Publicēts: 28.08.2023.

Grauzēju (žurku) un putnu ērču izplatības kontrole mājokļos

Ornithonyssus ģints ērces, kas visbiežāk nonāk kontaktā ar cilvēku, ir O.bacoti, O.bursa, O.sylviarum. Šīs ērces-asinssūcēji nav cilvēku ektoparazīti, bet nonāk cilvēku mājokļos, ja ēkās, to struktūrās, vai tuvumā lielā skaitā mitinās ērču primārie saimnieki. O.bacoti ir žurku un mazo grauzēju ektoparazīts, O.sylviarum un O.bursa ir savvaļas un mājputnu ektoparazīti, visbiežāk sastopami baložu, zvirbuļu, strazdu, bezdelīgu ligzdās un mājputnu fermās.

Ērces, ja to primārais saimnieks (grauzēji, putni) ir miris vai pametis migu vai ligzdu, migrē un meklē jaunu barības avotu, par ko var kļūt cilvēks. Šīs ērces bez primārā saimnieka var izdzīvot no 3 līdz 6 nedēļām, barojoties no cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Ja ērču primārais saimnieks tiek aizvākts, ērces pamazām izmirst, bet, atkarībā no apkārtējās vides temperatūras, sezonas un ērču attīstības stadijas, tas var ilgt vairākas nedēļas.

Ornithonyssus spp. ērces ir mazas, no 0,5 –1,5 mm, iedzeltenas vai bālas, pēc maltītes sarkanas vai melnas. Šīs ērces nelido, bet rāpo pa ēku sienām, plaisām ēkas struktūrās, gar cauruļvadiem, sakaru līnijām, koku zariem, tādā veidā nonākot cilvēku mājās un dzīvokļos. Ērces pievilina izelpotais oglekļa dioksīds un siltums. Visbiežāk tās tiek atrastas virtuvēs, uz mēbelēm dzīvojamās istabās, guļamistabās, telpās, kur ir vislielākā oglekļa dioksīda koncentrācija. Barojoties tās izvēlas vietas, kur āda ir plānāka – paduses, vēderu, krustus, cirkšņus. Uz cilvēka tās pavada līdz 20 min. Pēc barošanās ērces nepaliek uz cilvēka, bet, tiklīdz tās beidz baroties, ērces slēpjas gultas vai dīvāna tuvumā, kur uzturas cilvēki, kā arī siltuma avotu tuvumā - pie plītīm, apkures un karstā ūdens caurulēm. Ērču kodumi ir sāpīgi un izraisa ādas iekaisumu un niezi, arī dermatītu.

Vienīgais veids, kā atbrīvoties no Ornithonyssus spp. ērcēm, ir likvidēt/aizvākt to primāro saimnieku. Lai uzzinātu, kas ir ērces primārais saimnieks, jānoskaidro, kuras sugas ērces ir iemitinājušās cilvēka mājoklī. Māju invāzija ar grauzēju pārnestām ērcēm var notikt jebkurā gada laikā, bet visbiežāk rudenī un ziemā, savukārt ar putnu ērcēm –  pavasarī un vasarā. Vienlaicīgi vai pat pirms ērču saimnieka likvidēšanas/aizvākšanas, ir jāveic dezinsekcijas pasākumi, pirms ērces no grauzēju  migām, alām vai putnu ligzdām sāk meklēt barību un pārvietojas uz cilvēku mitekļiem.

Lai nepieļautu grauzēju, putnu un to pārnēsāto ektoparazītu iekļūšanu ēkās un to struktūrās, nepieciešams aiztaisīt plaisas, caurumus, šķirbas ēkas pamatos, sienās, bēniņos, aizvērt logus un lūkas, vai arī nosegt tās ar režģu sietiem. Ja ir atrastas žurku migas vai putnu ligzdas, tās nepieciešams aizvākt, bet vieta jātīra ar putekļsūcēju un jāapstrādā ar insekticīdu, kas ir efektīvs pret ērcēm. Atkritumus jāglabā ar vāku noslēgtos konteineros. Arī pārtiku jāglabā tā, lai tai nevarētu piekļūt grauzēji.

