Publiskas lietošanas pirtis

Pirtis jau no seniem laikiem ir ar tradīcijām bagāta vieta, kur notika ne tikai mazgāšanās un pēršanās. Mūsdienās pirtis tiek piedāvāts arī kā publisks pakalpojums – tajās mazgājas, izmanto atpūtai (piemēram, SPA salonos), ārstniecībai un rehabilitācijai. Lai tiktu nodrošināta infekciju slimību profilakse, Ministru kabineta 2000. gada 19. decembra noteikumi Nr. 439 „Higiēnas prasības publiskas lietošanas pirtīm” (MK noteikumi Nr. 439) nosaka higiēnas prasības publiskas lietošanas pirtīm. Par publiskas lietošanas pirtīm netiek uzskatītas pirtis, kuras lieto tikai personiskām vajadzībām. Veselības inspekcija veic publisko pirts un tiem noteikto higiēnas prasību uzraudzību un kontroli atbilstoši kārtējā gada uzraudzības programmai un noteiktajam uzraudzības biežumam, kā arī iesniegumu (sūdzību) gadījumā vai pēc citas informācijas par neatbilstošu higiēnas stāvokli.

MK noteikumi Nr. 439 nosaka prasības: 

  • telpām un iekārtojumam,  t.sk. tīrīšanai un dezinfekcijai;
  • ūdensapgādei un kanalizācijai;
  • pirts peldbaseinam (ja ir ierīkots).

Tā kā pirtīs ir mitrs un silts, šāda vide ir īpaši labvēlīga tādām infekcijas slimībām kā kāju un nagu sēnīte. Tādēļ ir svarīgi ievērot personīgo higiēnu un, apmeklējot publiskās pirtis (un to dušas), nestaigāt basām kājām, bet izmantot peldčības.

Ar visām MK noteikumu Nr. 439 prasībām varat iepazīties šeit. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs pirts vadītājs.

 

Papildus informācija: