Dzīvsudrabs: risks veselībai un videi

 

 
Eiropas Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas Savienības stratēģija par dzīvsudrabu”
 
Dzīvsudrabs (Hg) ir dabā sastopams elements. Tas atrodas Zemes garozas iežos un dabā izdalās gaisā vulkānu izvirdumu, kā arī meža ugunsgrēku laikā. Hg rūpnieciski iegūst, apstrādājot dabīgo rūdu – cinabaru (dzīvsudraba sulfīdu). Dzīvsudrabs apkārtējā vidē var izdalīties arī cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā - dedzinot akmeņogles, kā arī cita veida cieto kurināmo un produktus, kas satur dzīvsudrabu. Dzīvsudrabs ir vienīgais metāls, kas istabas temperatūrā, normālā atmosfēras spiedienā, ir sastopams šķidrā veidā. Dzīvsudrabs ir praktiski neiznīcināms elements – tā globālais apjoms cirkulē vidē (pie tam lielos attālumos) – gaisā, ūdenī, nogulumiežos, augsnē un dzīvos organismos.
 
Dzīvsudrabs un tā savienojumi ir ļoti toksiski cilvēkiem un videi. Lielās devās dzīvsudrabs un tā savienojumi var iedarboties letāli, bet mazākās – radīt nopietnus nervu sistēmas bojājumus.
Dzīvsudrabs ir sastopams 3 dažādās formās, kas būtiski arī atšķiras pēc sava toksiskuma:
 
  • Metāliskais dzīvsudrabs (dzīvsudraba tvaiki un sakausējumi ar citiem metāliem, piemēram, tā sauktā amalgama) ir sastopams termometros, barometros, asinsspiediena mērīšanas aparātos. Arī enerģiju taupošās fluorescences lampas satur apmēram 5mg Hg, plombas ar zobu amalgamu satur 50% Hg.
     
  • Neorganiskā dzīvsudraba sāļi (piemēram, kalomels, sublimāts) kopš 70-jiem gadiem tika izmantoti koksnes aizsardzības līdzekļos, bet reizēm tie vēl ir  sastopami kosmētikas līdzekļos ar ādu balinošu efektu, kas tiek ievesti no austrumiem.
     
  • Organiskie dzīvsudraba savienojumi (metildzīvsudrabs, merbromīns, tiomersāls, merfens u.c.) Ārējā vidē dzīvsudrabs veido organisko dzīvsudraba savienojumu metildzīvsudrabu (MeHg) - toksisku un kancerogēnu savienojumu, kas uzkrājas ūdenstilpņu augos, dūņās, sīkajos ūdens organismos, kurus uzturā izmanto zivis. MeHg koncentrējas augstākajos barības ķēdes posmos - uzkrājas jūras plēsīgajās zivīs (zobenzivs, marlīna, līdaka, tuncis), kuras uzturā izmanto arī cilvēki.
 
Eiropas Savienība (ES) ir lielākā Hg eksportētāja pasaulē: tā nodrošina apmēram 1.000 t no ikgadējās globālās piegādes ( 3.600 t). Lielie dzīvsudraba krājumi ES saistīti ar dzīvsudraba pārpalikumu, kas radās, izslēdzot Hg no hlora – sārmu ražošanas. Jau kopš Senās Romas laikiem ir zināms, ka lielākie dzīvsudraba rūdas – cinabara  depozīti atrodas Almadenā, Spānijā. Jāatzīmē gan, ka kopš 2003. gada šī dzīvsudraba ražošana uz laiku ir apturēta.
Ārpus ES robežām Hg no cinabāra iegūst Kirgīzijā, Alžīrijā un Ķīnā.
 
Hg var iegūt arī, pārstrādājot dzīvsudrabu saturošus atkritumus – amalgamu no zobārstniecības atkritumiem vai nederīgas fluorescences lampas. Dažkārt Hg rodas kā blakusprodukts cinka vai alvas ražošanā.
 
Kopējais pieprasījums pēc dzīvsudraba 15 ES dalībvalstīs bija 300 t, tai skaitā zobu amalgamai, mēraparatūrai un kontroles ierīcēm, fluorescences lampām, hlora un kaustiskās sodas ražošanas procesiem u.c.
 
Atsakoties no Hg šūnu procesa, hlora – sārmu ražošanas nozarei var rasties 12-15 tūkstoši tonnu liels Hg pārpalikums. Pašlaik to ir atļauts realizēt ārpus ES robežām. Bet saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006. gada priekšlikumu „Eiropas Parlamenta un Padomes regula par metāliskā dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu” no 2011. gada 1. jūlija ir aizliegts metāliskā dzīvsudraba eksports no Kopienas, tādēļ būtiski svarīga ir droša un pareiza dzīvsudraba pārpalikuma uzglabāšana.  
 
Eiropas Savienības  un nacionālo likumdošanu izstrāde
 
Laikā no 1990. līdz 2000. gadam Hg emisijas ir ievērojami samazinājušās – gandrīz par 60%. 2007. gadā  dzīvsudrabs tika izslēgts no hlora – sārmu ražošanas. Ir jāsamazina Hg emisijas no lielajām atkritumu dedzinātavām, atsevišķi nosacījumi paredzēti krematorijām.
 
