Dzeramais ūdens

 

 

Jau skolā tiek mācīts, ka ūdens sastāv no diviem ķīmiskajiem elementiem – ūdeņraža un skābekļa. Pietiekams ūdens daudzums ir viens no cilvēka dzīvības un labas veselības priekšnosacījumiem, jo ūdens, gluži tāpat kā gaiss, nepieciešams dzīvības procesu uzturēšanai, kā ari personīgās un mājokļa higiēnas nodrošināšanai.

  
 
Vienkāršas patiesības par ūdeni ...
 
  • Ūdens uz zemes sastopams trīs dažādos stāvokļos – cietā, šķidrā un gāzveida.
  • Ūdens sasalst pie 0 grādiem pēc Celsija, savukārt iztvaiko 100 grādu temperatūrā.
  • Ūdens ir visplašāk sastopamā viela uz zemes -80% zemes virsmas klāj ūdens.
  • 97% uz zemes atrodamā ūdens ir okeānu un jūru ūdens, bet 3% saldūdens, un tikai 1% uz zemes atrodamā ūdens ir piemērots dzeršanai.
  • Pieaugušajam vīrietim ūdens sastāda 66% ķermeņa masas, sievietēm – līdz 50%. Ūdens ir katra cilvēka organisma šūnas sastāvā, gan muskuļos, gan ādā, gan iekšējos orgānos.
  • Cilvēks bez pārtikas var izdzīvot apmēram mēnesi, savukārt bez ūdens – tikai aptuveni piecas dienas.
  • Diennaktī cilvēkam būtu jāuzņem aptuveni 2 litri šķidruma, no kuriem 1,5 litri tīrā veidā (ūdens, tēja, sula).
     
Kāpēc jādzer ūdens?
 
  • Ūdens ir svarīgs labas garīgās un fiziskās veselības nodrošināšanai.
  • Ūdeni jādzer ne tikai, lai organisms (īpaši iekšējie orgāni – aknas, nieres, gremošanas sistēma) normāli darbotos, bet arī, lai nezaudētu labu izskatu, garastāvokli un labas darbaspējas.
     
Nepieciešamais ūdens daudzums
 
Tas, cik daudz ūdens jādzer, ir atkarīgs no cilvēka ķermeņa uzbūves, ikdienas fiziskajām aktivitātēm, apkārtējās vides un uztura, turklāt uzņemtā un izdalītā šķidruma daudzumam jābūt līdzsvarā.
Ieteicamais uzņemtā ūdens daudzums dienā 1,5-2 litri.
Ja cilvēks uzturā lieto daudz augļu un dārzeņu, organismam papildus nepieciešams aptuveni 1-1,5 litri šķidruma dienā.
 
Pastiprinātu vajadzību pēc šķidruma izraisa:
 
pārtika:
  • pārāk daudz gaļas vai sāls;
  • pārāk maz svaigu dārzeņu, augļu un salātu.

vide:

  • dzīvojamās un/vai darba telpās ir pārāk sauss gaiss;
  • cilvēks valkā sintētiskas drēbes.
dzīvesveids:
  • cilvēks lieto alkoholu, kafiju, smēķē cigaretes;
  • cilvēkam ir liekais svars.
 
Organisms uz ūdens trūkumu reaģē daudz izteiktāk kā uz citu barības vielu nepietiekamību. Ja organisma šūnām trūkst ūdens, tad acumirklī samazinās vielmaiņas aktivitāte, un cilvēks var izjust nogurumu, kļūst izklaidīgs un nemierīgs.
 
Ja jūs māc nogurums vai grūti koncentrēties – padzerieties ūdeni!
Atcerieties, ka tad, kad izjūtat slāpes, organismam ūdens jau sen ir nepieciešams, tādēļ padzerieties pirms izjūtat slāpes!
Tam, kādu ūdeni dzeram – no ūdensvada, akas, avota vai fasēto, nav nozīmes, ja vien tas ir kvalitatīvs un drošs.
 
Kur iegūst dzeramo ūdeni?
 
Ūdens, ko lietojam ikdienā, var būt iegūts gan no virszemes, gan pazemes avotiem.
 
Centralizēta ūdens piegāde, galvenokārt no pilsētas ūdensvada.
 
Droša dzeramā ūdens piegāde ir iespējama, lietojot augstas kvalitātes pazemes ūdeņus un nodrošinot ūdensapgādes sistēmas kvalitatīvu darbību.
 
Dzeramā ūdens ieguvei lieto arī virzemes ūdeņus, taču, pirms ūdens nonāk pie patērētājiem, tas tiek attīrīts un dezinficēts.
 
