Publicēts: 19.01.2020.
Veselības inspekcija skaidro, ka interešu izglītības iestādēm, t.sk. profesionālās ievirzes izglītības iestādēm nav noteiktas higiēnas prasības, bet rekomendējoši var vadīties pēc līdzīga profila bērnu iestādēm noteiktām prasībām – skolām un bērnudārziem*.
Lai garantētu drošu vidi, rekomendējam izstrādāt telpu un iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas plānu, paredzot, ka:
- telpu mitro uzkopšanu veic ne retāk kā reizi dienā (piemēram, nodarbību telpas uzkopj dienas beigās pēc nodarbībām). Iekļaut arī virsmu tīrīšanu, kurām regulāri pieskaras, piemēram, durvju rokturi, gaismas slēdži un izlietnes krāni (dezinfekciju veikt, ja iestādē konstatēta grupveida saslimšana vai gripas epidēmijas laikā);
- pēc katras nodarbības 5-10 min izvēdināt telpu, lai nodrošinātu svaiga gaisa pieplūdi;
- tualetes telpu un iekārtu uzkopšanai izmanto atbilstošu dezinfekcijas līdzekli. Tualetes telpām rekomendējam izmantot atsevišķu uzkopšanas inventāru, kuru neizmanto citām telpām. Tualetes telpās vienmēr ir jābūt tualetes papīram, ziepēm un roku žāvēšanas ierīcei vai susināšanas līdzekļiem.
Savukārt darbiniekiem, kuri izglītības iestādē (vai bērnu nometnē) ir regulārā tuvā vai epizodiski tuvā kontaktā ar bērnu iekštelpās ir jāveic pirmreizējās un periodiskās obligātās veselības pārbaudes**.
Ja plānojat dibināt interešu izglītības iestādi, tā ir jāreģistrē Izglītības iestāžu reģistrā Izglītības kvalitātes valsts dienestā (informāciju skatīt šeit) un tai jāatbilst noteiktām prasībām***, piemēram:
- ir jāsaņem Veselības inspekcijas atzinums par objekta gatavību darbības uzsākšanai,
- izglītības programmas īstenošanas būves vai telpu grupas lietošanas veidam jāatbilst plānotajai darbībai un jābūt reģistrētam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā,
- būvei vai telpu grupai, kur tiks īstenota izglītības programma, jābūt pieņemtai ekspluatācijā.
Kā pieteikt Veselības inspekcijas atzinumu, skatīt šeit.
* Ministru kabineta 27.12.2002. noteikumi Nr.610 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” un Ministru kabineta 17.09.2013. noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu”
** Ministru kabineta 24.07.2018. noteikumi Nr.447 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”
*** Ministru kabineta 14.07.2015. noteikumi Nr.397 „Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteikto institūciju reģistrācijas kārtība”
Izglītības iestādei jābūt izvietotai ēkā, kas ir pieņemta ekspluatācijā un to drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam, tādējādi nodrošinot izglītojamā tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.
Plānojot ierīkot izglītības iestādi tās funkcijai paredzētās telpās, iestādes dibinātājs brīvprātīgi var saņemt Veselības inspekcijas speciālistu atzinumu par ēkas/telpu atbilstību paredzētajām funkcijām, ņemot vērā bērnu maksimālo skaitu un mācību programmas specifiku.
Ja iestādi plānots izvietot pielāgotā ēkā vai citas publiskas ēkas daļā, ir jāveic ēku (telpu) rekonstrukcija, un tā var būt arī vienkāršota rekonstrukcija (būves vai tās daļas funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez pārbūves).
Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas ir jāreģistrē izglītības iestāžu reģistrā (informāciju skatīt šeit). Iesniegumu izglītības iestāžu reģistram iesniedz iestādes dibinātājs. Pirms izglītības iestādes reģistrēšanas ir jāsaņem Veselības inspekcijas atzinums par objekta gatavību darbības uzsākšanai, ka izglītības programmas īstenošanas vietas telpas atbilst higiēnas un drošības prasībām, tai skaitā būvēm noteiktajām prasībām, un kurā sniegts arī objekta higiēnas prasību novērtējums.
