Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju izglītība

Dažādi skaistumkopšanas kursi dod iespēju darboties skaistumkopšanas un SPA salonos, taču tikai attiecīgo kursu beigšana neļauj to beidzējam reģistrēties un sertificēties kā ārstniecības personai, t.sk. nedod tiesības sniegt ārstnieciskus pakalpojumus. Kosmētiķis ir skaistuma terapijas speciālists ar profesionālo vidējo izglītību kosmetoloģijā, bet skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir speciālists ar 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību kosmetoloģijā. Abi speciālisti ir ārstniecības personas un tiek reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā. Kosmetologs ir ārsts, parasti ar dermatologa kvalifikāciju (kosmetologs ir ārstniecības personas papildspecialitāte).

Profesiju standartos ir noteikts, ko drīkst darīt kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, piemēram, procedūras kā mezoterapiju, mikropigmentāciju un ķermeņa pīrsingu, kosmētiķis drīkst pielietot tikai pēc speciālu pilnveides kursu beigšanas. Savukārt personām, kuras ir apguvušas tikai neformālos tālākizglītības īslaicīgos kursus skaistumkopšanā, netiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas iegūšanas izglītības dokuments, bet tikai apliecība/ sertifikāts par konkrētās programmas (kursa) apguvi. Minētās personas nav kvalificēti skaistumkopšanas jomas profesionāļi un nedrīkst sevi pozicionēt kā kosmētiķus vai skaistumkopšanas speciālistus kosmetoloģijā. Saskaņā ar Izglītības likumu neformālā izglītība ir ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība (citiem vārdiem sakot, tiek apgūtas zināšanas un iemaņas savai pašizaugsmei).

Lai skaistumkopšanas salonā varētu nodarboties ar ārstniecību, pakalpojumu sniedzējam jābūt reģistrētam kā ārstniecības personai un salonam jābūt reģistrētam Ārstniecības iestāžu reģistrā un konkrētā speciālista kabinets ir jāiekārto atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra Noteikumos Nr. 60 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” minētām prasībām (3.2.nodaļa). Prasības aprīkojuma un medicīnisko ierīču tīrīšanai, dezinfekcijai un sterilizācijai ir noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 16. februāra noteikumos Nr.104 „Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē”. Ārstniecības iestāžu reģistrā iekļautam kabinetam ir jāievēro arī citas veselības aprūpes jomas normatīvo aktu prasības.

Ņemot vērā, ka mūsdienās skaistumkopšanas jomā ienāk dažādas aparatūras un procedūras, kas veicina kosmetoloģijas un medicīnas saplūšanu, ir svarīgi, ka speciālists, kas veic kosmētiskās procedūras, ir ārstniecības persona, jo viņa darbība tiešā veidā skar cilvēka veselību un drošību.

Veselības inspekcija brīdina, ka neprofesionāli veiktas kosmētiskās procedūras, t.sk. bez atbilstošām zināšanām un kvalifikācijas, var apdraudēt pakalpojuma saņēmēja veselību un aicina izvēlēties kvalificētu speciālistu skaistumkopšanas pakalpojumus.

Pārliecināties, vai konkrētais skaistumkopšanas speciālists ir sertificējies kā ārstniecības persona, iespējams šeit.

Papildu informācija:

Ārstniecisko pakalpojumu sniedzēju kvalifikācija