Izglītības iestādes

Skolai ir 2 ēkas, kur vienā ēkā ir bērnudārzs un sākumskola un otrajā ēkā pamatskola, vidusskola, skolas administrācija un sporta zāle. Bērniem uz sporta nodarbībām jādodas ārā cauri parkam uz skolas galveno ēku. Vai tas ir pietiekami veselīgi, ja ņem vērā faktu, ka pēc sporta nodarbībām bērni nosvīst un pēc tam jādodas uz citu skolas ēku, lai savlaicīgi paspētu uz citām stundām?

Veselības inspekcija informē, ka higiēnas prasības skolām nosaka 27.12.2002. Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (turpmāk Noteikumi Nr. 610). Noteikumu Nr. 610 19. punktā ir teikts, ka izglītības iestādē ir jānodrošina sporta zāle, savukārt, ja konkrētajā ēkā to nevar izvietot, tad jānodrošina sporta zāles pieejamība (Noteikumu Nr. 610 20. punkts) citā vietā. Aprakstītajā gadījumā sporta zāles pakalpojumi tiek piedāvāti blakus ēkā ar nepieciešamību skolēniem pārvietoties ārpus telpām. Jāņem vērā, ka sporta zāles pakalpojumā ietilpst arī ģērbtuves, tualetes un dušas telpas skolēniem (Noteikumu Nr. 610 27. punkts), un ir jāveicina, ka skolēni noskalojas dušā un atbilstoši pārģērbjas pirms un pēc sporta nodarbības attiecīgajās telpās pie sporta zāles, tam paredzot pietiekamu laika sprīdi visiem nodarbības dalībniekiem. Vēršoties skolā pie atbildīgajām personām, var pārliecināties par sporta nodarbību organizēšanu (piemēram, sporta nodarbībām atvēlot divas mācību stundas) skolēniem pēc iespējas labvēlīgākā veidā.

Ar izglītības procesa organizēšanu saistītus jautājumus risina Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Cik bieži ir jāuzkopj sporta zāle, sporta ģērbtuves vispārizglītojošajā skolā?

Higiēnas prasības izglītības iestādēm nosaka Ministru kabineta 27.12.2002. noteikumi Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.610).

Noteikumu Nr.610 VIII. nodaļā „Telpu uzkopšana” ir norādīta telpu uzkopšanas kārtība. Lai nodrošinātu telpu tīrību, skolā izstrādā telpu uzkopšanas plānu, kurā norādīts telpu un iekārtu uzkopšanas biežums un izmantotie tīrīšanas līdzekļi. Sporta zāles un sporta ģērbtuvju mitro uzkopšanu veic ne retāk kā reizi dienā, bet dušas telpas – divreiz dienā (47.p.).

Vai tas ir normāli, ka skolā tualetēs bērniem nav pieejams siltais ūdens?

Higiēnas prasības skolām nosaka 27.12.2002. Ministru kabineta noteikumi Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”. Šo noteikumu 37.punktā ir teikts, ka izglītības iestādes ēkā ir jābūt aukstā un karstā ūdens apgādei, bet 72.punktā ir atrunāti izņēmumi, kas nosaka, ka karstā ūdens apgāde vai padeve ir obligāta prasība tikai jaunbūvējamām un rekonstruējamām iestādēm. Ja skola nav jaunbūve vai rekonstruēta, tad karstā ūdens nodrošinājums skolā, t.sk. tualetes telpās, nav obligāts.

Cik bieži ir jāorganizē pastaigas pirmsskolas iestādē 5 gadus veciem bērniem? Vai ir kādi noteikumi par to, ka jādodas pastaigās nevis tikai jāuzturās bērnudārza spēļu laukumā? Cik bērni drīkst uzturēties 1 spēļu laukumā?

Ministru kabineta 17.09.2013. noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi nr.890) nosaka higiēnas prasības valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu ārpus bērna dzīvesvietas, un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu.

Noteikumu nr.890 8.-12.punktā ir noteikti dienas režīma nosacījumi bērniem. Attiecībā uz pastaigu organizēšanu, Noteikumu nr.890 8.punkts paredz, ka atbilstoši bērnu vecumam un attīstībai nosaka dienas režīmu, paredzot arī fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā. Dienas režīmu bērniem, t.sk. pastaigu biežumu, izstrādā iestādes vadītājs savos iekšējās kārtības noteikumos, vēlams sadarbībā ar ārstniecības personas rekomendācijām (piemēram, bērnudārza medmāsu vai pediatru).

Ja pastaigas vai citas aktivitātes bērniem tiek organizētas ārpus bērnudārza teritorijas, tās jānodrošina sakoptā, bērniem drošā un pieejamā teritorijā (Noteikumu nr.890 17.p.), turklāt jāievēro arī Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” V. nodaļā noteiktās prasības par pastaigu organizēšanu.

Noteikumos Nr.890 nav atrunāts, cik bērni vienlaicīgi drīkst uzturēties rotaļu laukumā. Tomēr būtu jāņem vērā rotaļu laukuma platība un bērnu skaits grupiņā, lai bērni brīvi varētu pārvietoties un spēlēties, izmantojot dažādas rotaļu un sporta zonas ierīces un konstrukcijas, netraucējot viens otram (traumu riski).

Papildus informācijai:
• PTAC „Vadlīnijas bērnu spēļu laukumu valdītājiem/apsaimniekotājiem par drošuma prasībām bērnu spēļu laukumiem publiskai lietošanai” http://www.ptac.gov.lv/upload/vadlinijas_bernu_spelu_laukumu_valditajiem_apsaimniekotajiem_2013-1.pdf
• Latvijas Vēstneša portāla raksts: „Vai tavs bērns spēlējas drošā bērnu spēļu laukumā?” http://www.lvportals.lv/print.php?id=255966

Vai pastāv normatīvie akti, kuri nosaka medicīniskās izziņas, kuru audzēknis iesniedz mācību iestādē par skolas neapmeklēšanu slimības dēļ, kā arī par atļauju vai aizliegumu piedalīties sporta stundās, sporta aktivitātēs, formātu?

01.02.2011. Ministru kabineta noteikumu Nr.89 „Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi” 4.punktā atrunāta izglītības iestādes vadītāja atbildība par kārtības noteikšanu, kādā katru dienu reģistrē izglītojamo ierašanos vai neierašanos izglītības iestādē (iekšējās kārtības noteikumi). Izglītības iestādes vadītājs arī nosaka, kādos gadījumos kavējumu attaisnojošs dokuments ir vecāku iesniegums vai ārsta zīme.

Saskaņā ar 23.03.2010. Ministru kabineta noteikumu Nr.277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” 9.12.punktu, izglītības iestādes vadītājs organizē mācību gada sākumā (septembrī), pamatojoties uz ģimenes ārsta ieteikumu, izglītojamo sadali veselības grupās sporta nodarbībām, tas nozīmē, ka vecākiem ir jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par bērna veselības stāvokļa atbilstību sporta nodarbībām (vai atbrīvojumu no sporta nodarbībām veselības stāvokļa dēļ).

Ja izglītojamais piedalās skolas sporta sacensībās vai organizētos sporta pulciņos, mācību gada sākumā izglītības iestādē jāiesniedz ģimenes ārsta vai sporta ārsta izsniegta izziņa par atļauju darboties paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos (24.11.2009. Ministru kabineta noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 25.p.).

Attiecībā par medicīnisko izziņu formātu - pamatojoties uz veiktajiem ierakstiem pacienta (izglītojamā) ambulatorajā kartē vai slimības vēsturē, ārstējošais ārsts veic ierakstus veidlapas Nr.027/u formā par pacienta slimības periodu, ārstniecības režīmu, rekomendācijām, saskaņā ar 04.04.2006. Ministru kabineta noteikumiem Nr.265 „Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība”.

Vai vecākiem ir jātaisa rentgens, bērnu laižot uz skolu? Mūsu ģimenes ārsts liek iet un atsakās parakstīt bērna medicīnisko karti, līdz nav iziets rentgens.

Ja ģimenes ārsts pirms skolas gaitu uzsākšanas veselības stāvokļa noteikšanai uz rentgenoloģisko pārbaudi ir nosūtījis bērnu, informējam, ka 28.02.2012. Ministru kabineta noteikumu Nr.149 „Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi” 7.punkts nosaka, ka, piesakot bērnu izglītības iestādē, ir jāiesniedz bērna medicīniskā karte (veidlapa Nr.026/u).

