Indikatora organismi – dzeramā ūdens mikrobioloģiskie rādītāji

 

Indikatororganismi tiek izmantoti dzeramā ūdens kvalitātes un drošuma kontrolei:fekālā piesārņojuma identificēšanai, filtrēšanas un dezinfekcijas procesu efektivitātes noteikšanai un ūdens sadales sistēmas integritātes un tīrības uzraudzībai.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr. 235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” noteikts, kādi  mikrobioloģijas rādītāji tiek izmantoti kā indikatororganismi kārtējā monitoringā un auditmonitoringā atkarībā no ūdens izmantošanas veida (vai ūdens tiek izmantots pārtikas ražošanas procesos, tiek fasēts tirdzniecībai vai sagatavots ūdensapgādes sistēmās plašākam patērētāju lokam) (skatīt 1. tabulu).

 
1.    tabula. Komersantiem un ūdensapgādes sistēmām monitoringa ietvaros nosakāmie indikatororganismi.

Indikatororganismi

Komersantiem
Ūdensapgādes sistēmām
Kārtējais monitorings
Audit -
monitorings
Kārtējais monitorings
Audit -
monitorings
Escherichia coli
  ♦     
           ♦    
   ♦    
           ♦     
Enterokoki
 
   ♦    
 
           ♦    
Koliformas baktērijas
           ♦      
               ♦         
      ♦       
                ♦        
Mikroorganismu koloniju skaits
             *
   ♦     
 
       ♦        
Pseudomonas aeruginosa
        ♦          *
        ♦          *
 
 
Clostridium perfringens
(ieskaitot sporas)
       ♦          **
      ♦           
♦ 
**
     ♦     

*   Nosaka, ja ūdeni ir paredzēts pildīt pudelēs vai citos traukos tirdzniecībai.
** Nosaka virszemes ūdenim vai ūdenim, ko var ietekmēt virszemes ūdens.
 
Audita pārbaudes veic Veselības inspekcija, realizējot valsts dzeramā ūdens auditmonitoringa programmu. Auditmonitoringa mikrobioloģisko rādītāju kategorijā tiek iekļauti divu grupu rādītāji. Pirmajā grupā ietverti svarīgākie mikrobioloģiskie rādītāji – E.coli un enterokoki, kas liecina par to, vai ūdens ir piemērots lietošanai uzturā. Ja ūdens paraugos tiek konstatēta E.coli vai enterokoku klātbūtne, nekavējoties jāveic atkārtotas analīzes un nepieciešamības gadījumā jāīsteno korektīvie pasākumi (ārpuskārtas dezinfekcija), lai novērstu iespējamos draudus patērētāju veselībai. Otrā grupā iekļauti mikrobioloģiskie kontrolrādītāji – koliformas baktērijas un mikroorganismu koloniju skaits, kuru noteikšana nepieciešama vispārīgās mikrobioloģiskās kvalitātes raksturošanai, bet kuru pārsniegumi nav tieši bīstami cilvēka veselībai. Auditmonitorings ir jāveic arī komersantiem, ja komercdarbībā izmanto individuālu ūdens apgādes sistēmu un par tā organizēšanu ir atbildīgs uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs.
 
Valsts auditmonitoringa biežums ir atkarīgs no ūdensapgādes sistēmas jaudas un lieluma. Lielo  (ūdens piegādes apjoms pārsniedz 1000 m3/diennaktī un/vai ar dzeramo ūdeni tiek apgādāts vairāk par 5000 personām) un vidējo ūdens apgādes sistēmu (piegādes apjoms diennaktī pārsniedz 100 m3) dzeramā ūdens auditmonitorings ir jāveic katru gadu. Mazajās ūdens apgādes sistēmās auditmonitorings kā minimums jāveic 1 reizi 6 gados.
 
Savukārt kārtējo monitoringu katru gadu veic dzeramā ūdens piegādātāji (ūdensvadu īpašnieki) un uzņēmēji (pārtikas apritē iesaistītie komersanti, fasētā ūdens ražošanas uzņēmumi) atbilstoši iepriekš ar Veselības inspekciju saskaņotai monitoringa programmai, ņemot ūdens paraugus no krāna, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, vai arī vietā no krāna, kur ūdens tiek izmantots pārtikas ražošanai vai ūdens fasēšanai tirdzniecībai.
 
