Ārstniecības iestāžu kontrole un uzraudzība

Labdien.
Cik bieži ir jāmaina gultas veļa ķiruģijas nodaļā, ja ir veikta operācija. Ir pagājis laiks 2 nedēļas 3 dienas, gultas veļa nav mainīta.

Gultas veļas maiņas biežums jānosaka katras ārstniecības iestādes vadītāja izdotajā higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plānā. Ārējie normatīvie noteikumi nenosaka termiņu, cik bieži ārstniecības iestādē jānomaina gultas piederumi, ja pacients netiek izrakstīts no ārstniecības iestādes.

Ātrākam problēmas risinājumam aicinām Jūs par neatbilstošu gultas veļas stāvokli informēt nodaļas, ārstniecības iestādes vadību vai sazināties ar Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļu pa tālruni 67507990 darba dienās no plkst. 8:30 līdz 12:30 un no 13:00 līdz 17:00.

Precizējot informāciju par konkrēto ārstniecības iestādi, Jums ir tiesības iesniegt iesniegumu Veselības inspekcijā.

Iesniegums sagatavojams brīvā formā, īsi aprakstot problēmas būtību, kā to esat izdarījis e-pastā. Iesniegumā jānorāda Jūsu vārds, uzvārds, kā arī papildus jānorāda dzīvesvietas adrese, personas kods, ārsta vārds, uzvārds, ārstniecības iestāde, vēlams norādīt arī savu tālruni. Uz iesnieguma jābūt personas parakstam.

Elektroniskiem (pa e-pastu nosūtītiem) dokumentiem no fiziskajām un juridiskajām personām jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu, kam ir pievienots laika zīmogs. Veselības inspekcija nevar izskatīt pa e-pastu nosūtītos iesniegumus, kas ir bez elektroniska paraksta. Ja elektronisks iesniegums ir bez paraksta, iesniedzējam tomēr jāierodas Veselības inspekcijā un jāparaksta iesniegums.
Iesnieguma izskatīšana ir bez maksas.

Iesniegumus Veselības inspekcijai var iesniegt personīgi vai nosūtot pa pastu uz adresi: Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012.

Labdien!
Sakiet lūdzu, vai medicīnas iestādei uz drukātiem reklāmas materiāliem ir obligāti izvietot ārstnieciskās iestādes reģistrācijas kodu? Kurš likums un pants to nosaka?
Paldies!

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 20.janvāra noteikumu Nr. 60 „Noteikumi par obligātām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 7. punktam:
„Reklāmā par piedāvātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestāde norāda piešķirtā atbilstības apliecinājuma (sertifikāta) numuru vai ārstniecības iestādes reģistrācijas numuru”.
Ar iepriekš minētiem Ministru kabineta noteikumiem iespējams iepazīties Veselības inspekcijas mājaslapas www.vi.gov.lv sadaļā Normatīvie dokumenti > Veselības aprūpe.
Ja Jums ir radušies papildus jautājumi, sīkāku informāciju par ārstniecības iestādēm normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām iespējams saņemt Veselības inspekcijā pa tālruni 67507990 darba dienās no plkst. 8:30-12:30 un 13:00-17:00.

Kā rīkoties personai, kura ārzemēs saslimusi un atvērta  A DNL lapa?

 Kārtība, kā tiek atzītas ārzemēs izsniegta DNL ir atrunāta 03.04.2001. MK noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”’ 9. punktā..

. Ārvalstī izsniegto darbnespēju apliecinošu dokumentu pielīdzina Latvijā izsniegtajai darbnespējas lapai, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

9.1. minētais dokuments satur informāciju, kas ļauj nepārprotami secināt, ka persona, kurai tas izsniegts, dokumentā norādītajā laikposmā bijusi darbnespējīga;

9.2. ārvalstī izsniegtajam dokumentam ir pievienots Valsts valodas likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā apliecināts tulkojums valsts valodā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši Valsts valodas likuma 10.panta ceturtajai daļai dokumentus pieņem un izskata bez tulkojuma valsts valodā;