Atbilstoši 04.04.2006.Ministru kabineta noteikumu Nr.265 „Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 51.pielikumam, prasība veikt bērnam rentgenoloģisko pārbaudi medicīniskās kartes iesniegšanai skolā nav noteikta.

Tomēr ģimenes ārsts, izvērtējot bērna veselības stāvokli, piemēram, kāda iepriekš izslimota slimība, balsta-kustību aparāta problēmas, ģimenes anamnēze u.c., var pieņemt lēmumu nosūtīt bērnu arī pie citiem speciālistiem un uz papildus pārbaudēm.

Gadījumā, ja uz rentgenoloģisko pārbaudi veselības stāvokļa noteikšanai pirms bērna skolas gaitu uzsākšanas ir nosūtīti bērna vecāki, tad šādam izmeklējumam nav saistības ar bērna medicīnisko dokumentāciju un bērna skolas gaitu uzsākšanu.

Plānoju privātā bērnudārza izveidi, tāpēc vēlējos precizēt - noteikumos ir minēts, ka jābūt vismaz vienai telpai, ko var pielāgot kultūras un sporta pasākumiem, tomēr nav minēts, ka tai būtu jābūt atsevišķai telpai. Vai grupas telpa, to racionāli iekārtojot, arī var tikt pielāgota kultūras un sporta pasākumu rīkošanai? Vai ir pieļaujams risinājums, rīkot kultūras pasākumus un sporta nodarbības ārpus bērnudārza telpām (ar rakstisku vecāku piekrišanu), noslēdzot līgumu ar tuvējo skolu par tās sporta zāles izmantošanu konkrētos laikos?

Un vai bērnudārzā ir jābūt invalīdiem pielāgotai tualetes telpai? Kādā veidā tiek organizēta atzinuma saņemšana no Veselības Inspekcijas?

17.09.2013. Ministru kabineta noteikumos Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi Nr.890) ir iekļauta prasība, kas nosaka nepieciešamību pakalpojuma sniegšanas vietā ierīkot atsevišķu telpu, kas pielāgota bērnu kultūras un izklaides pasākumu, mūzikas un sporta nodarbību rīkošanai (20.5.punkts). Noteikumi Nr.890 nenosaka atsevišķas prasības šīs telpas platībai, tomēr telpai jābūt samērīga lieluma (attiecīgi bērnu skaitam grupiņā, kas telpu izmantos vienlaicīgi), lai bērni tajā varētu brīvi veikt kultūras un izklaides pasākumus, kā arī mūzikas un sporta nodarbības.

Ja tomēr pakalpojuma sniegšanas vietā nav iespējams iekārtot šādu atsevišķu telpu un bērnu uzraudzības pakalpojums tiek sniegts ļoti nelielam bērnu skaitam (vienai grupiņai), Inspekcija, izvērtējot konkrēto situāciju uz vietas, pieļauj izņēmuma gadījumus, kad attiecīgā telpa bērnu kultūras un izklaides pasākumu, mūzikas un sporta nodarbību rīkošanai tiek apvienota, piemēram, ar grupas/ rotaļu telpu ar nosacījumu, ka tā ir pietiekami liela, lai varētu organizēt šādus pasākumus un paralēli tiek ievērota Noteikumu Nr.890 19.punktā noteiktā minimālā telpu platība vienam bērnam.

Uzskatām, ka risinājums rīkot kultūras pasākumus un sporta nodarbības ārpus bērnudārza telpām (ar rakstisku vecāku piekrišanu), noslēdzot līgumu ar tuvējo skolu par tās sporta zāles izmantošanu konkrētos laikos, ir pieļaujams, paralēli ievērojot arī visas drošības prasības bērnu pārvietošanās laikā no bērnudārza telpām uz tuvējo skolu.

30.06.2015. Ministru kabineta noteikumi Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"" nosaka publisko ēku vides pieejamības prasības, paredzot, ka personām ar kustību traucējumiem nodrošina ērtas iekļūšanas un pārvietošanās iespējas publiskajās ēkās, kā arī piemērotu palīg¬aprīkojumu atsevišķās telpās (piemēram, tualetēs). Turklāt saskaņā ar 16.07.2013. Ministru kabineta noteikumu Nr.404 „Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība” 15.punktu, ja tiek sniegts uzraudzības pakalpojums bērnam ar īpašām vajadzībām, to dara darbinieks, kas ir īpaši apmācīts darbam ar šādiem bērniem un pakalpojuma sniegšanas vietai ir jābūt pielāgotai bērna veselības stāvoklim un attīstības traucējuma raksturam. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina īpašu aprūpi un uzraudzību bērnam ar īpašām vajadzībām.

Atbilstoši Būvniecības likuma 21.pantam „būvi, tās daļu vai telpu grupu izmanto tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā”. Tādēļ pirms vērsties Inspekcijā pēc novērtējuma (atzinuma) par higiēnas prasību ievērošanu saņemšanas, aicinām Jūs vispirms doties uz savas pašvaldības Būvvaldi visu jautājumu, dokumentu utt. sakārtošanai.

Skolā tiek veikts remonts (iekštelpu, fasādes u.c.). Būvfirma savus būvmateriālu atkritumus ir sasviedusi vienā kaudzē skolas pagalmā, strādnieki tai pašā kaudzē met termo traukus, kuros iegādājas pusdienas. Pašlaik pie skolas ir milzīga atkritumu kaudze, kurā sajaukušies būvmateriāli ar pārtiku. Kurā iestādē risināt šo jautājumu?

Izglītības likuma 55.panta 8.daļā ir noteikts, ka izglītojamam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē. Tādēļ saistībā ar bērnu uzturēšanos skolas telpās, kurā notiek būvdarbi, ir jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums un vai tas neapdraud bērnu drošību un veselību, jo, piemēram, remonta laikā telpās rodas saputekļojums, ķīmiski un toksiski izgarojumi, paaugstināts trokšņu līmenis un citi kaitīgi faktori.

Saskaņā ar 27.12.2002. Ministru kabineta noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.610) 17.punktu iestādes teritorijai jābūt uzkoptai, lai nepieļautu infekcijas slimību perēkļa rašanos. Attiecībā uz sadzīves atkritumiem Noteikumi Nr.610 nosaka, ka „atkritumus uzglabā slēgtas konstrukcijas konteineros, lai tiem nevarētu piekļūt kaitēkļi un grauzēji, kā arī lai nepieļautu pārtikas, iekārtu, teritorijas, dzeramā ūdens un vides piesārņošanu”. Tādēļ sadzīves atkritumu un pārtikas izmešana būvgružos, kas netiek uzglabāti slēgtas konstrukcijas konteineros, nav pieļaujama.

Ja minētajā izglītības iestādē atrodas arī pirmsskolas izglītības iestāde, iestādes vadītājam ir jāievēro 17.09.2013. MK noteikumu Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi Nr.890) 55.punkts, kurā noteikts, ka bērnu klātbūtnē aizliegts veikt telpu remontdarbus (t.i. remontdarbus drīkst veikt, ja tie neapdraud bērnu drošību un veselību un bērni atrodas citā telpā).

Noteikumu Nr.610 un Noteikumu Nr.890 prasību ievērošanu kontrolē Inspekcija.

Iesniegumu Inspekcijai var iesniegt personīgi, nosūtot pa pastu vai elektroniski. Informāciju skatīt šeit: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/izskat/_2105
Ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu (t.sk. augstāk pieminēto Izglītības likumu) kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests. Kontaktus skatīt šeit: http://www.ikvd.gov.lv/kontakti.html

Ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta sagatavoto informatīvo rakstu par dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē remontu un būvdarbu laikā variet iepazīties šeit: http://www.ikvd.gov.lv/kvalitates-dienests-izglitibas-iestade-ir-janodrosina-dzivibai-un-veselibai-drosi-apstakli.html

Kā Latvijā notiek bērnu skolas somu smaguma pārbaude? Kāds ir monitorings šai problēmai? Somas ir ļoti smagas, parasti pārsniedz visas iespējamās normas, iestādes ne vienmēr var atļauties dubultot mācību grāmatas vai atļaut atstāt tās klasēs, ja vecāki pērk grāmatas paši. Kāds ir risinājums šai problēmai?

Otrs jautājums ir par obligātu 10 minūšu vēdināšanu.Skolā šobrīd noteikts 5 minūšu starpbrīdis. Vai netiek pārkāptas normas?