DZERAMĀ ŪDENS APSTRĀDES EFEKTIVITĀTES INDIKATORI

Kopējās koliformas baktērijas
Sastopamība
Koliformas (izņemot E.coli) ir sastopamas gan notekūdeņos, gan dabiskajos ūdeņos. Dažas baktēriju formas var tik izdalītas apkārtējā vidē ar cilvēku un dzīvnieku izkārnījumiem, bet liela daļa kolifromu spēj vairoties ūdens un augsnes vidē. Kopējās koliformas var izdzīvot un augt ūdens izplatīšanas sistēmās, īpaši, ja tajās pastāv mikroorganismu bioplēves.
Indikatora nozīme
Tā kā kopējās koliformas ietver organismus, kas var izdzīvot un augt ūdenī, tad tās nav noderīgas kā fekāliju patogēnu indikators, bet var tikt izmantotas, lai novērtētu ūdens apstrādes efektivitāti un ūdens izplatīšanas sistēmas tīrību, kā arī potenciālo bioloģiskās plēves klātbūtni. Koliformas ir jutīgākas pret dezinfekciju nekā zarnu vīrusi un protozoji. Koliformas norāda, vai ūdens apstrāde, dezinfekcija ir bijusi pietiekama.
E.coli
Sastopamība
E. coli sastopamas cilvēku un dzīvnieku izkārnījumos, notekūdeņos un ūdenī, kas bijis pakļauts nesenam fekālam piesārņojumam. Ir maz ticams, ka ūdens apgādes sistēmās sastopamā ūdens temperatūra un barības vielas varētu veicināt šo organismu augšanu.
Indikatora nozīme
Tā kā E.coli ir sastopamas dzīvnieku un cilvēku fekālijās, tās ir vispiemērotākais fekāliju piesārņojuma indikators. E. coli ir pirmais organisms, ko izvēlas monitoringa programmu pārbaudēm, ietverot dzeramā ūdens kvalitātes uzraudzību. E. coli ir jūtīgākas pret dezinfekciju kā zarnu vīrusi un vienšūņi.
Mikroorganismu koloniju skaits
Sastopamība
Mikroorganismu koloniju skaita noteikšana atklāj plašāku mikroorganismu apjomu, to skaitā baktērijas un sēnītes, un ir labāks indikators ūdens izplatīšanas sistēmu tīrības un integritātes novērtēšanai.Ar to noteikšanu ir iespējams atklāt gan pret dezinfekciju jūtīgus organismus, kā koliformas baktērijas, gan pret dezinfekciju izturīgākus organismus, kas veido sporas, kā arī attīrītajā ūdenī strauji savairojušos organismus atlikušo dezinfekcijas līdzekļu neesamības gadījumā.
Indikatora nozīme
Mikroorganismu koloniju skaits tiek izmantots  kā monitoringa un dezinfekcijas indikators, jo monitoringa un ūdens attīrīšanas mērķis ir sasniegt pēc iespējas mazāku mikrobu skaitu ūdenī. To izmanto, lai novērtētu izplatīšanas sistēmas tīrību un integritāti un bioloģiskās plēves klātbūtni. Tas var norādīt par piesārņojumu, iespējamo ūdens sastāvēšanos (stagnēšanu), potenciālu bioloģiskās plēves veidošanos.
Zarnu enterokoki
Sastopamība
Zarnu eneterokoki ir sastopami cilvēku un siltasiņu dzīvnieku fēcēs. Daži grupas pārstāvji ir sastopami arī augsnē. Lielā skaitā tie ir sastopami notekūdeņos un ūdens vidē, kas piesārņota ar notekūdeņiem, kuros konstatēti cilvēku un dzīvnieku izkārnījumi.
Indikatora nozīme
Enterokoki nedrīkst būt sastopami dzeramā ūdens paraugos, to konstatēšanas gadījumā ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai atklātu un novērstu fekālā piesārņojuma avotu. Tos var izmantot kā fekālā piesārņojuma indikatorus. Daudzas sugas nevairojas ūdens vidēs. Nozīmīga priekšrocība šai grupai ir tā, ka tie izdzīvo ūdens vidē ilgāk nekā E.coli un ir izturīgāki pret izžūšanu un hlorēšanu. Tos izmanto, lai testētu arī ūdens kvalitāti pēc ūdens izplatīšanas sistēmas labojumiem vai pēc jaunu cauruļvadu ierīkošanas.
Clostridium perfringens
Sastopamība
Clostridium spp. ir sporas veidojošas baktērijas. Sporas ir īpaši izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem ūdens vidē, t.sk. pret ultravioleto starojumu, pH, dezinfekciju, hlorēšanu. Raksturīgi, ka Clostridium perfringens ir normālā zarnu florā 13-35% cilvēku un siltasiņu dzīvnieku. Cl.perfringens un to sporas ir sastopamas notekūdeņos, bet paši organismi ūdens vidē nevairojas. Biežāk sastopami dzīvnieku izkārnījumos, īpaši suņu, bet retāk - cilvēku.
Indikatora nozīme
Cl. perfringens izmanto kā fekālā piesārņojuma indikatoru apstrādāta dzeramā ūdens piegādes sistēmās. Sporu klātbūtne dzeramajā ūdenī var norādīt uz attālinātu vai neregulāru piesārņojuma avotu. Clostridium perfringens sporas ir mazākas nekā protozoja oocistas un var būt noderīgs indikators filtrēšanas efektivitātes novērtēšanai. Ja tās atklāj tūlīt pēc dzeramā ūdens apstrādes, ir jāizvērtē filtrēšanas efektivitāte.

 
Izmantotā literatūra:
  1. Guidelines for Drinking – Water Quality, Fourth edition. World health organization, Geneva, 2011.
  2. Pārskats par dzeramā ūdens kvalitāti un uzraudzību 2013. gadā. Veselības inspekcija, 2014.
  3. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (2003.g. 29. aprīlis). Latvijas vēstnesis. 2003. g. 30. maijs.
  4. European and National Drinking Water Quality Standards. Northern Ireland Environment Agency, 2011.