Latvijā, izņemot Rīgu, dzeramā ūdens piegāde ir no pazemes avotiem. Rīgā dzeramā ūdens ieguvei lieto gan pazemes avotu ūdeni, gan Daugavas ūdeni.
 
Ūdens no akas
 
Ja tiek lietots ūdens no akas, tad jāatceras, ka to iegūst no virsējiem gruntsūdeņiem, kas sliktāk kā pazemes avotu ūdens ir aizsargāti no piesārņojuma.
 
Ūdens kvalitāte šādās akās ir atkarīgas no konkrētās vietas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, akas novietojuma attiecībā pret citām saimnieciskajām ēkām, kā arī no akas konstrukcijas.
 
Ūdens kvalitāti grodu akā var ietekmēt piesērējumu un nogulšņu kārtas izveidošanās akas dibenā, tāpēc aku vēlas izsmelt un iztīrīt nogulsnes ne retāk kā reizi 10 gados.
 
Lai pasargātu no apkārtējās vides ietekmes, aka ir jānosedz ar vāku.
 
Akas sienām ir jābūt blīvām, drošām pret virszemes ūdeņu (lietus un sniega iekļūšanu tajā).
 
Kāds ir kvalitatīvs un nekaitīgs ūdens?
 
Tas ir dzidrs ūdens ar patīkamu, atsvaidzinošu garšu bez jebkādas piegaršas. Tas ir ūdens, kas nesatur cilvēkam bīstamus mikroorganismus.
 
Kāds ir zemes kvalitātes ūdens?
 
Tas ir rūsgans un duļķains ūdens ar neraksturīgu smaržu vai piegaršu. Iespējams, tajā ir slimības izraisoši mikroorganismi.
 
Piesārņots, zemas kvalitātes ūdens ir bīstams, jo lietojot nekvalitatīvu ūdeni, pieaug risks saslimt. Ar ūdeni var izplatīties tādas zarnu trakta infekcijas kā holēra, vēdertīfs, dizentērija, kā arī poliomielīts un A hepatīts.
 
Ko par ūdeni mums vēsta tā garša, smarža
 
Tīrs ūdens ir dzidrs šķidrums bez smakas un garšas, tomēr pat dabā ūdens bez piemaisījumiem nav sastopams, jo tas satur mikroelementus, sāļu molekulas un neorganiskus savienojumus.
 
Ūdens sastāvā esošās ķīmiskās vielas un izšķīdušās gāzes nosaka ūdens krāsu, garšu, smaržu un duļķainību, proti, tās īpašības, pēc kurām patērētājs var novērtēt ūdens kvalitāti. Tomēr jāatceras, ka katram cilvēkam garšas sajūtas ir atšķirīgas un to, cik drošs ir dzeramais ūdens, pilnībā novērtēt tikai pēc izskata nav iespējams, jo mikrobus saredzēt nevar.
 
Kā zināt, vai dzeramais ūdens ir kvalitatīvs?
 
Objektīvu informāciju par ūdeni var iegūt, pārbaudot tā kvalitāti laboratorijā, kas akreditēta ūdens izmeklējumiem.  Ar akreditēto laboratoriju sarakstu aicinām iepazīties Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja mājas lapā - http://www.latak.lv
 
Piemēram, dzeramā ūdens kvalitāti var pārbaudīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR". Sīkāku informāciju var skatīt mājas lapā http://www.bior.gov.lv  (sadaļā Kontakti  redzami arī laboratorijas paraugu pieņemšanas punkti reģionos). Informācijai var zvanīt uz Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas tālruni – 67620513. Informāciju par konkrētām izmaksām sniedz laboratorija. 
 
Ūdens kvalitāti var pārbaudīt pēc mikrobioloģiskajiem un ķīmiskajiem rādītājiem.
  • Mikrobioloģiskie rādītāji raksturo ūdens drošību.
  • Ķīmiskie rādītāji visbiežāk raksturo ūdens kvalitāti. Neatbilstība pēc ķīmiskajiem rādītājiem ir saistīta ar nepietiekamu atdzelžošanu vai neefektīvu ūdens apstrādes iekārtu ekspluatāciju, kā arī nepietiekamu ūdens cirkulāciju ūdensapgādes sistēmas galapunktos.
     
Vai es varu dzert ūdeni „no krāna”?
 
