Iekštelpu gaisa kvalitāte: mitrums un pelējums – veselības riski, preventīvie un korektīvie pasākumi
Eiropas valstīs mitruma problēmas iekštelpās novēro apmēram 20 - 30% mājsaimniecību iekštelpu vidē - telpās, kur cilvēki uzturas un dzīvo, atpūšas, strādā, mācās un bērni rotaļājas. 2006. gadā veikts pētījums, kas aptvēra 16 tūkstošus cilvēkus Dānijā, Igaunijā, Norvēģijā un Zviedrijā, un parādīja telpu mitruma problēmas vispārējo izplatību. To kā problēmu atzīmēja 31.6 % respondentu Igaunijā (jo īpaši Tartu pilsētā) un 18 % respondentu Zviedrijā. Īpaša nozīme mitruma ietekmei iekštelpās ir Eiropas valstīs ar mērenu un mitru klimatu. Cilvēku ilgstoša uzturēšanās telpās, ēdienu gatavošana, mazgāšanās un veļas mazgāšana, dažāda veida apkures materiālu izmantošana telpu apsildei, zema iekštelpu gaisa temperatūra un, it īpaši nepietiekama telpu ventilācija, palielina ūdens tvaiku daudzumu iekštelpās. Mitras telpu sienas rada labvēlīgus apstākļus pelējuma augšanai. Mitruma problēma iekštelpās bieži vien ir saistīta ar sliktu mājokļa kvalitāti un sliktiem sociāliem apstākļiem – neatbilstošu mājokļu higiēnu un telpu pārapdzīvotību, sliktu iekštelpu gaisa kvalitāti, zemu gaisa apmaiņas līmeni, sliktu telpu izolāciju no ārējās vides un pazeminātu gaisa temperatūru telpās.
Mitruma režīmu iekštelpās raksturo mitruma saturs vai relatīvais mitrums dažādās ēkas struktūrās vai telpas gaisā. Vienkāršā veidā to var novērtēt, noskaidrojot, vai telpās nav novērojama ūdens pilienu kondensācija, kā arī izmērot relatīvā mitruma vērtību. Nepieciešamības gadījumā var izmantot arī sarežģītākus rādītājus, piemēram, noteikt pelējuma augšanas indeksu.
Globālās tendences, kas veicina paaugstinātu mitrumu un pelējuma izplatību ir:
- klimata pārmaiņas - pieaug ekstrēmu laikapstākļu biežums, notiek klimata zonu maiņa;
- urbanizācijas problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju migrāciju, pilsētu degradāciju, mājokļu pieejamību un sociālo nevienlīdzību, pieejamo ēku tipiem un to blīvumu;
- enerģijas taupīšanas pasākumi un to ieviešanas nepilnības -pārāk cieši logi, ventilācijas trūkums, nepietiekama siltumizolācija;
- būvmateriālu un to sastāvdaļu kvalitāte - saistībā ar globalizāciju noteiktā vietā piegādātie un izmantotie būvmateriāli var neatbilst specifiskiem vietējiem klimata u.c. apstākļiem.
Kā mitruma rašanās un izplatības iemeslus iekštelpās var minēt arī:
- bojātus ēku jumtus un jumta notekas, plaisas sienā un ēkas pamatos, arī nepietiekoši izžuvušas ēkas sienas;
- ūdens ieplūdi iekštelpās, plīstot caurulēm, izveidojoties plaisām caurulēs u.c.;
- nepietiekama iekštelpu apsilde un ventilācija – ja relatīvais gaisa mitrums telpā pārsniedz 80% - pastāv liels pelējuma augšanas risks.
Ūdens ir būtisks faktors bioloģiskā piesārņojuma attīstībai iekštelpās, ūdens klātbūtne jeb tā daudzums regulē mikroorganismu izdzīvošanu un vairošanos. Mikroorganismu augšana ir pirmā fāze bioloģiskā piesārņojuma procesā – tādēļ pelējums var ietvert gan dažādas sēnītes un baktērijas, vienšūņus, nematodes un kukaiņus. Arī mājas putekļu ērcītes augšana ir atkarīga no vides mitruma – pie gaisa relatīvā mitruma robežās no 50 % - 70 % un paaugstinātas telpas gaisa temperatūras – barībai izmantojot cilvēka atmirušas ādas šūnas, putekļu ērces vairojas matračos, gultas veļā, mīkstajās mēbelēs. Savukārt virtuvēs un vannas istabās var savairoties prusaki jeb tarakāni, kas spēj aktīvi meklēt ūdeni un izdzīvo pat pie zema telpas mitruma.
