Lai peldēšanās būtu droša, Veselības inspekcija veic peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes oficiālajās peldvietās. Ūdens paraugos laboratorijā nosaka divus mikrobioloģiskos rādītājus – zarnu nūjiņu (Escherichia coli jeb E.coli) un zarnu enterokoku koncentrāciju ūdenī. Šie rādītāji kalpo kā indikatori iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai, kas var saturēt slimības izraisošās patogēnās baktērijas un vīrusus.
Ilglaicīgās kvalitātes novērtējums:
- tiek veikts pēc pēdējo četru peldsezonu visiem mikrobioloģisko analīžu datiem, veicot to statistisko analīzi.
- raksturo peldvietas fekālā piesārņojuma kopējo risku – peldvietas ar zemu ūdens kvalitāti ir pakļautas regulāram neattīrītu vai nepietiekami attīrītu notekūdeņu piesārņojumam, vai arī to ietekmē citi fekālā piesārņojuma avoti (ūdensputni, piesārņojuma ieplūde no sauszemes u.c.).
Pēc ilglaicīgās kvalitātes novērtējuma, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006.gada 15.februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (Direktīva 2006/7/EK), peldvietas ūdens tiek klasificēts kā „izcilas”, „labas”, „pietiekamas” vai „zemas” kvalitātes ūdens. Visās peldvietās, lai netiktu apdraudēta peldētāju veselība, ir jānodrošina vismaz pietiekamas kvalitātes ūdens.
Iekšzemes ūdeņu (upju, ezeru, ūdenskrātuvju u.c.) un piekrastes un pārejas ūdeņu peldvietu ūdens kvalitātes ilglaicīgo novērtējumu veic atbilstoši Direktīvas 2006/7/EK un Ministru kabineta 28.11.2017. noteikumu Nr. 692 “Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība” prasībām.
Oficiālo peldvietu ūdens ilglaicīgā kvalitāte pēc 2023. gada peldsezonas