JĀ, vari, jo pa centralizēto ūdensapgādes tīklu tiek piegādāts drošs dzeramais ūdens, tāda dzeramā ūdens piegāde, kurš varētu kaitēt cilvēka veselībai, netiek pieļauta.
Gadījumā, ja patērētāju māc šaubas par dzeramā ūdens drošību, varat izmantot ikvienam pieejamo ūdens dezinfekcijas metodi - vārīšanu.
Minimālais ūdens vārīšanas laiks ir 1 minūte. Ūdeni nav nepieciešams vārīt ilgāk par 5 minūtēm, jo ūdeni vārot, samazinās gāzu un sāļu daudzums un ūdens kļūst negaršīgāks.
 
Piesardzības nolūkos dzeramo ūdeni vajadzētu vārīt cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu. Piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai var izmantot ūdens filtrus.
 
Kur es varu saņemt informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti?
 
Dzeramā ūdens piegādātājs ir atbildīgs par iedzīvotāju informēšanu par viņiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu. Piegādātājam ir jāsniedz informācija patērētājam arī par pasākumiem, kurus ir veicis piegādātājs un kuri ir jāveic pašiem iedzīvotājiem, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti.
 
Gadījumā, ka dzeramajam ūdenim ir noteiktas īpašas normas, tad piegādātājam informācijā jāietver brīdinājums noteiktām iedzīvotāju grupām, ja īpašas normas tām var radīt veselības traucējumus.
 
Piegādātājs – ūdens piegādes pakalpojuma sniedzējs.
Patērētājs – ikviens pa ūdensvadu piegādātā ūdens lietotājs.
 
Ūdens resursu apsaimniekošanā iesaistās:
 
  • Politiķi;
  • Pašvaldības;
  • Pārtikas uzņēmumi;
  • Sabiedrības (vides) veselības speciālisti;
  • Nevalstiskās organizācijas;
  • Sabiedrība kopumā.
 
Kā tiek nodrošināta dzeramā ūdens kvalitātes uzraudzība
 
Dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudes veic gan ūdens piegādātāji, gan valsts institūcijas
 

Latvijā tiek veikts:
 
Kārtējais monitorings – tas sniedz informāciju par dzeramā ūdens mikrobioloģiskajiem un ķīmiskajiem rādītājiem, kā arī par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti. To veic ūdens piegādātāji un pārtikas uzņēmumi.
 
Auditmonitorings – iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens pārbaudi atbilstoši visiem noteiktajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem veic Veselības inspekcija.
 
Informāciju par dzeramā ūdens uzraudzības rezultātiem Jūs varat uzzināt šeit.
 

Dzeramā ūdens kvalitātes kontroli nodrošina
 
Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens kvalitāti, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām. Informāciju par iedzīvotāju izskatīšanu skatīt šeit.
 
Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē dzeramo ūdeni, ko izmanto pārtikas uzņēmumos. Sīkāka informācija: tālrunis: 67095230, www.pvd.gov.lv.
 
Dzeramā ūdens kvalitāte Latvijā
 
Situācijas raksturojums
 
Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot, ka Latvijā iedzīvotājiem tiek piegādāts drošs ūdens. Tādos gadījumos, kad ūdens kvalitāte nav apmierinoša, galvenais neatbilstības iemesls ir paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija, kas rada patērētājam nepieņemamu ūdens duļķainību, smaržu un garšu, kā arī var radīt rūsas nosēdumus.
 
Ūdens cietība
 
Saistībā ar Latvijas ģeoloģiskajām īpatnībām, dzeramajam ūdenim ir raksturīga paaugstināta cietība. Tā ietekmē ūdens garšu, kā arī rada nosēdumus ūdensapgādes sistēmas caurulēs un bojā sadzīvē lietojamās ierīces. Sildot cietu ūdeni, uz traukiem veidojas katlakmens. Savukārt, mazgājot veļu šādā ūdenī, nepieciešams lietot vairāk mazgāšanas līdzekļa.
 
Likumdošana
 
Kvalitātes prasības ūdenim, jo lietojam dzeršanai, uztura pagatavošanai, saimnieciskajām un higiēnas vajadzībām, nosaka Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība.
 
Īpašās normas
 
Ja dzeramais ūdens kādā ģeogrāfiskajā teritorijā neatbilst šo noteikumu prasībām bet nerada draudus patērētāju veselībai, un ja minēto neatbilstību nevar novērst 30 dienu laikā, kā arī citā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi, var noteikt pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības (īpašas normas) ūdenim uz laiku, kas nepārsniedz 3 gadus. Īpašās normas var noteikt ne vairāk kā uz 3 termiņiem jeb 9 gadiem.