Pelējuma sēnīte ir apkārtējās vides dabīga sastāvdaļa un tam ir nozīmīga loma zemes ekoloģijā, sadalot bojā gājušās augu organiskās sastāvdaļas – kritušus kokus, lapas u.c. Pelējuma sēnīte vairojas ar sporām, tās ir ļoti sīkas un ar acīm nav saskatāmas. Pelējuma sēnīšu sporas ir sastopamas visur, t.sk., arī iekštelpās. Ar pelējumu saprot kopējo sēnīšu apzīmējumu – sēnīšu micēliju un sporas. Sēnīšu micēlijs ir gandrīz bezkrāsains un sākuma fāzē to nemaz nav tik viegli saskatīt. Pelējums var augt uz dažāda materiāla virsmām – koka, kokšķiedru plātnēm, papīra, tapetēm, ģipškartona, pat uz cementa un betona, ja ir barības vielas – putekļi, netīrumi, kas satur organiskās daļiņas. Ar pelējumu apzīmē visas mikroskopiskās sēnītes, kas aug daudzšūnu pavedienu jeb hifu veidā. Tubulāro zaru jeb hifu tīklam ir vairāki, ģenētiski identiski kodoli un tas tiek uzskatīts par vienu organismu jeb koloniju.
Telpu mitruma un pelējuma ietekme uz cilvēka veselību
Mitrums un pelējums ir nozīmīgi riska faktori slimībām, it īpaši saistībā ar slimībām, kas skar cilvēka elpošanas un imūno sistēmu. Kopumā saistībā ar mitruma un pelējuma iedarbību novēro četru veidu veselības problēmas – alerģiskas slimības, elpošanas ceļu kairinājumu, infekcijas un toksikoloģiskās iedarbības efektus. Pētījumi liecina, ka iedzīvotājiem, kas dzīvo mājās – gan privātās, gan publiskās telpās ar palielinātu gaisa mitruma līmeni un pelējumu, ir līdz 75 % lielāks veselības risks (elpceļu kairinājums un astma), salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo sausās un labi ventilētās mājās.
Ikviens var tikt pakļauts pelējuma sēnīšu iedarbībai – ieelpojot, ieēdot, pieskaroties pelējuma virsmai. Nav noteikts, kādā koncentrācijā pelējuma sēnītes rada negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību. Veselības problēmas var skart cilvēkus, kas slimo ar astmu, īpaši bērnus. Jutīgās iedzīvotāju grupas ir zīdaiņi, mazi bērni, veci cilvēki, cilvēki ar ādas slimībām, elpceļu slimībām un imūnās sistēmas traucējumiem. Cilvēkiem, kas ir jutīgi pret pelējumu, var rasties deguna gļotādas kairinājums vai pietūkums, sauss vai produktīvs klepus, sēcoša elpa, ādas izsitumi vai ādas dedzināšanas sajūtas, apsārtušas un asarojušas acis. Pelējuma iedarbība var izraisīt arī astmas lēkmes. Savukārt cilvēki, kas slimo ar hroniskām slimībām vai kuriem ir vāja imūnā sistēma biežāk var saslimt ar infekcijas slimībām. Pasaules Veselības organizācija secina, ka visstabilākie pierādījumi par pelējuma kaitīgo iedarbību uz veselību, pastāv starp pelējuma iedarbību un klepu, sēcošu elpu un astmu. Bērni, kuri pavada vairāk laika mājās, nekā pieaugušie, un kuru imūnā sistēma vēl attīstās, ir pakļauti lielākam riskam iegūt elpceļu slimības, ja dzīvo mitrās un pelējuma skartās telpās. Astma, klepus un sēcoša elpa šādiem bērniem, kuri dzīvo mājās ar mitruma un pelējuma problēmām, ir 1.4 – 2.2 reizes augstāka, nekā bērniem, kas dzīvo sausās mājās. Saskaņā ar pašreizējiem pētījumiem 13% bērnu astmas gadījumu attīstītajās Eiropas valstīs varētu saistīt ar mitrumu iekštelpās. Citas slimības saistībā ar iekštelpu mitruma problēmu ietver bronhiālo obstrukciju, bronhītu, pastāvīgas alerģiskas iesnas un ekzēmu.
Bez tam pēdējā laikā zinātnieki izvirza viedokli, ka telpu pastāvīgs mitrums var izraisīt un paasināt arī mentālās veselības problēmas un cita veida saslimšanas. Depresija, vispārējie simptomi, kā nogurums, galvas sāpes, reiboņi un grūtības koncentrēties arī tiek saistītas ar dzīvošanu mitros apstākļos.
Tomēr cēloņsakarības starp bioloģiskajiem kaitējuma izraisītājiem un novērotajiem kaitīgajiem veselības efektiem un to attīstības mehānismiem vēl pagaidām nav pietiekami izpētītas. Galvenais pelējuma iedarbības ceļš dzīves un darba vidē – iekštelpās, ir sēņu sporu, sēņu fragmentu un vielmaiņas produktu ieelpošana. Kaitīgie veselības efekti ietver alerģiskas reakcijas, toksisku iedarbību un infekcijas. Ne vienmēr pelējuma klātbūtne izraisa veselības traucējumus. Pakļauto cilvēku jutīgums mainās līdz ar ģenētisko predispozīciju, vecumu, vispārējo veselības stāvokli, blakus iedarbību un iepriekšējām jutīguma izmaiņām (sensibilizāciju). Pēdējā laika pētījumi parāda, ka saistība starp iekštelpu pelējuma iedarbību un astmas vai alerģijas attīstību ir grūti izskaidrojama – lai arī pastāv pozitīvas sakarības, ir arī pētījumi, kas parāda, ka astmas risks samazinās. Alerģijas testi uz pelējumu ir ierobežoti un grūti interpretējami – pozitīvs tests norāda, ka ir alerģiska reakcija, bet tas nav viennozīmīgi saistāms ar specifiskā pelējuma iedarbību uz indivīda pašreizējo veselības stāvokli. Jāņem vērā, ka pelējumam augot iekštelpās – izdalās gaistošie organiskie savienojumi un sēņu glikāni. Glikāni ir daudzu sēņu šūnu sienu komponenti. Glikānu ieelpošana izraisa elpceļu kairinājumu un iekaisumu. Šie efekti ir līdzīgi arī citu mikroorganismu iedarbībai. Mikroorganismu gaistošie organiskie savienojumi (augstākie alkoholi, ketoni, organiskās skābes u.c.) rada pelējuma smaku, kuru bieži vien var sajust jau pie zemas koncentrācijas. Ir pelējuma sēnītes, kas rada toksīnus – t.s. mikotoksīnus. Mikotoksīnu iedarbība rada galvas sāpes, kairinājumu, sliktu dūšu un apetītes zudumu. Šie simptomi ir nespecifiski un tie var būt raksturīgi arī citu vides faktoru iedarbībai.
Visbiežāk pelējuma sēnīšu izraisītos veselības traucējumus novēro tieši darba vidē – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādājošajiem. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbinātajiem konstatē arodslimības, kas saistītas ar pelējuma iedarbību. Imunoloģiskās reakcijas ietver alerģisku rinītu, pneimonītu un astmas saasinājumus. Šie simptomi var pastāvēt arī pēc kaitīgā faktora novēršanas. Alerģisks rinīts – galvenokārt skar deguna eju gļotādu – simptomi ir līdzīgi siena drudzim. Alerģisks pneimonīts ir reta plaušu slimība ar aizkavētu sākumu (3-8 stundas), kuras simptomi ir drudzis, elpas trūkums, klepus, drebuļi un vispārējs vājums. Saslimšanu rada sēnītes un sporu veidojošas baktērijas (Actinomyces), kas veicina iekaisuma šūnu pieplūdumu plaušu parenhīmā un granulomu veidošanos. Turpinoties iedarbībai, pamazām var attīstīties stabila plaušu saslimšana. Slimību novēro reti – galvenokārt darba vidē – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādājošajiem, bet reizēm arī darbiniekiem, kas veic pelējuma tīrīšanas darbus iekštelpās. Vēl novēro t.s. organisko putekļu toksisko sindromu, kam raksturīgs pēkšņs sākums – drudzis, gripai līdzīgi simptomi, klepus pēc putekļu, kas satur sēnītes un citus mikroorganismus, ieelpošanas. Šo sindromu novēro zemniekiem, kas darbojas ar piesārņotu materiālu, bet var novērot arī strādniekiem, kas apstrādā būvmateriālus ar pelējumu. Šī slimība pati pāriet un uzlabošanos novēro 24 stundu laikā.
Ar t.s. melno vai toksisko pelējumu saistīta pelējuma sēnīte Stachybotrys. Uzskata, ka, iespējams, šīs pelējuma sēnes toksīni rada specifiskus veselības efektus un tās iedarbību saista ar retu saslimšanu - plaušu asiņošanu zīdaiņiem („acute idiopathic pulmonary hemorrhage”), kaut gan tam vēl nav pietiekamu zinātnisko pierādījumu. Ar infekciju rašanos saista tikai nedaudz sēnīšu sugu. Vairākas Aspergillus sugas (A.fumigatus, A.flavus) rada aspergilozi, kuru novēro cilvēkiem ar imūnās sistēmas traucējumiem. Saistībā ar iekštelpu vides piesārņojuma iedarbību var atzīmēt arī dažādus nespecifiskus īslaicīgus traucējumus – ādas un gļotādu kairinājumu, acu vai deguna niezi, ilgstošu kasīšanos kaklā, aizsmakumu, sausu klepu, kā arī sliktu dūšu, galvas sāpes, locītavu sāpes, nelielu drudzi. Parasti šīs sūdzības ātri pāriet, un reizēm šos simptomus kopumā sauc par t.s. „slimo ēku sindromu”.
Mitruma avotu kontrole un pelējuma likvidēšana
Pelējuma augšanu iekštelpās var apturēt vai samazināt, likvidējot palielinātu mitrumu telpās (ūdens noplūdes avotus), žāvējot mitruma skartās vietas un notīrot pelējumu.
Ja pelējuma skartās vietas ir grūti atklāt, piemēram, tas izplatījies jau ēkas struktūrā, vai arī tas aptver lielas platības (vairāk nekā 9 kvadrātmetri), tad tā likvidēšanai ir nepieciešama profesionāla palīdzība. Profesionālo dezinfekcijas pakalpojumu sniedzēju saraksts ir atrodams Veselības inspekcijas tīmekļvietnē sadaļā https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes - Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzēji. Latvijā atļauto biocīdu saraksts pieejams Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā.
Ja pelējuma skartā virsma ir mazāka par 9 kvadrātmetriem, tad to var notīrīt paši mājas iedzīvotāji, ievērojot noteiktas drošības prasības:
- pelējuma tīrīšanas laikā pārējiem iemītniekiem telpā nav vēlams uzturēties, it īpaši tas attiecas uz maziem bērniem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām u.c.;
- pirms pelējuma tīrīšanas uzsākšanas, pārklāj telpā esošos priekšmetus vai grūti tīrāmas virsmas;
- atver telpas logus un aizver durvis, izslēdz ventilāciju vai aizklāj ventilācijas kanālus;
- pirms tīrīšanas uzsākšanas - uzliek masku (mutei un degunam), aizsargbrilles, uzvelk cimdus;
- pelējuma skartās vietas notīra ar ziepju vai trauku mazgājamā līdzekļa šķīdumā samērcētu suku vai lupatiņu. Pēc notīrīšanas var izmantot putekļu sūcēju ar HEPA filtru;
- lupatas, sukas, cimdus u.c. ar pelējumu pārklātos tekstilmateriālus ievieto aizveramā plastmasas maisā un izmet atkritumos.
Mājsaimniecībā pelējuma likvidēšanai nevajadzētu izmantot profesionālos, speciālos pelējuma tīrīšanas līdzekļus, kas satur biocīdus, bet pēc parastās tīrīšanas veikt notīrīto vietu dezinfekciju ar 70% etilspirtu.
Preventīvie pasākumi
Lai izvairītos no atkārtotas pelējuma augšanas, jāievēro un jāuzrauga telpu iespējamie mitruma avoti un jāpārliecinās – vai darbojas ventilācija vannas istabā, tvaika nosūce virtuvē. vai ir nodrošināta telpu regulāra vēdināšana.
Kā samazināt mitrumu telpās?
- Veļu žāvēt ārā, ja tas ir iespējams. Ja izmazgāto veļu izkar vannas istabā – noteikti jāatver logs vai jāieslēdz ventilators;
- Ir jāizvairās izmantot petrolejas vai gāzes sildītājus, kam nav izvada uz āru;
- Telpas jāvēdina regulāri, bet lai izvairītos no kondensācijas guļamtelpā, jāatver logs katru rītu vismaz 15 minūtes, jo cilvēka elpa rada ievērojamu mitruma daudzumu;
- Mēbeles nav vēlams novietot cieši pie sienas, jānodrošina gaisa cirkulācija;
- Jānodrošina kvalitatīva telpu siltumizolācija – lai arī termiskā komforta zonas katram cilvēkam ir ļoti subjektīvas, gaisa temperatūra dzīvojamās telpās un virtuvē parasti ir robežās no 19-22°C, bet guļamtelpās robežās no 16-20°C. Esot ilgākā prombūtnē dzīvojamo māju telpās jānodrošina temperatūra ne zemāka par 15°C, lai izvairītos no mitruma līmeņa pieauguma un ūdens kondensēšanās.
Katram cilvēkam ir tiesības uz veselīgu iekštelpu vidi, t.sk. drošu iekštelpu gaisu. Atbilstoši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 4. panta 4. punktam dzīvojamās mājas pārvaldīšanā nedrīkst pieļaut indivīda drošības vai veselības aizskārumu. Ir jāievēro Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” 30.punkta prasības un darba devēja pienākums ir arī nodrošināt tīrību darba vietās, telpas regulāru tīrīšanu, piemērotu telpas ventilāciju, ievērojot higiēnas prasības un neradot draudus nodarbināto drošībai un veselībai. Tādējādi ēku īpašnieki un darba devēji ir atbildīgi par veselīgu darba vai dzīves vietas nodrošinājumu bez lieka mitruma un pelējuma, bet paši iedzīvotāji savukārt ir atbildīgi par tādu ūdens lietošanas, telpu apsildīšanas un ventilācijas režīma ievērošanu, kas novērš pārmērīga mitruma izplatīšanos iekštelpās.
Eiropas valstīs, t.sk. arī Latvijā, mājokļu mitruma problēma tiek risināta ar tehniskiem būvniecības standartiem (kas galvenokārt pielietojami jaunajām ēkām) un ar higiēnas prasībām, kuru ievērošana garantē, ka dzīves apstākļi nav kaitīgi veselībai. Esošās politikas mērķis ir garantēt apdzīvojamus un veselīgus mājokļus. Atbildība par pārmērīga mitruma samazināšanu pašlaik lielā mērā gulstas uz pašiem iedzīvotājiem, pie tam pēdējā desmitgadē problēmas ir radījusi nepilnīgā enerģijas taupīšanas, māju renovēšanas un siltināšanas politika, kas vienlaikus nenodrošina ēkām optimālu ventilēšanas režīmu. Bez tā siltināšanas pasākumi samazina gaisa apmaiņu ēkās, kas savukārt veicina iekštelpu gaisa piesārņojumu un mitruma problēmas.
Izmantotā literatūra
- WHO Guidelines for indoor air quality: dampness and mould. WHO, 2009. https://www.who.int/publications/i/item/9789289041683
- Damp and mould. Health risks, prevention and remedial actions. Information brochure, WHO, 2009. https://intranet.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0003/78636/Damp_Mould_Brochure.pdf
- Biological agents in indoor environments. Assessement of health risks. International Laboratory for Air quality and Health, QUT, April, 2009.
- Children living in homes with problems of dampness. ENHIS, 2009.