Obligātās veselības pārbaudes

 

Obligātās veselības pārbaudes tiek veiktas personām, kuras strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Tāpat obligātās veselības pārbaudes jāveic personām, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgi darba vides faktori.

Obligātās veselības pārbaudes reglamentē 2 normatīvie dokumenti. Atsevišķās profesijās ir jāveic pat abas pārbaudes.
 
2001.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām un periodiskām veselības pārbaudēm ar mērķi pasargāt pakalpojumu saņēmējus no riska pakalpojumu sniegšanas vietās. Noteikumi paredz, ka obligātās veselības pārbaudes iekļauj sevī vispārējo izmeklēšanu un speciālo izmeklēšanu (rentgenoloģiskā izmeklēšana – platkadru fluorogrāfija).
 
Personas medicīniskās grāmatiņas vajadzīgas šādās jomās strādājošajiem: darbs kādā no pārtikas aprites posmiem (pavāri, viesmīļi, darbinieki cehos utt.); pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās un kosmētiskajos kabinetos, publiskas lietošanas peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, bērnu interešu izglītības iestādēs, bērnu darba un atpūtas nometnēs, sociālās aprūpes institūcijās, ārstniecības iestādēs (arī sanatorijās), kā arī pasažieru apkalpošanā tālsatiksmes vilcienos.
 
Ievērojot šo noteikumu 1.pielikumu, kurā ir minēts veicamo pārbaužu saraksts un obligāto veselības pārbaužu biežums, noteiktās prasības, ģimenes ārsts izlemj, pie kādiem speciālistiem nosūtīt un kādi laboratoriskie izmeklējumi nodarbinātajam nepieciešami. Iepazīstoties ar pārbaužu rezultātiem, ģimenes ārsts sniedz (vai nesniedz) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā.
 
Saņemot medicīnisko grāmatiņu, tās īpašnieks ar parakstu apliecina, ka viņš nekavējoties ziņos darba devējam un griezīsies pie ģimenes ārsta, ja parādīsies saslimšanas simptomi: caureja, vemšana, dzelte, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes kaklā, ādas izsitumi, ādas bojājumi atklātajās ķermeņa daļās (apdegumi, brūces, augoņi u.c.), strutaini izdalījumi no acīm, ausīm, deguna.
 
Savukārt, ja persona nodarbināta darbā īpašos apstākļos vai arī viņas veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori, gan pirmreizējā, gan atkārtotā veselības pārbaude jāiziet atbilstoši 2009.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

Obligāto veselības pārbaudi veic:
  • pirms darba līguma noslēgšanas (pirmreizēja veselības pārbaude);
  • periodiski (periodiskā veselības pārbaude);
  • mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (ārpuskārtas veselības pārbaude);
  • pēc darba devēja iniciatīvas;
  • pēc darba aizsardzības speciālista vai uzticības personas ieteikuma.   
 
Darba devējs atbilstoši darba vides risku novērtējuma rezultātiem nosūta nodarbinātos vai personas, pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, pie arodslimību ārsta vai uzreiz laboratorisko un funkcionālo izmeklējumu veikšanai vai pie speciālistiem atbilstoši noteikumu 1. un 2.pielikumam. Izmeklējumu rezultātus nodarbinātais iesniedz arodslimību ārstam veselības pārbaudes laikā.
Nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam un personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes karti divos eksemplāros. No tiem viens eksemplārs glabājas pie ārsta, otrs jāatdod darba devējam.
 
Gadījumos kad darbinieks maina darbavietu, viņam nav obligāti jāveic pirmreizējā veselības pārbaude, ja viņam jau ir derīga personas medicīniskā grāmatiņa, proti, kopš pēdējās pārbaudes nav pagājis gads.
 
Personas medicīniskās grāmatiņas saņemšana nav valsts apmaksāts pakalpojums. Darba likuma 82. panta otrā daļa paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs. Par pirmreizējo veselības pārbaudi maksā pats nodarbinātais, ja vien viņš ar darba devēju nevienojas savādāk. 
 
Valsts darba inspekcija uzrauga un kontrolē, kā darba devēji ievēro noteikumus par obligātajām pārbaudēm darbiniekiem, kas nodarbināti īpašos apstākļos, bet Veselības inspekcija uzrauga un kontrolē ārstniecības personu profesionālo darbību.