Minētais atzinums par objekta gatavību darbības uzsākšanai ir nepieciešams jaunām izglītības iestādēm un iestādēm, kas pārcēlušās jaunās telpās vai ēkā. Piemēram, izglītības iestādei, kas jau ilgstoši darbojas un atver savu struktūrvienību citā adresē, atzinums būs nepieciešams jaunajām telpām (ēkai). Ja izglītības iestādes pārreģistrācija veikta citu iemeslu dēļ, Inspekcijas atzinums nav nepieciešams.
Inspekcija atzinumus izsniedz pēc izglītības iestādes pieprasījuma un tas ir maksas pakalpojums tām iestādēm, kas vēl nav reģistrējušās kā izglītības iestādes, kā arī izglītības iestādēm un institūcijām, kurām normatīvajos aktos nav izvirzītas obligātās higiēnas prasības - piemēram, profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, biedrībām, mācību prakses vietām u.c.
Kā pieteikt Veselības inspekcijas atzinumu, skatīt šeit.
Izglītības iestādes savā darbībā ievēro higiēnas prasības*.
* Ministru kabineta 27.12.2002. noteikumi Nr.610 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas”
Ministru kabineta 17.09.2013. noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu”
Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem* (neīsteno pirmsskolas izglītības programmu, piemēram, bērnu pieskatīšanas centri, rotaļu/ nodarbību telpas un aukles), jābūt izvietotiem ēkā, kas ir pieņemta ekspluatācijā un to drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam, tādējādi nodrošinot bērna tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem.
Plānojot sniegt pakalpojumu tās funkcijai paredzētās telpās, pakalpojuma sniedzējs brīvprātīgi var saņemt Veselības inspekcijas speciālistu atzinumu par ēkas/ telpu atbilstību paredzētajām funkcijām, ņemot vērā maksimālo bērnu skaitu un paredzamās aktivitātes.
Ja uzraudzības pakalpojumu plānots sniegt pielāgotā ēkā vai citas publiskas ēkas vai dzīvojamās ēkas daļā (piemēram, dzīvoklī), ir jāsaņem Veselības inspekcijas novērtējums par higiēnas prasību ievērošanu (Atzinums par objekta gatavību darbības uzsākšanai). Pielāgojot ēkas daļu vai telpu grupu pakalpojuma sniegšanai, jāievēro būvniecības normatīvajos aktos noteikto kārtību un prasības. Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas Izglītības kvalitātes un valsts dienesta Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā**.
Kā pieteikt Veselības inspekcijas atzinumu, skatīt šeit.
Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji savā darbībā ievēro higiēnas prasības*
* Ministru kabineta noteikumi Nr.404 „Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība”
** Ministru kabineta 17.09.2013. noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu”
Higiēnas prasības citās publiskās vietās
Latvijas Republikas likumdošanā nav konkrēti noteikumi par publisko tualešu skaitu, t.sk. to apbūves blīvumu, pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Tomēr ir normatīvie dokumenti, kas regulē publisko tualešu nodrošinājumu sabiedriskos pasākumos un publiskās ēkās:
1) MK 30.04.2013. noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 180.p. nosaka, ka „publiskos objektus, tai skaitā publisko pasākumu vietas un atpūtas vietas dabā, nodrošina ar tualetēm, kas iekārtotas, ievērojot vides pieejamības prasības un paredzot vietu papildu tualešu izvietošanai publisko pasākumu norišu laikā”;
2) saskaņā ar MK 30.06.2015. noteikumu Nr.331 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves”” (turpmāk – Noteikumi Nr.331) 81.p. „attālums no visattālākās vietas, kur uzturas cilvēki, līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 75m. Stadionos, arēnās, brīvdabas estrādēs un citās brīvdabas izklaides būvēs attālums no tālākās skatītāju vietas līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 150m”. Šo noteikumu 3.pielikumā ir noteikts arī sanitāro iekārtu minimālais skaits publiskās ēkās un būvēs (piemēram, sakaru un transporta ēkās un būvēs, tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu ēkās, kultūras un izklaides iestādēs, izglītības un ārstniecības iestādēs u.c.).
Izskatot citu valstu pieredzi šajā jautājumā, Lielbritānija ir izstrādājusi vadlīnijas, kur rekomendē publisko tualešu izvietošanu tirdzniecības zonās un to pieejamības nodrošināšanu stundu pirms veikalu atvēršanas un stundu pēc veikalu aizvēršanas. Publiskām tualetēm būtu jābūt pieejamām vismaz 12h dienā. Tāpat tiek rekomendēts nodrošināt noteiktas zonas ar tualetēm, kas darbojas 24h diennaktī (blīvi apdzīvotās/ nodarbinātās teritorijās, blakus transportam, brīvā laika pavadīšanas un izklaides vietās). Nepieciešamais publisko tualešu skaits ir atkarīgs no potenciālo apmeklētāju skaita.