Ieteikumi grauzēju un putnu ērču kontrolei telpās:

  1. Rūpīga un bieža telpu grīdu un sienu uzkopšana ar putekļu sūcēju, lai aizvāktu apkārt klīstošās ērces, īpašu uzmanību pievēršot telpu stūriem, plintusiem, šķirbām, plaisām, vietām pie siltuma avotiem, kā arī mājdzīvnieku būriem un guļas vietām.

  2. Rūpīga un bieža paklāju, mīksto mēbeļu un matraču tīrīšana ar putekļsūcēju.

  3. Tiklīdz uzkopšana ar putekļsūcēju ir veikta, nekavējoties putekļsūcēja atkritumu maisu sadedzināt vai ievietot cieši noslēgtā plastikāta maisā, ievietot saldētavā uz pāris dienām, lai ērces aizietu bojā, un pēc tam izmest sadzīves atkritumu konteinerā.

  4. Rūpīgi un bieži veikt mēbeļu un virsmu mitro uzkopšanu, t.sk. ar ziepēm vai mazgāšanas līdzekļiem.

  5. Gultas un dīvānus novietot atstatus, tālāk no sienām.

  6. Gultas veļu un drēbes mazgāt augstā temperatūrā un apstrādāt ar tvaiku.

  7. Pārliecināties, vai mājdzīvnieki – grauzēji un putni nav inficēti ar ērcēm, sazināties ar veterinārārstu un, nepieciešamības gadījumā, veikt mājdzīvnieku ārstēšanu.

  8. Ērču iznīcināšanai telpās izmantot tieši ērcēm paredzētus insekticīdus (akaricīdus) un tos lietot, ievērojot ražotāja noteikto līdzekļa lietošanas instrukciju! Ērču iznīcināšanai visbiežāk lietoto kontakta insekticīdu, kas satur aktīvo vielu piretrīnu, efekts saglabājas dažas stundas, bet insekticīdi ar permetrīnu un bifentrīnu saglabā efektivitāti vairākas nedēļas.

Tikai insekticīdu lietošana ir problēmas īstermiņa risinājums, jo, kamēr ēkā ir ērču primārais saimnieks - infekcijas avots, pilnībā nav iespējams novērst ērču pārvietošanos uz cilvēka mitekli!

Izmantotā un ieteicamā literatūra

Mites of public health importance and their control. Training guide – Insect control series, 1963, U.S. Department of health, education adn welfare, Public health service, Communicable Disease Center, Atlanta, Georgia;  23-25.

Mites. Training and Information Guide, 1896. Vector control series.World health organization, Vector Biology and Control Division. WHO/VBC/86.931.

Information for pest management profesionals and pesticide applicators, 2020. University of California, Division of Agriculture & Natural Resources, Green bulletin, Vol.10, No.4, Fall 2020.

Mites Affecting Humans, Illinois Department of public health, https://dph.illinois.gov/topics-services/environmental-health-protection/structural-pest-control/mites-affecting-humans.html

Sarwar, M. 2016. Mites (Arachnida: Acarina) Affecting Humans and Steps Taking for the Solution of Problematics. International Journal For Research In Health Sciences And Nursing, 2(7), 01–14.

Fox JG. 2015. Diseases Transmitted by Man's Worst Friend: the Rat. Microbiol Spectrum. doi: 10.1128/microbiolspec.IOL5-0015-2015.

Beck W, Fölster-Holst R. 2009. Tropical rat mites (Ornithonyssus bacoti) - serious ectoparasites. Journal of german Society of Dermatology. doi: 10.1111/j.1610-0387.2009.07140.x.

Itch mites, 2017. Hawaii Department of Health, Vector control branch. https://health.hawaii.gov/vcb/files/2020/04/04272020_Itch-Mites-06-2017_ocr.pdf

Control of Parasites and Fungal Infections in Small Pet Mammals, 2017. European Scientific Counsel Companion Animal Parasites Guideline First Edition – March 2017.

Informāciju sagatavoja:

Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļa