Atjaunināts: 20.10.2023.
Lai īstenotu ventilācijas kvalitātes mērījumu projektu Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs, Veselības inspekcija veikusi pilotprojektu, kura ietvarā realizēti izmēģinājumu mērījumi piecās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs. Ogļskābās gāzes (CO2), mitruma un gaisa temperatūras mērierīces, kopumā 15 iekštelpās, ar vienas minūtes intervālu veica datu ierakstīšanu vairāk nekā viena mēneša garumā.
Projekta “Pirmsskolas izglītības iestāžu ventilācijas kvalitātes mērījumi” mērķis ir izvērtēt iekštelpu ogļskābās gāzes (CO2) koncentrāciju telpās, ņemot vērā arī ventilācijas veida ietekmi, proti, dabiskā ventilācija jeb vēdināšana, gaisa padeve pa speciāli ierīkotiem kanāliem jeb dabiskā pasīvā ventilācija vai mehāniskā ventilācija.
Pasaules veselības organizācijas (turpmāk – PVO) rekomendētais CO2 līmenis, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei izglītības iestāžu telpās, ir līdz 1000 ppm. Vidējās CO2 koncentrācijas rādītāji kalpo kā indikators, kas uzskatāmi parāda, cik laba vai slikta ir gaisa apmaiņa telpās. CO2 līmenis iekštelpu gaisā, pārsniedzot 1000 ppm robežu un ilgstoši turpinot pieaugt, tieši norāda uz nepietiekamu vai problemātisku telpas ventilāciju.
Pētījumā izvērtē iekštelpu gaisa kvalitāti skolās un sniedz ieteikumus kvalitātes uzlabošanai.
Lai pilnvērtīgi izpētītu esošo situāciju un noskaidrotu apstākļus, kas nosaka iekštelpu gaisa kvalitāti un ietekmē ventilāciju Latvijas vispārizglītojošajās mācību iestādēs, veikts „Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums”. Tā ietvarā izvērtēts mācību iestāžu vides kvalitātes svarīgs rādītājs – iekštelpu CO2 koncentrācija.
Pētījuma laikā veiktais ogļskābās gāzes monitorings skolās uzrāda, ka Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendētais vidējais CO2 līmenis 1000 ppm netiek pārsniegts vien 17 % mācību telpu, savukārt gaisa apmaiņa jeb ventilācijas kvalitāte vērtējama kā slikta 27 % mācību telpu.
Mehāniskā ventilācija visā skolas ēkā ir tikai 1/5 daļā izglītības iestāžu. Vienlaikus, vērā ņemams ir pētījumā gūtais apstiprinājums, ka mehāniskā ventilācija nav vienīgais nosacījums, lai izpildītos PVO ieteiktais CO2 līmenis. Vislabākā iekštelpu gaisa kvalitāte un augstākie gaisa apmaiņas rādītāji iegūti mācību telpās, kurās vienlaikus tiek izmantota gan mehāniskā, gan dabiskā ventilāciju jeb vēdināšana, pie tam, logus atverot pilnībā, ne vēdināšanas režīmā.
Pētījums apstiprina, ka ventilācijas efektivitāte ir komplekss jēdziens, jo ietver ne tikai izglītojamo skaita, bet arī mācību telpas lieluma, laika, kas bez pārtraukuma aizvadīts telpā, ventilācijas sistēmas un vēdināšanas aspektus. Atvēlot mācību telpā viena izglītojamā vietai platību virs 2 m2 (optimāli > 3 m2), CO2 koncentrācija pieaug lēnāk, esošā ventilācija (dabiskā un/vai mehāniskā) spēj nodrošināt pietiekamu gaisa apmaiņu telpā. Savukārt iedarbīgu svaigā gaisa pieplūdi un piesārņotā gaisa aizvadīšanu mācību telpās bez mehāniskās ventilācijas iespējams panākt, ja starpbrīžos telpā neuzturas cilvēki, pie tam, logi ir atvērtsi pilnībā, vēdina vismaz 5 min, kā arī, vadoties pēc nepieciešamības, organizē vienu vai vairākas papildus vēdināšanas pauzes nodarbības laikā.
Izglītības iestādē mācību telpa ir tā vieta, kurā izglītojamie un pedagogs pavada lielāko dienas daļu, bet telpas gaisa kvalitāte un ventilācijas efektivitāte ir ļoti būtiski priekšnosacījumi, lai mācību un darba vide neradītu papildus riskus drošībai un veselībai.
Nepietiekama ventilācija rada pastiprinātu risku infekcijas saslimšanām, jo nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki. Savukārt no cilvēku izelpas telpā uzkrājas CO2 jeb ogļskābā gāze. CO2 koncentrācijas pieaugums ne vien norāda uz nepietiekamu gaisa apmaiņu telpā, bet arī pats par sevi rada kaitējumu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Vērojami tādi nepatīkami simptomi kā acu un aizdegunes iekaisums, galvassāpes, nogurums, bet pie ilgstoši paaugstinātas CO2 koncentrācijas pasliktinās kognitīvie procesi – uzmanība, uztvere, zināšanu reprezentācija, problēmu risināšana, radošums u.c.
„Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums” ietver 303 mācību telpu 103 izglītības iestādēs apsekojumu visā Latvijā, proporcionāli pamata, vidējās un speciālās izglītības iestāžu skaitam aptverot visus apdzīvoto vietu tipus (Rīga, lielās pilsētas un reģionu teritorijas). Pētījumu no 2017. gada līdz 2023. gadam veica Veselības inspekcija sadarbībā ar Veselības ministriju Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvarā (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001).
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
Pētījuma rezultāti, to analīze, secinājumi un ieteikumi iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai:
Inspekcija plāno pētījumu turpināt līdz 2022. gada decembrim, kopumā apsekojot 109 skolas.
Inspekcija atgādina, ka pietiekamu gaisa apmaiņu un CO2 līmeņa pazemināšanos iekštelpu gaisā iespējams nodrošināt:
- vēdinot klases telpu pēc katras mācību stundas vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes);
- atvērot vēdināšanai paredzēto logu (-us) pilnībā, nevis tikai pasīvajā vēdināšanas režīmā;
- nodrošinot un sekojot līdzi tam, lai starpbrīžos izglītojamie pamestu mācību telpu;
- vēdinot gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes);
- ierīkojot renovētajās skolas telpās atbilstoša inženiertehniskā risinājuma mehānisko ventilāciju.
Inspekcija izsaka pateicību visām izglītības iestādēm, kas atsaucās piedāvājumam piedalīties Pētījumā, tādējādi izrādot rūpes par izglītojamo un darbinieku veselību, kā arī ieinteresētību par skolas vides kvalitāti un drošumu.