27.12.2002. Ministru kabineta noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.610) 7.punkts nosaka, ka izglītības iestāde „veicina iespēju izglītojamajiem glabāt ikdienā nepieciešamās lietas iestādē, lai netiktu pārsniegts izglītojamā somas piepildījuma svars, kas atbilst maksimālajām pārnēsājamo priekšmetu smaguma normām attiecīgajā vecuma grupā”. Noteikumi Nr.610 nenosaka sīkākus šīs prasības izpildes veidus, piemēram, vai tiem jābūt plauktiem klases telpā vai slēdzamiem skapīšiem gaitenī. Tas paliek katras izglītības iestādes ziņā.

Inspekcija, veicot kontroles izglītības iestādēs, skolēnu somas nesver, turklāt Inspekcijai nav tiesību bez vecāku piekrišanas pārbaudīt bērnu skolas somu saturu, ja tiktu konstatēts, ka somas svars pārsniedz normu. Kontroles laikā Inspekcija pārbauda, vai izglītības iestādē bērniem tiek nodrošināta iespēja uzglabāt vismaz daļu mācību piederumu, lai netiktu pārsniegts Noteikumos Nr.610 noteiktais somas piepildījuma svars.

Saskaņā ar Izglītības likuma 55.panta 8.daļu izglītojamam ir tiesības uz veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē, bet izglītības iestādes vadītāja pienākums ir nodrošināt šo un citu izglītojamā tiesību ievērošanu. Lai atvieglotu skolēnu somu piepildījuma svaru, iestādes vadītājam būtu vēlams plānot mācību stundu sarakstu tā, lai, piemēram, vienā dienā nebūtu jānes daudz mācību grāmatu un jāiet uz sporta nodarbību, kā arī nodrošināt, lai bērni skolā varētu uzglabāt maiņas apavus un sporta tērpus. Turklāt mācību stundu skaits dienā nedrīkst pārsniegt Vispārējā izglītības likumā noteikto (34.pants).

Jautājuma risināšanai primāri aicinām vērsties pie klases audzinātāja un izglītības iestādes vadītāja. Procesus izglītības iestādē var ietekmēt arī paši vecāki, iesaistoties izglītības iestādes padomē (Izglītības likuma 31.pants).

Papildus informācijai variet skatīt informatīvos rakstus Latvijas Vēstneša portālā par skolēnu somām un to svaru:
http://m.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=264849
http://www.lvportals.lv/skaidrojumi/235932-skolas-somas-svars-vecaku-un-skolas-atbildiba/

Saskaņā ar Noteikumu Nr.610 39.punktu mācību telpu vēdināšana ir jāveic pēc katras mācību stundas vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Savukārt šo noteikumu 59.punktā noteikts, ka pusdienām paredz vismaz 30 minūšu starpbrīdi. Normatīvie akti tiešā veidā nenosaka citu starpbrīžu ilgumu skolās.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 35.pantu mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs ir 40-45 minūtes un to nosaka izglītības iestādes vadītājs. Izglītības procesa organizācija, t.sk. starpbrīžu ilgums, tiek noteikts katras skolas nolikumā vai iekšējās kārtības noteikumos, līdz ar to katrā skolā starpbrīžu garums var būt atšķirīgs. Tomēr saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērnam ir tiesības atbilstoši savam vecumam, fiziskajai un garīgajai attīstībai uz atpūtu un brīvo laiku, kā arī saskaņā ar Izglītības likuma 55.pantu izglītojamajam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē, bet izglītības iestādes vadītāja pienākums ir nodrošināt šo un citu izglītojamā tiesību ievērošanu. Ja atbilstoši Noteikumiem Nr.610 noteikts, ka mācību telpas jāvēdina vismaz 10 min. pēc katras mācību stundas (ziemā – vismaz 5 minūtes), no tā izriet, ka arī īso starpbrīžu ilgumam skolās būtu jābūt vismaz 10 min.

Jautājuma risināšanai aicinām Jūs vērsties pie izglītības iestādes vadītāja.

Vairāk informācijas par starpbrīžu organizāciju skolās un normatīvajiem aktiem, kā arī vecāku iespējām ietekmēt mācību procesus skolā, variet skatīt šeit: http://www.lvportals.lv/skaidrojumi/259428-pauze-starp-macibu-stundam-skola-cik-gariem-starpbriziem-jabut/

Esam bērnu svētku organizācija. Brīvajā laikā no svētkiem vēlamies piedāvāt arī bērnu pieskatīšanas pakalpojumu. Ēdināšanas pakalpojumi nav iespējami. Kādas prasības mums ir jāievēro?

17.09.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.890) nosaka higiēnas prasības valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus (turpmāk - BUP) ārpus bērna dzīvesvietas, un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu. BUP sniedzējiem ir saistoši arī 16.07.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.404 „Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība”, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas un drošības prasības sniedzot BUP, pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtību Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā, reģistra pārzini un reģistrā iekļaujamo informāciju.

Ievērojiet, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.890 18.1.p. „pakalpojums tiek sniegts atbilstoši pakalpojuma sniedzēja darbībai projektētā ēkā. Pakalpojumu var sniegt pielāgotā ēkā vai citas publiskas ēkas vai dzīvojamās ēkas daļā, par kuru saņemts Veselības inspekcijas novērtējums par higiēnas prasību ievērošanu. Pielāgojot ēkas daļu vai telpu grupu pakalpojuma sniegšanai, ievēro būvniecības normatīvajos aktos noteikto kārtību un prasības”. Atbilstoši Būvniecības likuma 21. panta 2.apakšpunktam būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajām lietošanas veidam un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā. Tādēļ pirms vērsties Inspekcijā pēc novērtējuma (atzinuma) par higiēnas prasību ievērošanu saņemšanas, aicinām Jūs vispirms doties uz savas pašvaldības būvvaldi visu jautājumu un dokumentu sakārtošanai.

BUP iedala īslaicīgā (līdz četrām stundām dienā) un pilna laika (ilgāks par četrām stundām dienā), tādējādi atšķiras arī higiēnas prasības, kuras BUP sniedzējiem jāievēro (skat. Noteikumu Nr.890 3.punktu).

Inspekcijas higiēnas ārsti veic arī objekta higiēnisko novērtēšanu pēc objekta īpašnieka brīvprātīga pieprasījuma gadījumos, kad ir šaubas par izvēlēto ēku (telpu) atbilstību paredzētajiem mērķiem (maksas pakalpojums: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/vides-veseliba/buves).

Dažāda veida skaidrojošā informācija par BUP sniegšanu pieejama sekojošās vietās:
1.Inspekcijas mājas lapas sadaļā „E-pakalpojumi” ir pieejama informācija par normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes iespējamajiem veidiem bērnu uzraudzības iestādēs (arī pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās), kā arī citu noderīgu informāciju. Informāciju nozares profesionāļiem skatīt šeit: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/skaidrojumi-profesionaliem-par-na-izpildi

2.Prasības pilna un nepilna laika BUP sniedzējiem: http://www.vi.gov.lv/lv/sabiedribas-veseliba/izglitibas-un-audzinasanas-iestades/bernu-uzraudzibas-pakalpojumu-sniedzeji-un-pirmsskolas-izglitibas-iestades

3.Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrācija: http://www.ikvd.gov.lv/bernu-uzraudzibas-pakalpojuma-sniedzeju-registracija.html

4.Bērnu rotaļu centra izveide: http://www.lvportals.lv/skaidrojumi/260102-bernu-rotalu-centra-izveide-ar-ko-sakt/

5.Noteikumu Nr.890 skaidrojums: http://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=260389

Kāda ir maksimālā gaisa temperatūra skolā? Ziemā minimālā gaisa temperatūra skolu telpās ir noteikta, bet nevaru atrast maksimālo, kas ir siltajā laika periodā.

27.12.2002. Ministru kabineta noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” 38.punktā teiks, ka pieļaujamā minimālā gaisa temperatūra skolas telpās noteikta šo noteikumu 2.pielikumā. Noteikumos norādītā pieļaujamā minimālā gaisa temperatūra telpās attiecināma gan uz silto laika periodu, kad auksto. Maksimālā pieļaujamā gaisa temperatūras robeža skolas telpās nav noteikta.

