un to metroloģiskās kontroles kārtība”.

7. Noderīgi informācijas avoti