9.3. persona, kurai dokuments izsniegts, ir ievērojusi tiesību aktos un starptautiskajos līgumos noteikto kārtību attiecīgajā ārvalstī izsniegto dokumentu īstuma apliecināšanai:

9.3.1. dokuments, kas apliecina darbnespēju, ir izsniegts ārvalstī, kura ir pievienojusies 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšanu un ar kuru Latvijai nav noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, un dokumenta īstums apliecināts minētās konvencijas 3.pantā noteiktajā kārtībā;

9.3.2. dokuments, kas apliecina darbnespēju, ir izsniegts ārvalstī, kura nav pievienojusies šo noteikumu 9.3.1.apakšpunktā minētajai Hāgas konvencijai un ar kuru Latvijai nav noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, un dokuments ir legalizēts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā vai diplomātiskajā (konsulārajā) pārstāvniecībā;

9.3.3. dokuments, kas apliecina darbnespēju, ir izsniegts kādā no ārvalstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, un dokumenta īstums apliecināts atbilstoši attiecīgā starptautiskā līguma noteikumiem.

Tātad, noteikumi neparedz, ka sadzīvisku iemeslu dēļ ( nav biļetes, kavēti reisi utt.) ģimenes ārstam ir tiesības izsniegt DNL. Tas ir arī pretrunā ar jau minētajiem Noteikumiem, jo DNL var izsniegt tikai pēc pacienta apskates.Jautājums par attaisnotu prombūtni ar darba devēju ir risināms citādā ceļā, piemēram , iesniegums par bezalgas atvaļinājumu.

Vai DNL bērna slimošanas gadījumā var izņemt arī vecvecāki? 

Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumu Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" 7.punktā ir paredzēts, ka darbnespējas lapu B līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus.

Tas nozīmē, ja ir situācija, kad vecākiem pašiem nav iespējams kopt savu slimo bērnu, tad tādā gadījumā darbnespējas lapu B sakarā ar slima bērna kopšanu var izsniegt arī vecmāmiņai. Tātad, ja vecmāmiņa sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tāpēc zaudē algotā darba ienākumus, tad slimības pabalsts viņai tiek piešķirts likumā noteiktajā kārtībā.

Kādiem dokumentiem vecākiem vai tuviniekiem  jābūt līdzi vedot bērnu līdz 14. gadu vecumam pie ārsta, izmeklējumiem, vai laboratoriju? 

Reģistrējoties konsultācijai vai izmeklējumiem bērnu slimnīcā, jāuzrāda derīgs ģimenes ārsta nosūtījums (par derīgu tiek uzskatīts nosūtījums, kurš izrakstīts kalendārā gada robežās), kā arī personu apliecinošs dokuments pase, ID karte vai dzimšanas apliecība bērnam. Vecākiem jāuzrāda atbilstošs ieraksts tēva vai mātes pasē, kā arī bērna dzimšanas apliecība ar norādītiem vecāku vārdiem. Citām personām, tajā skaitā vecvecākiem, brāļiem, māsām, citiem tuviniekiem, nepieciešams sagatavot notariāli apstiprinātu pilnvaru pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses. Pilnvaru noformēt iespējams arī slimnīcas reģistratūrā. Lai to izdarītu, jābūt klāt personai, kas tiesīga izsniegt pilnvaru (tēvs vai māte) un personai, kas tiek pilnvarota. Jāņem līdzi arī visu iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti, ja tādi ir Jūsu rīcībā. Tāpat jāņem līdzi un jāuzrāda maznodrošinātas personas statusu apliecinoša izziņa, ja tāda ir piešķirta. Vēlams jau mājās apdomāt un uzrakstīt galveno problēmu sarakstu, kā arī lietotos medikamentus.

 Ko man darīt, ja nevaru saņemt valsts apmaksāto pakalpojumu Xiestādē? Saka, ka kvotas nav, bet ir taču gada sākums. Piedāvā tikai maksas pakalpojumu.

 Šādā situācijā var vērsties pie iestādes administrācijas, jo iestādes pienākums gadījumos „nav kvotas”, informēt par iespējām saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus citās iestādēs.