Informējam, ka 28.04.2009. Ministru kabineta noteikumi Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” nosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās (t.sk. skolotājiem skolā). Saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu rekomendējošā gaisa temperatūra darba vietā (t.sk. mācību telpā) gada siltajā periodā ir no 20-280C. Darba aizsardzības prasību noteikumu ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija.

Vai ir izstrādāti higiēnas noteikumi bērnu deju studijām, par to cik bieži un kā ir jāvēdina telpas kur notiek nodarbības. Kā arī cik bieži notiek telpu uzkopšana un dezinfekcija, lai izvairītos no dažādām infekcijām un baciļiem.

Interešu izglītības iestādēm, t.sk. profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, nav noteiktas higiēnas prasības, bet rekomendējoši variet vadīties pēc līdzīga profila bērnu iestādēm noteiktām prasībām – skolām (skat. informāciju zemāk), pirmsskolām un bērnu uzraudzības iestādēm (17.09.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu”). Inspekcija veic kontroles interešu izglītības iestādēs pamatā iesniegumu (sūdzību) gadījumā.

Lai garantētu drošu un bērnu veselībai nekaitīgu vidi, rekomendējam iestādē izstrādāt telpu un iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas plānu, paredzot, ka:
1.telpu mitro uzkopšanu veic ne retāk kā reizi dienā (piemēram, nodarbību telpas uzkopj dienas beigās pēc nodarbībām);
2.tualetes telpu un iekārtu uzkopšanai izmanto atbilstošu dezinfekcijas līdzekli. Tualetes telpām rekomendējam izmantot atsevišķu uzkopšanas inventāru, kuru neizmanto citām telpām.

Tualetes telpās vienmēr ir jābūt tualetes papīram vai salvetēm, ziepēm un roku žāvēšanas vai susināšanas ierīcei/ līdzeklim.

Pēc katras nodarbības vēlams vismaz 5-10 min izvēdināt telpu, lai nodrošinātu svaiga gaisa pieplūdi, kas īpaši svarīgi infekciju slimību periodā (saaukstēšanās, gripa). Inspekcijas mājas lapā pieejama informācija ar ieteikumiem gripas profilaksei izglītības iestādēm: http://www.vi.gov.lv/lv/sabiedribas-veseliba/izglitibas-un-audzinasanas-iestades/i

Rekomendējam jums izskatīt 27.12.2002. Ministru kabineta noteikumos Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” minētās prasības par telpu uzkopšanu, sanitāro telpu aprīkojumu, kā arī par apkuri, ventilāciju un apgaismojumu.

Informējam, ka Inspekcijas higiēnas ārsti veic arī objekta higiēnisko novērtēšanu pēc objekta īpašnieka brīvprātīga pieprasījuma gadījumos, kad ir šaubas par izvēlēto ēku (telpu) atbilstību paredzētajiem mērķiem (maksas pakalpojums: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/vides-veseliba/buves). Papildus jautājumu gadījumā informāciju iespējams precizēt telefoniski sazinoties ar Inspekcijas Rīgas reģiona higiēnas novērtēšanas un monitoringa nodaļu pa tālruni 67317787.

Atgādinām, ka saskaņā ar 27.11.2001. Ministru kabineta noteikumiem Nr.494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” personām, kuru darbs tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un ir nodarbinātas bērnu interešu izglītības iestādēs, ir jāveic obligātās veselības pārbaudes. Vairāk informācijas skatīt šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=56050, http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=219645 un http://www.vi.gov.lv/lv/veselibas-aprupe/veselibas-aprupe-iedzivotajiem/obligatas-veselibas-parbaudes.

Pirmsskolas iestādē ir uzsākti vērienīgi būvdarbi. No rīta garderobē (telpā pie grupiņas) varēja dzirdēt skaļu troksni - urbšanu un sišanu. Bērnudārza personāls apliecināja, ka troksnis ir gandrīz visu dienu, pusdienlaikā tad, kad bērni guļ, esot nedaudz klusāk. Vai ir kāds normatīvais akts, kas nosaka maksimāli pieļaujamo trokšņu līmeni pirmsskolas izglītības iestādē vai kādus citus nosacījumus attiecībā uz būvdarbu veikšanu izglītības iestādēs laikā, kad tajā atrodas arī bērni?

Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumi Nr.16 „Trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtība” nosaka trokšņa robežlielumus telpās – izglītības iestāžu mācību telpās t.sk. arī bērnu iestāžu guļamtelpās – 35 dBA (no 7.00 līdz 19.00). Šie noteikumi neattiecas uz remontdarbiem, kas tiek veikti dienas un vakara laikā (no plkst. 7.00 līdz 21.00) un būvdarbiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību, šajā gadījumā veicamie darbi ir jāsaskaņo arī ar pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumu Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” 55.punktā noteikts, ka bērnu klātbūtnē aizliegts veikt telpu remontdarbus (t.i., remontdarbus drīkst veikt, ja tie neapdraud bērnu drošību un veselību un bērni atrodas citā telpā).

Izglītības likuma 55.panta 8.daļā ir noteikts, ka izglītojamam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē. Tādēļ saistībā ar bērnu uzturēšanos telpās, ja blakus telpās notiek būvdarbi, ir jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums un vai tas neapdraud bērnu drošību un veselību, jo, piemēram, remonta laikā telpās rodas saputekļojums, ķīmiski un toksiski izgarojumi, paaugstināts trokšņu līmenis un citi kaitīgi faktori. Ja ir pieļaujama būvdarbu veikšana dienas laikā, tad ir jāvienojas ar būvdarbu veicēju par darbu grafiku.

Bērns apmeklē bērnudārzu (silīti). Vai drīkst bērni uzturēties tādā telpā, kur dzīvojamā telpa un gultiņas gulēšanai ir vienā telpā, kura ir pēc platības diezgan maza, arī ēdināšana notiek turpat un arī izlietne, kur mazgā traukus? Grīda, manuprāt, ir diezgan neatbilstoša silītes bērniņiem, jo tā ir slidena (no lamināta).

Ar 2014.gada 1.janvāri stājās spēkā jauni Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi Nr.890), kas aizstāj līdzšinējos 2000.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumus Nr.596 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas”. Noteikumos Nr.890 veikta virkne higiēnas prasību precizējumu, t.sk. nosakot higiēnas prasības līdz šim noteikumos neiekļautām citām bērnu pieskatīšanas vietām, kas neīsteno pirmsskolas izglītības programmu, piemēram, ¬¬bērnu pieskatīšanas centriem, rotaļu/ nodarbību telpām un auklēm.

Noteikumos Nr.890 ir atļauts guļamtelpu apvienot ar grupas telpu, ievērojot minimālo noteikto platību vienam bērnam, ko šādā gadījumā aprēķina: platību grupas telpā vienam bērnam atskaita no telpas kopējās platības gultu aizņemto platību saliktā veidā. Minimālā telpas platība vienam bērnam ir noteikta Noteikumu Nr.890 19.punktā.

Noteikumos Nr.890 20.3.2.punktā ir noteikts, ka pakalpojuma sniegšanas vietā ierīko ēdināšanas bloku vai vietu ēdiena sagatavošanai, sadalei, uzglabāšanai, trauku mazgāšanai un uzglabāšanai, ja pakalpojuma sniedzējs piedāvā ēdināšanu. Bērnu ēdināšana grupas telpā ir pieļaujama.

Noteikumu Nr.890 23.punkts nosaka, ka grīdas segumam jāizmanto materiāla pārklājums, kas nav slidens.
Lai spriestu par konkrēto bērnudārzu un tā iespējamām neatbilstībām higiēnas prasībām, Inspekcijai ir jāredz situācija realitātē. Darām zināmu, ka Inspekcija reizi gadā veic pirmsskolas izglītības iestāžu kontroli un ar 2014.gada janvāri – arī pilna laika bērnu uzraudzības iestāžu kontroli, kas neīsteno pirmsskolas izglītības programmu

Pirmsskolas izglītības iestādē ir zāle, kurā notiek muzikālās nodarbības un dažādi pasākumi pirmsskolas vecuma bērniem. Vai ir pieļaujams tas, ka šī zāle tiek izmantota arī pagasta kultūras vajadzībām? Tajā notiek ansambļu, teātru, deju kolektīvu mēģinājumi un dažādi kultūras pasākumi.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi Nr.890) nosaka higiēnas prasības valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu ārpus bērna dzīvesvietas, un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.890 20.5.punktu ir noteikts, ka pakalpojuma sniegšanas vietā ierīko vismaz vienu telpu, kas ir pielāgota bērnu kultūras un izklaides pasākumu, mūzikas un sporta nodarbību rīkošanai. Ja PII ir izvietota vispārējās izglītības iestādē, šī telpa var būt izglītības iestādes aktu vai sporta zāle.
No higiēnas viedokļa ir pieļaujams pirmsskolas vecuma bērnu muzikālās nodarbības un citus pasākumus rīkot telpā, kuru kultūras vajadzībām izmanto arī citi ārpus laika, kad tur uzturas izglītības iestāžu audzēkņi.