Latvijā vietējām pašvaldībām būtu jālemj par to, kur nepieciešamas sabiedriskās tualetes un kādam jābūt to darbības laikam, reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu un vajadzībām.
Lai gan prasības tualešu telpu ierīkošanai publiskās telpās un vietās atrunā Noteikumi Nr.331, tie nenosaka tualetes telpu uzturēšanas kārtību un higiēnas piederumu izvietošanu. Publisku ēku un to telpu uzturēšana kārtībā un tīrībā ir tās īpašnieka pienākums, bet uzkopšanas grafika izvietošana tualetes telpās drīzāk tiek nodrošināta informēšanas nolūkos par telpas tīrību ēkas apmeklētājiem/ iestādes klientiem. Šī prasība nav obligāta. Jebkurai iestādei būtu nepieciešams nodrošināt sakārtotus darba apstākļus saviem darbiniekiem un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu saviem klientiem, kas ietver arī atbilstošas vides nodrošināšanu iestādes tualetes telpās.
Higiēnas prasības tualetes telpās ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos bērnu izglītības un audzināšanas iestādēm, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm, dienesta viesnīcām, skaistumkopšanas saloniem, publiskas lietošanas pirtīm un baseiniem.
Latvijas Republikā pašreiz nav spēkā esoša normatīvā akta, kas noteiktu higiēnas prasības viesnīcām, nav izstrādātas arī īpašas vadlīnijas viesnīcas atvēršanai.
Prasības publisko būvju telpām, t.sk. viesnīcām minētas Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumos Nr.331 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 „Publiskas būves”” (piemēram, vides pieejamība, telpu izmēri, sanitāro ierīču skaits). Attiecībā uz telpu uzturēšanu tīrībā, kārtībā un citu higiēnas prasību nodrošināšanu viesnīcā rekomendējoši variet skatīt Ministru kabineta 11.04.2000. noteikumu Nr.137 „Higiēnas prasības dienesta viesnīcām” prasības.
Veselības inspekcija skaidro, ka Latvijas Republikā pašreiz nav spēkā esoša normatīvā akta, kas noteiktu higiēnas prasības sporta klubiem, t.sk. apmeklētāju personīgajai higiēnai. Veselības inspekcija kontrolē higiēnas prasību izpildi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem publiskās lietošanas pirtīs un peldbaseinos, skaistumkopšanas un tetovēšanas salonos, solārijos, publiskas lietošanas pirtīs un baseinos tajā skaitā, ja tie izvietoti sporta klubos klientu ērtībām.
Sporta klubi savos iekšējos kārtības noteikumos var iekļaut (kas parasti arī tiek darīts) apmeklētāju tiesības, pienākumus un aizliegumus attiecībā uz higiēnas normu ievērošanu konkrētajā sporta klubā, lai pēc iespējas samazinātu infekciju slimību izplatīšanos un riskus apmeklētāju veselībai.
Sporta kluba īpašniekam kā darba devējam attiecībā pret saviem darbiniekiem ir jānodrošina tīrība darba vietās un regulāra darba vietu tīrīšana, ievērojot higiēnas prasības un neradot draudus nodarbināto drošībai un veselībai*. Savukārt atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajam profesiju standartam, fitnesa iestāžu (studiju, centru, klubu) trenažieru zāles instruktori un vingrošanas nodarbību instruktori mācību laikā apgūst zināšanas par darba higiēnu un personīgo higiēnu un viņu pienākumos ietilpst ievērot sanitārās un higiēnas prasības telpās, vingrošanas zālē un citās telpās, kā arī informēt klientu par higiēnas prasību ievērošanu fitnesa iestādē.
Būtībā augstāk minētie noteikumi un profesiju standarti netieši nosaka, ka sporta klubos ir jānodrošina pakalpojuma atbilstība higiēnas prasībām.
* Ministru kabineta 28.04.2009. noteikumu Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” 30.03.p. Par noteikumu ievērošanu atbildīgs ir darba devējs, bet to ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.
Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” pašvaldības organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus un izdod saistošos noteikumus par sabiedriskā transporta lietošanu.
