Pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem

Pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem regulē Pacientu tiesību likuma 9.pants.

Kas ir medicīniskie dokumenti?

Pacientu tiesību likuma 1.panta 4.punkts noteic, ka medicīniskie dokumenti ir jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem.

Medicīniskie dokumenti var būt papīra formātā un elektroniski. Ziņas par pacientu tajos var būt fiksētas:

• rakstveidā (piemēram, slimības vēsture, izraksts);
• ierakstu vai elektronisko attēlu formā: e-veselības ieraksts, rentgens, datortomogrāfijas (CT/DT) izmeklējuma attēli un to apraksts, magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējuma attēli un to apraksts;
• u.c.

Medicīniskie dokumenti satur informāciju, kas ļauj identificēt pacientu, piemēram:

• vārds, uzvārds;
• personas kods;
• u.c.

Medicīniskie dokumenti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personu datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgās datu aizsardzības regulas) un Fizisko personu datu apstrādes likuma izpratnē satur personas datus, turklāt arī īpašu kategoriju personas datus – veselības datus, ģenētiskos datus, biometriskos datus, kuriem  ir piemērojami speciāli datu apstrādes noteikumi.

Medicīniskajos dokumentos ir ietverta medicīniskā informācija par pacientu, piemēram:

• pacienta veselības stāvoklis;
• slimības vēsture;
• simptomi un sūdzības;
• diagnoze;

• diagnostikas metodes (analīzes, izmeklējumi);
• ārstniecība (medikamenti, operācija);
• profilakses pasākumi;
• u.c.

Kārtību, kādā noformējami medicīniskie dokumenti noteic Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība”, kuros citastarp noteikts, ka

• medicīniskajos ierakstos iekļauj informāciju, kas nodrošina pacienta atpazīstamību, apliecina diagnozi, pamato izmeklējumus un ārstēšanas metodes, kā arī precīzi ataino ārstēšanas rezultātus (10.punkts);
• medicīniskie ieraksti ir patiesi, pilnīgi, skaidri salasāmi un bez labojumiem (25.punkts);
• ierakstus medicīniskajos dokumentos var veikt tikai ārstniecības personas (26.punkta pirmais teikums);
• medicīniskais ieraksts ir pilnīgi pabeigts, ja tas satur visas šajos noteikumos noteiktās nepieciešamās sastāvdaļas, ieskaitot epikrīzi vai noslēguma ierakstu, un ja ir ierakstītas visas galīgās diagnozes un komplikācijas (29.punkts).

“Neaizpildīti medicīniskie dokumenti var radīt negatīvas tālejošas sekas. Piemēram, neprecīza vai nepilnīga informācija medicīniskajos dokumentos var novest pie nepareizas diagnozes noteikšanas pacientam un nepareizi izstrādāta ārstēšanas plāna, kas var ietekmēt pacienta veselību un ārstēšanas rezultātus. Tāpat ir apgrūtināti pārbaudīt informāciju par pacientam sniegto ārstniecību un izvērtēt apstākļus, kas liecinātu, ka tā bijusi kvalitatīva un atbilstoša pacienta veselības stāvoklim.” (Slokenberga A. Veselības aprūpes riska augstā cena. Jurista Vārds, 15.10.2024., Nr. 42 (1360), 33.-37.lpp.; Slokenberga A. Ārstniecības procesa atspoguļojums medicīniskajos dokumentos. Latvijas Ārsts, 2024, maijs – jūnijs, 2 .lpp.).

Ko sevī ietvert pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem?

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 9.panta pirmo daļu:

• pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem;
• pacientam tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim;
• pacientam ir tiesības vienu reizi bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju;
• izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Pacientu tiesību likumā nav ietverta īpaša kārtība, kādā pacients var izteikt lūgumu iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Pacients šādu lūgumu var izteikt gan mutvārdos, gan rakstveidā, gan citā formā, kas nepārprotami norāda uz pacienta gribu iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem.

Nodrošinot tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem ir jāpārbauda personas identitāte – jānoskaidro, vai persona, kas pieprasa medicīniskos dokumentus ir tiesīga ar tiem iepazīties.

Pacienta tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem ietver pacienta tiesības:

• ja pacients to vēlas, iepazīties ar medicīnisko dokumentu oriģināliem un izvērtēt tos uz vietas ārstniecības iestādē;
• pieprasīt un saņemt medicīnisko dokumentu izrakstus, norakstus un kopijas.

Ņemot vērā, ka Pacientu tiesību likuma 4.prim pants paredz pacienta tiesības uz informāciju, pacientam ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt skaidrojumus par medicīniskajos dokumentos ietverto informāciju.