Ja es kā vecāks laicīgi iesniedzu bērnudārzā iesniegumu, ka mans bērns neapmeklēs bērnudārzu kādu citu iepriekš plānotu iemeslu dēļ (piemēram, ceļojums) ilgāk par trim dienām, vai bērnudārzs ir tiesīgs pieprasīt ārstniecības personas izziņu par bērna veselības stāvokli?

01.01.2014. stājās spēkā jauni noteikumi par higiēnas prasībām bērnu uzraudzības iestādēm, t.sk. pirmsskolas izglītības iestādēm: 17.09.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi Nr.890). Ar Noteikumiem Nr.890 ir precizēta prasība par ģimenes ārsta izziņas nepieciešamību bērniem, nosakot, ka to pakalpojuma sniedzējs pieprasa par tiem kavējumiem, kas radušies slimības dēļ ar nosauktajām infekcijas slimību pazīmēm Noteikumu Nr.890 13.punktā un to infekcijas slimību dēļ, kas ir nosauktas 05.01.1999. Ministru kabineta noteikumu Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 2.pielikumā. Ar Noteikumu Nr.890 pilnu tekstu variet iepazīties šeit: http://m.likumi.lv/doc.php?id=260057

Gadījumos, kad vecāki uz savu atbildību atstāj bērnu mājās un pakalpojuma sniedzējam nav pamatotu aizdomu, ka bērns slimojis ar infekciju slimību, ģimenes ārsta izziņa nav nepieciešama, vai, kā norādāt savā vēstulē, gadījumā, kad laicīgi esiet informējusi pirmsskolas izglītības iestādi, ka jūsu bērns neapmeklēs bērnudārzu sakarā ar ceļojumu, tad arī šajā gadījumā ģimenes ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli nav nepieciešama.

Ja bērns aizsūtīts mājās ar šķidru vēdera izeju, prasām ārsta zīmi. Vecāki dažkārt pretojas un zīmi nenes. Kā rīkoties, ja vecāki nenes ārsta zīmi?

 Informējam, ja bērns nav slimojis ar infekcijas slimību, ģimenes ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumiem Nr. 890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” nav nepieciešama.

Tomēr bērnudārzam pastāv iespēja noteikt savos iekšējās kārtības noteikumos rīcības politiku gadījumos, kad bērns atgriežas bērnudārzā pēc ilgstošas prombūtnes, slimošanas un citās situācijās. Bērnudārzam ir jānodrošina bērnu vecāku iepazīstināšana ar saviem iekšējās kārtības noteikumiem. Tādēļ, šajā gadījumā, aicinām Jūs ar attiecīgo jautājumu vērsties pie konkrētās bērnudārza vadības.

Vai Latvijas likumdošanā ir atrunāts jautājums par pedikulozi? Vai var sūtīt uz mājām skolēnu iztīrīt galvu, kurš pēc brīvlaika atgriežas skolā ar utīm, ja pirms brīvlaika galva ir pārbaudīta un iztīrīta un pedikuloze netika konstatēta?

Profilaktiskās pārbaudes izglītojamiem, lai noteiktu, vai personas matos un drēbēs nav utu, nosaka sekojoši normatīvie akti:

1.14.06.2005.Ministru kabineta noteikumi Nr.413 “Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos”:
„24.p. Lai noteiktu, vai personas matos un drēbēs nav utu (galvas un drēbju utu apsēstība), obligāto medicīnisko pārbaudi veic šādām personām:
24.2.p. izglītojamiem, uzsākot mācību gadu vispārējās pamatizglītības iestādē;
24.3.p. bērnam pirms iestāšanās pirmsskolas izglītības iestādē vai pirms piedalīšanās bērnu nometnē”.

2. 23.03.2010. Ministru kabineta noteikumi Nr.277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”:
„9.p. Izglītības iestādes vadītājs organizē:
9.9.p. ne retāk kā reizi mācību gadā (ieteicams pirmā semestra pirmajā mēnesī) kašķa un pedikulozes pārbaudi izglītojamiem, kā arī šo slimību profilakses pasākumus”.

Ja bērnam (izglītojamam) konstatē galvas vai drēbju utis vai gnīdas, par to ir jāinformē bērna vecāki. Tomēr noteikumos nav atrunāti kādi ierobežojumi bērnam apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai skolu, ja ir konstatēta pedikuloze. Izglītības iestādei ir iespēja noteikt savos iekšējās kārtības noteikumos rīcības politiku gadījumos, ja izglītojamam tiek konstatēta pedikuloze. Turklāt pastiprināta uzmanība jāpievērš arī telpu un aprīkojuma rūpīgai uzkopšanai un dezinfekcijai, lai novērstu utu oliņu saglabāšanos ārējā vidē (galvas utis uz apģērba, paklāja vai gultas piederumiem var izdzīvot no 2-3 dienām līdz pat 10 dienām, bet to oliņas var izdzīvot vairāk kā 2 nedēļas).

 Vai ir pieļaujams, ka skolas medmāsa nelieto cimdus pārbaudot visai klasei galvas utis?

 Nav noteikti standarti vai metodikas, ka personai, kura pārbauda bērnus uz pedikulozi , būtu jālieto cimdi. Veicot pedikulozi  personai ir jāseko līdzi roku higiēnai(ieteicams  mazgāt vai dezinficēt  rokas pēc katras pedikulozes veikšanas)



Kāda ir maksimālā zemākā gaisa temperatūra, kad drīkstētu organizēt pastaigas bērniem svaigā gaisā, kas ir vecāki par trīs gadiem?

17.09.2013. Ministru kabineta noteikumos Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm” noteikts, ka par higiēnas prasību ievērošanu, t.sk. gaisa temperatūru pastaigām svaigā gaisā, ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs. Labojot un aizstājot līdzšinējos 2000.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumus Nr.596 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas” ar Noteikumiem Nr.890, ir labota prasības redakcija un ar 2014.gada 1.janvāri ir noteikta maksimālā zemākā gaisa temperatūra, pie kuras drīkst organizēt pastaigas svaigā gaisā, tikai bērniem jaunākiem par trīs gadiem.

Tādēļ minēto jautājumu par pastaigu organizēšanu bērniem, kas vecāki par trīs gadiem, vecākiem vēlams pārrunāt ar grupiņas audzinātāju, kā arī konkrētā bērnudārza vadību un censties rast risinājumu, kas apmierinātu lielāko daļu bērnu vecākus. Jebkurā gadījumā jāseko līdzi laika apstākļiem (temperatūras sajūtu līmenis ir atkarīgs no gaisa mitruma, vēja virziena un stipruma, atmosfēras spiediena), bērnu pašsajūtai, kā arī, lai bērniem būtu atbilstošs apģērbs.

23.01.2014. TV3 raidījumā „Bez Tabu” tika apskatīts jautājums par pastaigu organizēšanu svaigā gaisā pirmsskolas vecuma bērniem Noteikumu Nr.890 kontekstā un sniegts Veselības Ministrijas skaidrojums. Video skatīt šeit: http://www.tv3play.lv/play/350417?autostart=true (no ieraksta 9:18 min).

Kur atrast skaidrojumus par MK noteikumiem Nr.890 un Nr.60?

1. Inspekcijas mājas lapas sadaļā „Sabiedrības veselība” (t.sk. dažādas aktualitātes un cita jaunākā informācija tiek publicēta sadaļā „Aktualitātes”) http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/aktuali/jaunumu-arhivs-2014/jaunas-higienas-prasibas-bernu

2. Inspekcijas mājas lapas sadaļā „E-pakalpojumi” ir pieejams e-pakalpojums, kurā var iegūt informāciju par normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes iespējamajiem veidiem bērnu uzraudzības iestādēs (un arī skolās), kā arī citu noderīgu informāciju.