Kā arī ir iespēja Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) mājas lapā http://www.vmnvd.gov.lv/lv/rindapiearstalv saņemt informāciju par iestādēm, kur vēl sniedz nepieciešamo pakalpojumu un vērsties iestādē, kur rinda uz nepieciešamo pakalpojumu ir visīsākā.

Aizeju uz pieņemšanu pie sava ģimenes ārsta, bet durvis ciet, nav nekādas norādes par prombūtni.

Ģimenes ārsta jānodrošina ne tikai pieņemšanas laiku, bet arī prakses darba laiku (ne mazāk par 40 stundām nedēļā), nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga (feldšera) pieejamību ģimenes ārsta pamata prakses vietā.Ģimenes ārsta pienākums ir izvietot publiski pieejamu informāciju par prakses darba laiku, ģimenes ārsta pieņemšanas laiku, kā arī šī laika izmaiņām (piemēram, apmeklējot kursus vai atvaļinājuma laikā).Pacientiem ir jābūt pieejamai arī informācijai par iespējām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus ģimenes ārsta pieņemšanas laika – par ģimenes ārsta aizvietotāju pie kura pacients var vērsties ģimenes ārsta prombūtnes laikā, kā arī dežūrārstu (ja tāds ir noteiktajā teritorijā).Informāciju par iespējām saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus ir pieejama arī NVD mājas lapā http://vmnvd.gov.lv/lv/kontaktpunkts/852-veselbas-aprpe-latvij/kur-saemt-medicnisko-paldzbu, konsultācijas vienkāršas saslimšanas gadījumā var saņemt zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (plkst.17.00 - 8.00; brīvdienās un svētkos – visu diennakti).

 

Man ģimenes ārsts neraksta nosūtījumu uz valsts apmaksātu pakalpojumu. Vai viņam ir tiesības to darīt?

Ģimenes ārsts nosūtījumu uz valsts apmaksāto pakalpojumu izsniedz pamatojoties uz pacienta sūdzībām un medicīniskās indikācijas. Tātad ģimenes ārsts ir tiesīgs bez medicīniskām indikācijām, tikai pēc pacienta pieprasījuma, atteikt nosūtījuma izsniegšanu uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.Papildus jāatzīmē, ka dažus veselības aprūpes pakalpojumu var saņemt tikai ar ārstu speciālistu nosūtījumiem (magnētiskā rezonanse, scintigrāfijas izmeklējums, atsevišķas asins analīzes). Informācija par laboratorisko izmeklējumu nosacījumiem pieejama NVD mājas lapā http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/laboratoriskie-izmeklejumi un noteikumu Nr.1529 2.pielikumā.

 

Vai ārsts ir pieprasījis pareizu samaksu? Aizdomas par pacientam pieprasīto pakalpojumu par veselības aprūpes pakalpojumu.

 Gadījumos kad ārsts sniedz no valsts budžeta apmaksātos pakalpojumus, tiek iekasēta pacienta iemaksa, kas ir noteikta noteikumos Nr.1529 4.pielikumā (piem. ģimenes ārsta konsultācija 1,42 EUR, speciālista konsultācija 4,27 EUR utt.).Dažas iedzīvotāju kategorijas ir atbrīvotas no pacienta iemaksas (bērni, I grupas invalīdi, trūcīgās personas, u.c.) http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/pacienta-iemaksas Savukārt, ja tiek sniegti maksas pakalpojumi, ārstniecības iestāde nosaka samaksas apmēru (cenrādi), kam jābūt izvietotam publiski pieejamā vietā (pacientu uzgaidāmajā telpā).Informācija par valsts neapmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/valsts-neapmaksatie-pakalpojumi.

 

 Ir aizdomas par neatļautu ārstniecību vai pakalpojumu veikšanu, ko darīt?

Ja informācija tiek sniegta telefoniski, pieraksta pēc iespējas detalizētāku informāciju, kurā vietā, kas un kādu pakalpojumu sniedz.

 + info no mājaslapas http://www.vi.gov.lv/lv/veselibas-aprupe/arstniecibas-iestades/informacija-par-uzraudzibas-objektu-darbibas-apturesanu