Pacientam ir tiesības vienu reizi bez maksas saņemt katra medicīniskā dokumenta izrakstu, norakstu vai kopiju.

Ja konkrētais medicīniskā dokumenta izraksts, noraksts vai kopija pacientam ir nepieciešama atkārtoti – viņam to ir tiesības saņemt par maksu atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim.

Ja pacients ir izteicis lūgumu saņemt medicīniskā dokumenta izrakstu, norakstu vai kopiju, tad ārstniecības iestādei tas ir jāizsniedz triju darbdienu laikā no pacienta pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Ko darīt, ja pacienta medicīniskajos dokumentos ir nepieciešams veikt labojumus?

Saskaņā ar minēto, ja pacients, izvērtējot medicīniskos dokumentus, konstatē neprecīzu vai kļūdainu informāciju, viņam ir tiesības lūgt ārstniecības personai izdarīt papildinājumus vai labojumus tajā.

Tie var būt gadījumi, kad pacients, piemēram ir konstatējis, ka medicīniskajos dokumentos:

• nepareizi norādīts pacienta uzvārds;
• sajaukts pacienta personas kods;
• nepareizi norādīts izmeklējuma datums;
• nepilnīgi norādītas pacienta sūdzības;
• nepilnīgi atspoguļota izmeklējuma gaita;
• kļūdas dēļ ietverta informācija, kas attiecas uz citu pacientu;
• u.c.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 25.punktu medicīniskajiem ierakstiem ir jābūt patiesiem, tad lūgumam izdarīt papildinājumus vai labojumus medicīniskajos dokumentos ir jābūt pamatotam. Piemēram, pacients nedrīkst lūgt ārstniecības personai mainīt medicīniskajos dokumentos sev noteikto diagnozi, vienīgi tā iemesla dēļ, ka tai nepiekrīt.

Nav pieļaujama informācijas aizkrāsošana (piemēram, ar korektoru) vai dzēšana no pacienta medicīniskajiem dokumentiem.

• Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 9.panta trešo daļu, izdarot labojumus medicīniskajos dokumentos, ārstniecības persona nodrošina kļūdainās informācijas saglabāšanu, attiecīgi to precizējot vai papildinot.
• Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 30.punkts paredz, ja medicīniskajos ierakstos pamatotu iemeslu dēļ nepieciešams veikt labojumus, jānodrošina medicīniskajos ierakstos ietvertās sākotnējās informā­cijas saglabāšana un tās pievienošana labojumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 26.punktu ierakstus medicīniskajos dokumentos var veikt tikai ārstniecības personas. Tas nozīmē, ka pacients, konstatējot neatbilstības medicīniskajos dokumentos, nedrīkst pats tajos izdarīt papildinājumus vai labojumus. Korekcijas medicīniskajos dokumentos drīkst izdarīt tikai ārstniecības personas.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 9.panta trešo daļu, ja precizējumus vai labojumus medicīniskajos dokumentos izdarījusi ārstniecības persona, kas nav pacienta ārstējošais ārsts, tad ārstniecības personai par to ir jāinformē pacienta ārstējošais ārsts.

Kā nodrošināt pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem, ja tie satur informāciju par citas personas sensitīvajiem datiem vai informāciju, kuru sniegusi trešā persona?

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 9.panta ceturto daļu, ja pacienta medicīniskajos dokumentos ir informācija par citas personas sensitīvajiem datiem vai informācija, kuru sniegusi trešā persona, bet lūgusi to neizpaust pacientam, pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem nodrošina tiktāl, ciktāl tas neskar trešās personas tiesības.

Pacienta medicīniskajos dokumentos pacienta ārstniecības nolūkos var būt ietverta informācija, piemēram, par pacienta radinieku ģenētiskajām slimībām. Pacienta medicīniskajos dokumentos var būt norādīta arī  informācija, kuru ir sniedzis pacienta radinieks. Piemēram, ka pacients smēķē, lieto alkoholu un narkotikas, vai, piemēram, ir bijis vardarbīgs. Tāpat pacienta medicīniskajos dokumentos kļūdas dēļ var būt norādīta informācija par citu pacientu, kas iepriekš ir tikusi labota, nodrošinot kļūdainās informācijas saglabāšanu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Gadījumos, kad pacienta medicīnas dokumentos ir ietverta informācija par citas personas sensitīvajiem datiem vai informācija, kuru sniegusi trešā persona, ārstniecības iestādei ir pienākums aizsargāt šo personu tiesības uz privātumu un datu aizsardzību.

Tādēļ ārstniecības iestāde nedrīkst pacientam uzrādīt tās medicīnisko dokumentu daļas, kur ir ietverta informācija par citām personām, lai neaizskaru šo personu tiesības.

Gadījumā, ja pacients vēlas iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem vai saņemt to izrakstus, norakstus un kopijas, ārstniecības iestādei atkarībā no pacienta pieprasījuma satura, ir pienākums veikt medicīnisko dokumentu, kuri satur informāciju par citu personu sensitīvajiem datiem vai informāciju, kuru sniegusi trešā persona:

• anonimizāciju (aizklājot vārdus, personas kodus, kontaktinformāciju un citu personu identificējošu informāciju);

vai

• tikai to medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšanu, kuros nav informācijas par citām personām vai to sniegto informāciju.

Katrā gadījumā ārstniecības iestādei ir stingri jāizvērtē, vai konkrētās informācijas izpaušana var aizskart citu personu tiesības.

Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par viņa medicīniskajos dokumentos iekļautās informācijas izmantošanu

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 9.panta otro daļu pacientam ir tiesības saņemt informāciju par viņa medicīniskajos dokumentos iekļautās informācijas izmantošanu saskaņā ar šajā likumā un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15. pantā noteikto.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15.panta 1.punktu pacientam ir tiesības saņemt:

1. apstiprinājumu vai viņa dati ir tikuši vai tiek apstrādāti;

2. piekļuvi datiem (medicīniskie dokumenti (izraksti, izmeklējumi u.c.));

3. Informāciju par:

• • apstrādes nolūkiem (informācija par to, kāpēc pacienta dati ir apstrādāti: ārstniecība, medikamentu izrakstīšana, veselības aprūpes kvalitātes kontrole u.c.);
  • attiecīgo personas datu kategorijām (informācija par to, kādi dati tiek apstrādāti: vārds, uzvārds, personas kods, telefons, e-pasts, adrese, diagnozes, izmeklējumu rezultāti, informācija par medikamentiem, ārsta atzinums utt.);
  • personas datu saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam personas dati ir izpausti vai kam tos izpaudīs, jo īpaši saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās (informācija par to, kam dati tiks vai ir tikuši izpausti: citas ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas; Veselības inspekcija utt.)
  • u.c.

Vai citām personām, kuras pārstāv pilngadīgu pacientu, ir tiesības iepazīties ar pacienta medicīniskajiem dokumentiem?

Citām personām, kuras pārstāv pacientu ir tiesības iepazīties ar pacienta medicīniskajiem dokumentiem, atkarībā no viņu pilnvarojuma apjoma.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10.panta otro daļu informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā (kad informācija izpaužama bez pacienta piekrišanas Pacientu tiesību likuma 10.pantā ietvertajām institūcijām).

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 4.prim panta septīto daļu pacientam ir tiesības norādīt informāciju par personu, kuru pacients pilnvaro vai ir pilnvarojis pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā, kā arī personu, kurai nav tiesību saņemt informāciju par pacientu vai pieņemt ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 6.panta septīto daļu, ja pacients pilnvarojis citu personu viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4. un 4.¹ pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.

Savukārt Pacientu tiesību likuma 7.pants reglamentē citu personu tiesības piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību. Tostarp Pacientu tiesību likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, – pacienta laulātajam, partnerim, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem.

Ja pacients ir devis rakstveida atļauju vai pilnvarojumu citai personai iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem, viņam ir tiesības noteikt informācijas apjomu, ar kuru persona drīkst iepazīties. Tā var būt medicīniskā dokumentācija pilnībā vai kāds konkrēts medicīniskais dokuments. Persona, kurai pacients ir devis rakstveida atļauju vai pilnvarojumu iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem, drīkst to darīt pacienta noteiktā pilnvarojuma robežu ietvaros.

Ja pacients nav devis rakstveida atļauju vai pilnvarojumu, bet iestājas Pacientu tiesību likuma 7.pantā noteiktie apstākļi, kad citām personām ir tiesības piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās, jo pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tad personai, kurai ir tiesības piekrist vai atteikties no pacienta ārstniecības, ir tiesības iepazīties ar pacienta medicīniskajiem dokumentiem tikai tiktāl, ciktāl tas skar attiecīgā lēmuma pieņemšanu.

Vai nepilngadīgais pacients var iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem?

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 13.panta pirmo un otro daļu:

• Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai) ārstniecība pieļaujama, ja tas ir viņa labākajās interesēs un viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu, izņemot šā likuma 7. panta astotajā un devītajā daļā minētos gadījumus (neatliekamas situācijas, ka lēmumu pieņem ārstu konsilijs, vai ārstējošais ārsts).
• Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, izņemot šā likuma 7. panta astotajā un devītajā daļā minētos gadījumus (neatliekamas situācijas, ka lēmumu pieņem ārstu konsilijs, vai ārstējošais ārsts). Ārstam ir pienākums izvērtēt nepilngadīgā pacienta briedumu, spēju sniegt ārstniecībai nepieciešamo informāciju un spēju dot informēto piekrišanu. Ja ārsts konstatē nepietiekamu nepilngadīgā pacienta briedumu, informēto piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.