Informāciju izglītības nozares profesionāļiem skatīt šeit (informāciju par MK noteikumiem Nr.890 meklēt ar atslēgas vārdiem „bērnudārzs”, „pirmsskolas izglītības iestāde” vai „bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšana”): http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/_110/pakalpojumi/par-konkretam-dzives-situacijam

Meklējot informāciju ar atslēgas vārdiem „skola” (27.12.2002. MK noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības iestādēm, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” skaidrojums) ir pieejams arī prasību skaidrojums un to piemērošana, ja skolā ir ierīkots medicīnas kabinets (skat. sadaļu „Veselības aprūpe un pirmās palīdzības sniegšana”).
Informāciju vecākiem skatīt šeit (informāciju par MK noteikumiem Nr.890 meklēt ar atslēgas vārdiem „bērnudārzs”, „pirmsskolas izglītības iestāde” vai „bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšana”, „aukle”): http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/_110/pakalpojumi/informacija-par-pateretaja-tiesibam-sanemt-kvalitativu-pakalpojumu-preci

Skaidrojošā informācija citos interneta resursos:
1. Par saslimušiem bērniem un dārziņa apmeklēšanu
http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=260348
MK noteikumu Nr.890 skaidrojums
http://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=260389

Izglītības iestādes medicīnas kabinets paredzēts pirmās palīdzības sniegšanai un profilaktiskai veselības aprūpei (piemēram, ikgadējai antropometrisko mērījumu veikšanai izglītojamiem).

Ja iestādes vadītājs vai dibinātājs izvērtē situāciju un vēlās organizēt savā iestādē ārstniecības pakalpojumu sniegšanu izglītojamiem (profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe), viņam ir tiesības atvērt ārstniecības iestādi (kabinetu). Izglītības iestādei atverot medicīnas kabinetu, to nepieciešams reģistrēt Veselības inspekcijas ārstniecības iestāžu reģistrā kā veselības punktu ar speciālista (ārsta vai medicīnas māsas) kabinetu, kam jāatbilst obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, kas noteiktas 2009.gada 20.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.60 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” (turpmāk – Noteikumi Nr.60):

• Noteikumu Nr.60 2.nodaļā „Vispārīgās prasības ārstniecības iestādēm”
• Noteikumu Nr.60 3. nodaļā „Prasības ambulatorajām ārstniecības iestādēm”
• Noteikumu Nr.60 3.2. nodaļā "Prasības speciālista (ārsta, tai skaitā ģimenes ārsta, funkcionālā speciālista, ārsta palīga (feldšera), vecmātes, medicīnas māsas) kabinetam".

Izglītības iestādes medicīnas kabinetam jāievēro arī citi ārstniecības jomu regulējošie normatīvie akti.

Informācija par normatīvajiem aktiem:
http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/normativie-akti/normativie-dokumenti-paraugs

Saskaņā ar Ārstniecības likumu, ārstniecības persona, kas veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, ir ārsts. Māsa veic pacientu aprūpi, piedalās ārstniecībā, vada pacientu aprūpes darbu, nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos un veic profesionālās izglītības darbu.

Informācija par ārstniecības iestāžu reģistrāciju http://www.vi.gov.lv/lv/veselibas-aprupe/arstniecibas-iestazu-registracija

Vēlētos uzdot jautājumu par bērna neuzņemšanu bērnudārzā, ja viņš ir slims. Agrāk bija jānes zīme, ja bērns slimo ilgāk par 3 dienām. Tagad būs par katru reizi? Ja bērnam, piemēram, aizvakar bija vemšana, tad šodien viņam jābūt zīmei? Ja bērnudārzā dienas laikā konstatē, piemēram, paaugstinātu temperatūru, tad - rīt (ja viņš jūtas vesels un nav temperatūras) jābūt zīmei, ja nav nelaižam bērnudārzā?

Veicot grozījumus un aizstājot līdzšinējos 2000.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumus Nr.596 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas” ar 17.09.2013. MK noteikumiem Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm”, 14.punktā precizēta ir prasība par ģimenes ārsta izziņu bērnam pēc izveseļošanās, nosakot, ka to pakalpojuma sniedzējs pieprasa par tiem kavējumiem, kas radušies slimības dēļ ar nosauktajām infekcijas slimību pazīmēm (Noteikumu Nr.890 13.p.) un to infekcijas slimību dēļ, kas ir nosauktas 1999.gada 5.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 2.pielikumā. Gadījumos, kad vecāki uz savu atbildību atstāj bērnu mājās un pakalpojuma sniedzējam nav pamatotu aizdomu, ka bērns slimojis ar infekciju slimību, ģimenes ārsta izziņa nav nepieciešama.

Vēršam uzmanību, ka bērna veselības stāvokli nenosaka tikai viena slimības pazīme. Ir jāņem vērā arī citi simptomi un bērna pašsajūta kopumā, piemēram, gadījumā, ja bērna ķermeņa temperatūra ir zem 37,50 C, bet bērns jūtas slikti, ir saguris, kā arī ir citi slimību simptomi (vemšana, dzelte, caureja u.c.), tad šādu bērnu nedrīkst uzņemt bērnudārzā. Arī ķermeņa temperatūra nevar būt kā vienīgais noteicošais infekcijas slimību simptoms, jo, piemēram, ķermeņa temperatūra 37oC, bērnam var saglabāties ilgstoši pēc pārslimotas vīrusu infekcijas, un tas nenozīmē, ka bērns nevar apmeklēt pakalpojuma sniegšanas vietu un kontaktēt ar citiem bērniem.

Jāņem vērā, ka dažus infekcijas slimību simptomus var izvērtēt tikai pediatrs vai ģimenes ārsts, piemēram, klepus un iesnas vienā gadījumā var būt kā infekcijas slimības simptoms, bet citā gadījumā kā alerģijas izpausme. Šādos gadījumos tikai ārsts var novērtēt bērna veselības stāvokli un noteikt drīkst vai nedrīkst bērns apmeklēt pakalpojuma sniegšanas vietu.

Atbildība par bērna veselības stāvokli ir jāuzņemas vecākiem. Pakalpojuma sniedzējs uzņemas atbildību par bērna veselību pakalpojuma sniegšanas laikā un infekcijas slimību aizdomu gadījumā viņa pienākums ir bērnu neuzņemt pakalpojuma sniegšanas vietā vai arī gadījumos, kad bērns saslimis pakalpojuma sniegšanas laikā – informēt vecākus un nodrošināt šāda bērna izolāciju (līdz ierodas vecāki vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests), lai pasargātu pārējos bērnus no saslimšanas.

Pakalpojuma sniedzēja primārs uzdevums ir savlaicīgi informēt bērnu vecākus par tām infekcijas slimību pazīmēm, ar kurām bērns netiks pieņemts bērnudārzā (Noteikumu Nr.890 15.p.).

Jaunajos MK noteikumos, kas stājās spēkā ar 01.01.2014.g. bērnu pieskatīšanas centriem, neatradu neko par ēdināšanu (pilna laika apmeklējumam).

17.09.2013. MK noteikumos Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.890) ir noteiktas prasības ēdināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs un citiem pilna laika bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem. Noteikumu Nr.890 20.3.2.p. ir noteikts, ka pakalpojuma sniegšanas vietā ierīko ēdināšanas bloku vai vietu ēdiena sagatavošanai, sadalei, uzglabāšanai, trauku mazgāšanai un uzglabāšanai, ja pakalpojuma sniedzējs piedāvā ēdināšanu. Prasības ēdināšanai, kā arī pārtikas produktiem noteiktas Noteikumu Nr.890 VI nodaļā „Ēdināšana”. Pārtikas aprites prasību ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD).

16.07.2013. MK noteikumos Nr.404 „Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.404) ir noteiktas prasības tiem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kas nenodrošina pirmsskolas izglītību. Ja pilna laika bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošina juridiska persona, valsts vai pašvaldības iestāde, tad saskaņā ar Noteikumu Nr.404 10.4.p. ir jāsaņem PVD atļauja ēdināšanas pakalpojumam, ja pilna laika pakalpojums tiek sniegts ārpus bērna dzīvesvietas. Ja pilna laika bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošina fiziska persona savā dzīvesvietā, tad bērna uztura ēdienkarti saskaņo ar pakalpojuma saņēmēju (Noteikumu Nr.404 11.p.).

Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs var noslēgt arī līgumu ar ēdināšanas uzņēmumu, ja uz vietas netiek gatavots ēdiens, t.i., ja pakalpojuma sniegšanas vietā nav ierīkota virtuve/ ēdināšanas bloks ēdiena pagatavošanai. Tādā gadījumā pakalpojuma sniedzējs nodrošina vietu ēdiena sadalei, uzglabāšanai un trauku mazgāšanai.

Vai sertificētai auklei ir jāsaņem Veselības Inspekcijas atzinums par higiēnas prasību ievērošanu, ja pakalpojums tiek sniegts aukles dzīvesvietā vai bērna dzīvesvietā? Ja ir nepieciešams atzinums, tad kā to saņemt un cik tas maksā?

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” attiecas tikai uz tiem bērnu uzraudzības pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārpus bērna dzīvesvietas.

Inspekcijas novērtējums par higiēnas prasību ievērošanu ir nepieciešams, ja bērnu uzraudzības pakalpojumu plānots sniegt pielāgotā ēkā vai citas publiskas ēkas vai dzīvojamās ēkas daļā (t.sk. dzīvoklī). Ja pakalpojums tiek sniegts bērna dzīvesvietā, Inspekcijas atzinums nav nepieciešams, bet, ja pakalpojums tiek sniegts Jūsu (t.i., aukles) dzīvesvietā, atzinums ir nepieciešams. Inspekcija to izsniedz bez maksas.

Atzinumu var pieteikt šeit: https://www.latvija.lv/Epakalpojumi/EP110/Apraksts

Vai bērnistabā, kurā notiek īslaicīga bērnu, no 1,5-6 gadu vecumam, pieskatīšana līdz četrām stundām, nepieciešams izmantot jau aptiekā nopērkamo gatavo aptieciņu vai to var izveidot vadītāja, nosakot aptieciņai nepieciešamās lietas? Ja var tad, kas obligāti būtu nepieciešams šādā aptieciņā?

Saskaņā ar 16.07.2013. Ministru Kabineta noteikumu Nr.404 „Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība” 10.7.punktu pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņas saturam ir jāatbilst normatīvajos aktos par pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu noteiktajām prasībām.

Ministru kabineta 03.08.2010. noteikumu Nr.713 „Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu” (turpmāk – Noteikumi Nr.713) pielikumā ir norādīts sekojošs pirmās palīdzības aptieciņas saturs un medicīnisko materiālu minimums:

1. Vienreiz lietojami cimdi iepakojumā – 2 pāri
2. Spraužamadatas – 4
3. Šķēres (10–14 cm) ar noapaļotiem galiem – 1
4. Mākslīgās elpināšanas maska ar vienvirziena gaisa vārstuli iepakojumā – 1
5. Trīsstūrveida pārsējs (96 x 96 x 136 cm) iepakojumā – 2
6. Leikoplasts (2–3 cm) spolē – 1
7. Brūču plāksteri (dažādu izmēru) sterilā iepakojumā – 15
8. Tīklveida pārsējs Nr.3 (40 cm) – 3
9. Marles saites (4 x 0,1 m) sterilā iepakojumā – 4
10. Marles saites (4 x 0,05 m) sterilā iepakojumā – 2
11. Pārsienamās paketes sterilā iepakojumā – 2
12. Marles komplekts (600 x 800 mm) sterilā iepakojumā – 1
13. Marles komprese (400 x 600 mm) sterilā iepakojumā – 1
14. Marles komprese (100 x 100 mm) sterilā iepakojumā – 5
15. Folijas sega (viena puse metalizēta, otra – spilgtā krāsā) iepakojumā – 1
16. Medicīnisko materiālu saraksts valsts valodā – 1

Ja aptiekā nopērkamās pirmās palīdzības aptieciņas saturs atbilst augstāk minētajam, tad Jūs varat to iegādāties vai arī izveidot aptieciņu paši, nodrošinot tās saturu atbilstoši Noteikumu Nr.713 pielikumam.

Vai ir atļauts pirmās klases telpā uzstādīt atsevišķu skapīti sporta formas glabāšanai? Pirms sporta nodarbībām bērni pārģērbjas sporta forma tieši klasē un pēc tam dodas nodarbības. Ir plānots, ka sporta forma tiks ņemta mājās katru piektdienu. Vai tas nebūs pret kādām veselības vai higiēnas normām vai prasībām?

Higiēnas prasības izglītības iestādēm nosaka Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.610). Par Noteikumu Nr.610 ievērošanu ir atbildīgs iestādes vadītājs, šo noteikumu izpildi kontrolē Inspekcija.

Noteikumu Nr.610 19.punktā ir uzskaitītas telpu grupas, kuras ierīko skolā atbilstoši izglītības programmai, ko tajā īsteno, kā, piemēram, sporta zāli ar ģērbtuvi u.c. atbilstošām telpām (19.7.p.). Noteikumu Nr.610 27.1.punktā ir noteikta minimālā nepieciešamā platība šajā ģērbtuvē vienam skolēnam – 1m2, bet minimālā nepieciešamā platība mācību (klases) telpā vienam skolēnam ir 2m2 (24.1.p.). Tomēr Noteikumu Nr.610 72.punktā ir atruna, ka 19.punktā un 24.punktā noteiktās prasības ir obligātas jaunbūvējamām un rekonstruējamām iestādēm. Tas nozīmē, ka prasības attiecībā uz ģērbtuves ierīkošanu un telpu platību nav obligāti jāievēro skolām, kas nav jaunbūvētas vai rekonstruētas.

Ja klases telpa ir pietiekoši liela, lai nodrošinātu nepieciešamo platību vienam skolēnam vai gadījumā, ja skola nav jaunbūvēta/ rekonstruēta un netiek ierobežota un traucēta skolēnu labsajūta, privātums (ģērbtuves parasti ierīko atsevišķi katram dzimumam), kā arī mācību process vai pārvietošanās klasē, t.sk. pārģērbšanās sporta nodarbībām, skapīšus sporta tērpu glabāšanai klases telpā var ierīkot. No higiēnas viedokļa skapīšus vēlams iekārtot tā, lai katram skolēnam būtu individuāls nodalījums jeb plaukts, kur novietot savu sporta tērpu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 3.punktam, Inspekcija ne retāk kā reizi mācību gadā veic izglītības iestādes atbilstības novērtējumu. Ja kontroles laikā tiek konstatēti kādi pārkāpumi normatīvo aktu prasībām, Inspekcija uzdod iestādei tos novērst konkrētā termiņā.

Kam jāatbild par to, lai skolā būtu pietiekamā daudzumā tualetes papīra?

Par normatīvajos dokumentos noteikto higiēnas prasību ievērošanu izglītības iestādē ir atbildīgs iestādes vadītājs.

Normatīvie dokumenti, kas nosaka prasības izglītības iestādēm, paredz, ka izglītības iestādes tualetē ir tualetes papīrs vai salvetes, kā arī roku mazgāšanas un nosusināšanas līdzekļi.

Ja problēmu neizdodas atrisināt sadarbībā ar izglītības iestādes vadību, precizējot informāciju par konkrētu skolu, Jums ir tiesības iesniegt iesniegumu Veselības inspekcijā Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012 vai Jūsu dzīvesvietai tuvākajā Veselības inspekcijas reģionālā kontroles nodaļā.

Plašāku informāciju par reģionālo kontroles nodaļu adresēm un apmeklētāju pieņemšanas laikiem skatīt Veselības inspekcijas mājaslapas www.vi.gov.lv sadaļā Kontakti> Apmeklētāju pieņemšana.

Papildus informāciju par normatīvajos dokumentos noteiktajām higiēnas prasībām izglītības iestādē iespējams saņemt pa tālruni 67819685.

Vai ir noteiktas prasības, kam jābūt pirmās palīdzības aptieciņā (bērnudārzā)?

Pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu, arī pirmās palīdzības aptieciņas saturu, ar ko jābūt nodrošinātam bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam nosaka Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumi Nr. 713 „Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu” (turpmāk – Noteikumi Nr.713)

Pirmās palīdzības aptieciņas saturs un medicīnisko materiālu minimums ir noteikts Noteikumu Nr.713 pielikumā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.713 8.p. “bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina vismaz vienu pirmās palīdzības aptieciņu uz 50 bērniem.”

Ar Noteikumu Nr.713 pilnu tekstu var iepazīties: http://www.likumi.lv/doc.php?id=214608

Vai ir kādi noteikumi, kas nosaka prasības ēdināšanas biežumam/ režīmam skolās?