Veselības inspekcija uzskata, ka sabiedriskā transporta vagonu gaisa kvalitātei būtu jāatbilst iekštelpu gaisa kvalitātes kritērijiem, kurus nosaka Pasaules Veselības organizācijas Gaisa kvalitātes vadlīnijas.
Latvijas Republikā nav izstrādātas higiēnas prasības sabiedriskajam transportam. Saskaņā ar vispārējām higiēnas prasībām sabiedriskā transporta salonos būtu nepieciešams ievērot vismaz šādus gaisa kvalitātes rādītājus: gaisa temperatūra ziemas - rudens periodā nedrīkstētu būt zemāka par 14C, bet vasaras laikā ne vairāk par 26C, nodrošinot vismaz 0,5-1 telpas gaisa apmaiņu vienā stundā, gaisa relatīvo mitrumu robežās no 30-70%. Tomēr ievērot šos gaisa kvalitātes kritērijus sabiedriskajā transportā ir ļoti komplicēti, jo ir ļoti atšķirīga pasažieru uztvere un jutīgums, bez tam jāņem vērā tādi gaisa kvalitātes un sajūtu ietekmējoši kritēriji kā pasažieru skaita izmaiņas dienas laikā, āra gaisa temperatūra, pieturvietu attālums, pasažieru vecums un individuālās īpatnības, apģērbs utt.
Higiēnas prasības skaistumkopšanā
Skaistumkopšanas saloniem (kabinetiem) ir jāatbilst higiēnas prasībām*.
Saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likumu, pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par sniegtā pakalpojuma drošumu, tādēļ, domājot par skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu pakalpojuma sniedzēja mājās vai arī pie klienta mājās (t.s. mobilie skaistumkopšanas pakalpojumi), jāizvērtē, kā un vai tiks nodrošinātas noteiktās higiēnas prasības un vai pakalpojums pēc būtības atbildīs droša pakalpojuma prasībām.
Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar noteikumiem** ir jāpaziņo Veselības inspekcijai par saimnieciskās darbības uzsākšanu, t.i. norādot salona (kabineta) nosaukumu, adresi, sniegtos skaistumkopšanas pakalpojumus u.c. informāciju. Iesnieguma veidlapas un iesniegšanas kārtību skatīt šeit. Minētais iesniegums ir jāiesniedz arī tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas skaistumkopšanas pakalpojumus veic izbraucot pie klienta vai savā dzīvesvietā, kā arī uzņēmumiem, piemēram, viesnīcām, sporta klubiem, ja klientu ērtībām tiek piedāvāti kādi no skaistumkopšanas pakalpojumiem.
Ja ir mainījusies norādītā informācija paziņošanas iesnieguma veidlapā, piemēram, tiek sniegti jauni skaistumkopšanas pakalpojumi vai mainījusies salona adrese, par to ir nepieciešams informēt Veselības inspekciju, iesniedzot iesniegumu brīvā formā.
Lai uzsāktu salona (kabineta) darbību, nav jāsagaida Veselības inspekcijas pārbaude. Kontroles skaistumkopšanas salonos (kabinetos) tiek veiktas atbilstoši kārtējā gada uzraudzības plānam, kā arī saņemtu sūdzību gadījumā. Obligāta Veselības inspekcijas atļauja vai atzinums skaistumkopšanas salona (kabineta) atvēršanai arī nav nepieciešams.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi uzņēmējdarbības ceļa kartes kā atbalstu uzņēmējiem darbības uzsākšanā (skatīt šeit), kur var atrast arī ceļa karti „Skaistumkopšanas salona atvēršana”. Šajā dokumentā atradīsiet saistošu informāciju par uzņēmuma reģistrāciju, nepieciešamajām atļaujām no būvvaldes (piemēram, telpas pārbūvējot, remontējot) un Inspekcijas, prasībām izkārtnēm, kases aparātiem, darba aizsardzības prasībām u.c. informāciju.
Veselības inspekcija informē, ka ir izstrādātas vadlīnijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem „Droši un higiēnas prasībām atbilstoši skaistumkopšanas pakalpojumi. Vadlīnijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem”, kurās skaidrotas higiēnas prasības un to izpilde, nosacījumi droša pakalpojuma sniegšanai, kabineta iekārtošana un darba piederumu apstrādes process. Vadlīnijas lejupielādējamas šeit.