Pacientu tiesību likuma 13.panta 2. prim daļa noteic, ka nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Nepilngadīgā pacienta viedoklim nozīme tiek piešķirta atbilstoši pacienta briedumam.

Pacientu tiesību likuma 13.panta trešā daļa noteic, ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārstniecība ir viņa labākajās interesēs vai ārstniecības neveikšana var nodarīt būtisku kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 13.panta trešo daļu ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei sniedz nepilngadīgajam pacientam informāciju viņam saprotamā veidā, īpaši ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi. Nepilngadīgam pacientam (no 14 gadu vecuma) ir tiesības atteikties no šādas informācijas saņemšanas, un šo atteikumu ārstniecības persona norāda pacienta medicīniskajā dokumentācijā.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 13.panta septīto daļu ārstniecības iestāde nodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības. Ja nepilngadīgais pacients savu viedokli, ierosinājumus vai sūdzības ir izteicis mutvārdos, bet vēlas, lai tie tiktu noformēti rakstveidā, ārstniecības iestāde tos noformē rakstveidā.

Pacientu tiesību likuma 10.panta sestā daļa noteic, ka nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par šā pacienta veselības stāvokli, izņemot šā likuma 13.pantā noteikto. Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim informāciju nesniedz, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt attiecīgā pacienta interesēm. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos un informē par to bāriņtiesu.

Atbilstoši minētajam nepilngadīgā pacienta (līdz 14 gadu vecumam) tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem īsteno viņa likumiskais pārstāvis (izņemot gadījumus, kad informācijas izpaušana var kaitēt attiecīgā pacienta interesēm un informējama bāriņtiesa). Tomēr, izvērtējot, nepilngadīgā pacienta vecumu veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi, tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem var tikt nodrošinātas arī nepilngadīgajam pacientam (līdz 14 gadu vecumam). Piemēram, pacientam var tikt parādīts rentgena attēls, saprotamā veidā izskaidrojot informāciju, kas tajā ir redzams. 

Nepilngadīgā pacienta (no 14 gadu vecuma) ir tiesības patstāvīgi iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem un norādīt personas, kurām ar viņa medicīniskajiem dokumentiem iepazīties nav tiesību, ja vien viņš nav atteicies saņemt informāciju ārstniecības procesā vai atteicies dot piekrišanu ārstniecībai.

Vai ar pacienta medicīniskajiem dokumentiem drīkst iepazīties pēc pacienta nāves?

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10.panta trešo daļu informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu nav izpaužama arī pēc pacienta nāves.

Informāciju par mirušu pacientu saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10.panta ceturto daļu informāciju par pacientu pēc viņa nāves drīkst izpaust pacienta pilnvarotajai personai, pacienta laulātajam, partnerim, pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem, drīkst izpaust tikai divos gadījumos:

1. informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tām;
2. informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms viņa nāves.

Pieprasot Pacientu tiesību likuma 10.panta ceturtajā daļā norādīto informāciju personām ir jāpamato informācijas nepieciešamība. Piemēram, pacientam ir bijusi ģenētiska saslimšana un informācija par to var būt būtiska pacienta bērna ārstniecības procesā. Kā arī, piemēram, nepieciešams noskaidrot informāciju par pacientam veikto ārstniecību laikā pirms viņa nāves, lai īstenotu Pacientu tiesību likuma 18.panta trešajā daļā ietvertās tiesības iesniegt sūdzību Veselības inspekcijā.

Ja ārstniecības iestāde nav saņēmusi pamatojumu, kāpēc informācija par mirušo pacientu ir nepieciešama, tad ārstniecības iestādei ir tiesības to lūgt iesniegt.

Personai, kura pieprasa informāciju, pacienta medicīnisko dokumenta izraksti, noraksti, kopijas, ir izsniedzami tikai tajā apjomā, kas nepieciešams Pacientu tiesību likuma 10.panta ceturto daļā ietverto tiesību īstenošanai.

Ārstniecības iestādes vadītājs ir atbildīgs par medicīnisko dokumentu kvalitāti ārstniecības iestādē.

Par pacienta tiesību iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem nenodrošināšanu vai medicīnisko dokumentu lietvedības kārtības pārkāpumiem, var tikt piemērota administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Ārstniecības likuma 84.pantu par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez tā, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz piecsimt piecdesmit naudas soda vienībām.