Bērna veselībai ir nepieciešamas regulāras, sabalansētas ēdienreizes, līdz ar to par regulārām ēdienreižu iespējām, atbilstoši bērna noslodzes grafikam skolā, vecāki var aicināt uz sarunu skolas vadītāju un skolas medmāsu, piemēram:
• iespējas pārcelt pusdienu ēdienreizi vienu mācību stundu vēlāk;
• organizēt skolā launagu;
• organizēt iespējas nopirkt uzkodas launagam kafejnīcā;
• nodrošināt iespēju apēst otrajās brokastīs vai launagā augli vai dārzeni un/vai izdzert glāzi piena programmu “Skolas auglis” un/vai “Skolas piens” ietvaros;
• nodrošināt iespējas bērnam skolā apēst no mājām līdzpaņemto launaga ēdienu.

Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr. 610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" (turpmāk – Noteikumi) 59.punkts nosaka, ka izglītojamajam ir iespēja vismaz reizi dienā saņemt siltu ēdienu. Tam paredz vismaz 30 minūšu starpbrīdi. Ar Noteikumiem var iepazīties šeit:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=69952&from=off#86550

Savukārt Veselības ministrijas izstrādātajos ieteikumos „Sabalansētas ēdienkartes sastādīšana 1.-4.klašu skolēniem” ir teikts, ja skolā tiek organizēta pagarinātās dienas grupa vai bērniem ir jāgaida pēcpusdienas autobuss, skolai ir jāorganizē launags. Minētos ieteikumus var izmantot, risinot jautājumus par ēdināšanas režīmu un sabalansētību ar Jūsu skolas vadītāju un medmāsu, kuri ir atbildīgi arī par ēdienkaršu saskaņošanu ar ēdināšanas uzņēmumu. Jāņem vērā, ka ēdināšanas pasākumus organizē konkrētā pašvaldība un konkrētā skola, tātad - arī iespējas nodrošināt skolēniem launagu.

Vairāk par Veselības ministrijas ieteikumiem: Informatīvs materiāls "Sabalansētas ēdienkartes sastādīšana 1.-4.klašu skolēniem" var lasīt šeit:
http://www.farminsp.gov.lv/lv/sakums/publikacijas-un-statistika/informativi-izdevumi/gimenes-veselibas-abece

Vairāk par programmām “Skolas auglis” un “Skolas piens” var lasīt šeit:
http://www.lad.gov.lv/lv/es-atbalsts/tirgus-veicinasanas-pasakumi/valsts-un-es-atbalsts-auglu-un-darzenu-piegadasanai-izglitojamiem-visparejas-izglitibas-iestades-(-skolas-auglis-)/
http://www.lad.gov.lv/lv/es-atbalsts/tirgus-veicinasanas-pasakumi/atbalsts-piena-un-piena-produktu-piegadei-izglitibas-iestazu-skoleniem-(-skolas-piena-programma)/

Sarunā ar skolas medmāsu uzzināju, ka katru dienu skolu apmeklējošo skolēnu skaits gripas dēļ samazinās ik pa 70-90 bērniem dienā. Vai pastāv kādi normatīvi vai standarti, ka tik plaša slimības uzliesmojuma laikā skolā būtu jāievieš karantīna (līdzīgi, kā tiek ierobežota iestāžu darbība, piemēram, zarnu infekciju uzliesmojuma gadījumos)?

Karantīna ir īpašs dažādu darbību ierobežojošs režīms, lai nepieļautu infekcijas slimību izplatīšanos ārpus epidēmijas perēkļa robežām. Informējam, ka atbilstoši 1997.gada 11.decembra likuma „Epidemioloģiskās drošības likums” 36.1 pantam karantīnas pasākumus infekcijas slimību izplatīšanās novēršanai izglītības iestādēs nosaka attiecīgās iestādes vadītājs pēc ārstniecības personas vai epidemiologa priekšlikuma.

Ņemot vērā, ka pašreiz valstī izsludināta gripas epidēmija, Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) un Inspekcija sniedz ieteikumus infekcijas izplatības ierobežošanai. Ar ieteikumiem gripas profilaksei izglītības iestādēs var iepazīties Inspekcijas mājas lapā: http://vi.gov.lv/lv/sabiedribas-veseliba/izglitibas-un-audzinasanas-iestades/i un SPKC mājas lapā: http://www.spkc.gov.lv/ieteikumi-gripas-profilaksei/.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” 9.14.punktu, izglītības iestādes vadītājs organizē primāros pretepidēmijas pasākumus, ja konstatētas infekcijas slimības (tai skaitā saslimušo izolēšanu un izglītojamo vecāku informēšanu, kā arī nodrošina informācijas sniegšanu SPKC par izglītojamo saslimšanu ar gripu, ja izglītības iestāde ir iekļauta gripas monitoringa programmā, saskaņā ar 9.15.punktu).

Cik ilgs ir derīguma termiņš ārsta zīmei bērnam vasaras nometnei? Respektīvi, vai mēnesi iepriekš izņemta zīme arī ir derīga nometnei?

Noteikumi par bērnu nometnēm ir noteikti Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumos Nr.981 „Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība” (turpmāk – Noteikumi). Ar Noteikumu pilnu tekstu var iepazīties Inspekcijas mājas lapā http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/normativie-akti/epidemiologiska-drosiba.

Noteikumu 13.2.punkts nosaka, ka nometņu dalībnieku likumiskie pārstāvji iesniedz „ne ātrāk kā 10 darbdienas pirms nometnes darbības uzsākšanas izsniegtu primārās veselības aprūpes ārsta izziņu (vai tās kopiju) par dalībnieka veselības stāvokli, kurā norādīta šāda informācija:
13.2.1. veiktās vakcinācijas;
13.2.2. pedikulozes pārbaude;
13.2.3. alerģijas;
13.2.4. hroniskās saslimšanas;
13.2.5. speciālo medikamentu lietošana”.

Tādēļ, pamatojoties uz Noteikumu 13.2.punktu, mēnesi iepriekš izņemta ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli vairs nebūs derīga iesniegšanai bērnu vasaras nometnē.

Vēlos atvērt savu pirmsskolas izglītības iestādi. Man ir telpas, bet es nezinu kādas ir prasības, lai jūs atzītu telpas par atbilstošām. Kur es varu meklēt atbildes uz šo jautājumu?

Higiēnas prasības pirmsskolas izglītības iestādēs, tai skaitā par nepieciešamajām telpām, to platību un aprīkojumu nosaka Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu”. Ja pirmsskolu plānots izvietot pielāgotā ēkā vai citas publiskas ēkas vai dzīvojamās ēkas daļā (t.sk. dzīvoklī), ir nepieciešams saņemt Inspekcijas novērtējumu par higiēnas prasību ievērošanu.

Vai tas ir atbilstoši veselīgai videi likvidēt skolēnu kopējo garderobi un likt virsdrēbes atstāt klasēs?

Higiēnas prasības izglītības iestādēm nosaka Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (turpmāk – Noteikumi). Par noteikumu ievērošanu ir atbildīgs iestādes vadītājs, noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.
Minēto noteikumu 19.9.apakšpunkts nosaka, ka garderobe ir viena no tām telpu grupām, kam ir jābūt izglītības iestādē. Savukārt Noteikumu 24.punktā ir noteikta paredzētā minimālā platība viena izglītojamā vietai. Mācību telpā tā ir 2 m2, ķīmijas un fizikas kabinetā — 2,4 m2, darbmācības kabinetā — 4,65 m2, sporta zālē — 8 m2, datorklasē – ne mazāka par 4,65 m2. Attālums no tāfeles līdz solu rindas pirmajam solam ir ne mazāks par 2 m, līdz pēdējam solam — ne lielāks par 10 m.
Noteikumu 72.punktā ir atruna, ka 19.punktā un 24.punktā noteiktās prasības ir obligātas jaunbūvējamām un rekonstruējamām iestādēm.
Augstāk minētais ir attiecināms uz situācijas vispārīgu skaidrojumu. Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumu Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" 3.punktam, Veselības inspekcija ne retāk kā reizi mācību gadā veic izglītības iestādes atbilstības novērtējumu un konkrētās situācijas izvērtēšanā ņems vērā gadījuma faktiskos apstākļus, tai skaitā bērnu skaitu klasē un mācību telpas platību.