* Ministru kabineta 09.10.2018. noteikumi Nr.631 „Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”
** Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumi Nr.693 „Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu”
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt tikai drošu, cilvēka dzīvībai un veselībai nekaitīgu pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par sniegtā pakalpojuma drošumu, tādēļ domājot par skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu mājās vai izbraucot pie klienta, jāizvērtē, kā tiks nodrošinātas higiēnas prasības un vai pakalpojums būs drošs.
Ja pakalpojuma sniedzējs savā dzīvesvietā ir iekārtojis darba kabinetu atsevišķā telpā, kas ir pilnībā aprīkots un pielāgots tikai skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai, t.sk. telpā ir nodrošināta izlietne (ar centralizētu vai autonomu karstā un aukstā ūdens padevi un sadzīves kanalizācijas sistēmu), pakalpojuma sniedzējam jāievēro visas higiēnas prasības*, kas attiecas uz skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, un ir pieļaujams sniegt arī augsta inficēšanās riska skaistumkopšanas pakalpojumus**. Šai telpai ir jāmaina arī tās lietošanas funkcija Būvvaldē.
Ja darba vieta pakalpojuma sniedzēja dzīvesvietā ir pielāgota, piemēram, dzīvojamā istabā starp sadzīves lietām skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai ir novietota kušete un darba piederumu galdiņš, pakalpojuma sniedzējam jāievēro higiēnas prasību* daļa, kas attiecas uz mobilajiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šādos gadījumos nav pieļaujams sniegt augsta inficēšanās riska skaistumkopšanas pakalpojumus, jo nav iespējams nodrošināt higiēnas prasībām atbilstošus un klienta veselībai drošus apstākļus. Augsta inficēšanās riska pakalpojumus nesniedz arī klienta dzīvesvietā.
Sniedzot mobilos skaistumkopšanas pakalpojumus, ir jāspēj nodrošināt gan tīru, gan lietotu darba piederumu drošu uzglabāšanu un nogādāšanu līdz klientam un atpakaļ uz darba piederumu apstrādes vietu, piemēram, atsevišķas slēgtas tvertnes ar norādi „tīri” un „lietoti” darba piederumi. Tas pats attiecas arī uz auduma dvieļiem un palagiem, piemēram, netīros dvieļus var savākt atsevišķā marķētā maisā.
Atsevišķos konteineros un tvertnēs ieteicams uzglabāt arī darbā izmantotos piederumus un līdzekļus, piemēram, matu krāsas, ķemmes, krēmus un kosmētiku, īpaši gadījumos, kad veic izbraukumu pie klienta. Tvertnes un vietu, kur tās uzglabā, uztur tīrībā un kārtībā. Bojātas tvertnes piederumu uzglabāšanai un transportēšanai neizmanto.
No higiēnas un drošības viedokļa darba piederumu apstrādē izlietne būtu rekomendējama darba telpā vai vismaz tāda, kuru neizmanto citi cilvēki. Ja tas nav iespējams, izmantotās dezinfekcijas un sterilizācijas iekārtas un līdzekļi jānovieto tā, lai nenotiktu to kontaminācija, kā arī, veicot darba piederumu apstrādi, telpai un virsmām jābūt tīrām un darba kārtībā, lai nenotiktu apkārtējās vides un darba piederumu piesārņošana. Ja dienā paredzēti izbraukumi pie vairākiem klientiem un nav iespējams nodrošināt darba piederumu transportēšanu atpakaļ uz to apstrādes vietu, nepieciešams sagatavot vairākus darbam gatavus darba piederumu komplektus nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai. Izbraucot pie klienta, nepieciešams sagatavot šķidrās ziepes un vienreizējās lietošanas roku susināšanas līdzekļus, lai varētu veikt roku apstrādi pirms un pēc pakalpojuma sniegšanas. Ja tekošs ūdens nebūs pieejams, izmanto mitrās salvetes un roku dezinfekcijas līdzekli.
* Ministru kabineta 09.10.2018. noteikumi Nr.631 „Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”
** Skaistumkopšanas pakalpojumi, kuru laikā āda tiek mērķtiecīgi pārdurta un ādā tiek ievadīts instruments vai svešķermenis (piemēram, tetovēšana, skarifikācija, mikropigmentācija, permanentais grims, pīrsings, t.sk. ausu caurduršana, kosmētiskās injekcijas, elektrolīzes epilācija, mikroadatu injekcijas ar dermapenu)