Ir ierobežota vai aizliegta ir Hg lietošana bateriju, elektrisko un elektronisko iekārtu, satiksmes līdzekļu slēdžu ražošanā, kā arī pesticīdu, biocīdu, kosmētikas līdzekļu, koksnes konservantu, dezinfekcijas līdzekļu laivu apstrādei pret apglumējumu sastāvā.
 
No 2009. gada 3. aprīļa Latvijā ir aizliegta, dzīvsudraba izmantošana  ķermeņa temperatūras termometros un citā mērierīcēs, kas paredzētas plašam patērētāju lokam – barometri, manometri, parastie  termometri.
Hg daudzums tiek normēts arī dzeramajā ūdenī un zivju produktos.
 
Globālo situāciju dzīvsudraba  piesārņojuma ziņāvar vērtēt kā ne īpaši labvēlīgu, jo šīs vielas emisija turpina palielināties, it īpaši saistībā ar Hg izmantošanu zelta ieguvē nelielās zeltraktuvēs Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā. Liela daļa tajās izmantotā Hg izplūst gaisā. Jāņem vērā, ka Hg ir globāls pārrobežu piesārņotājs, tāpēc Hg piesārņojums ir konstatēts pat Arktikas iedzīvotājiem, jo Hg uzkrājas dzīvniekos, kurus tie lieto uzturā.
 
2003. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmā tika ietverta atsevišķa "dzīvsudraba programma", kas noteica visām valstīm izvirzīt mērķus un izstrādāt rīcību, lai identificētu riska populācijas, samazinātu Hg iedarbību un cilvēka darbības radītās noplūdes. 2005. gada februārī programma tika pārskatīta. Saistībā ar šo programmu arī Eiropas Komisija izstrādāja jauno "dzīvsudraba stratēģiju".
 
Dzīvsudraba iedarbības riski cilvēka veselībai
 
Cilvēku populācija ir pakļauta šādai iedarbībai:
 
 
  • Elementārā jeb metāliskā Hg iedarbība rodas ieelpojot dzīvsudraba tvaikus (lokālais gaisa piesārņojums, piemēram, saplīstot ķermeņa termometram; ieelpojot zobu amalgamas tvaikus  – (zobu amalgama tiek izgatavota no Hg sakausējuma (ar varu, sudrabu, zeltu u.c.) pulvera, attiecībā 1:1 ar metālisko Hg; parasti Hg sakausējuma pulveris satur 70% sudraba, 25 % alvas, nedaudz vara un cinka). Ieelpojot dzīvsudraba tvaikus, plaušas uzņem apmēram 80% Hg. Metāliskais Hg pēc uzsūkšanās plaušās nonāk eritrocītos, aknās, smadzenēs un šeit ātri oksidējās par neorganisko Hg jonu. Šie Hg joni iet labi caur asiņu - smadzeņu barjeru un placentu. Hg joni piesaistās sēru saturošām organisma molekulām, izraisot organisma funkcionālus traucējumus. Norijot metālisko dzīvsudrabu, tas praktiski neuzsūcas organismā.
     
     
  • Neorganisko Hg savienojumu iedarbība (kalomels, sublimāts, dzīvsudraba nitrāts, tā sauktais “sprāgstošais dzīvsudrabs”) – ieelpojot vai uzņemot ar pārtiku, tai skaitā ar zivīm un dzeramo ūdeni. Neorganiskie Hg sāļi 2-15% uzsūcas caur zarnu traktu, bet uzņemot lielākas Hg koncentrācijas, tas uzkrājas nierēs, aknās, hipofīzē un citās smadzeņu daļās, izraisot organisma funkciju traucējumus.  
     
     
  • Organisko Hg savienojumu (galvenokārt MeHg) iedarbība saistīta ar    zivīm un jūras produktiem. Samērā reti, bet iespējama arī saindēšanās ar fungicīdiem, dezinfekcijas līdzekļiem.
 
Hg ir protoplazmas inde – iedarbojas uz nierēm, asinsrites sistēmu, arī uz kuņģa – zarnu traktu, vēlāk var attīstīties muskuļu – nervu un kustību nervu bojājumi un arī galvas smadzeņu bojājumi. Letālā deva ir 1-4 g neorganisko Hg sāļu.
Iespējamas hroniskas saindēšanās darba vidē.
 
Metildzīvsudrabs (MeHg) 95% uzsūcas kuņģa zarnu traktā. MeHg piesaistās hemoglobīnam un eritrocītiem, un tādējādi netraucēti var pārvarēt dažādas organisma barjeras – placentu, asins – smadzeņu barjeru, kaitējot bērna veselībai vēl pirms piedzimšanas, aizkavējot tā garīgo attīstību. Cilvēka organismā MeHg uzkrājas smadzenēs, aknās. No organisma tas izdalās ar žulti, var izdalīties arī ar mātes pienu.
Puse no MeHg bioloģiskā cikla organismā (netoksiskos apstākļos) ir 70 dienas. MeHg deva – robežās no 10-60 mg/kg svara var radīt smagus veselības traucējumus, izraisot pat nāvi.
 
Akūtas saindēšanās simptomi, uzņemot ar pārtiku - siekalošanās, metāliska garša mutē, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja; ieelpojot – iesnas, balsenes un rīkles gala iekaisumi, bronhīti.
 
Hroniska saindēšanās sākumā sūdzību nav, novēro nogurumu, galvassāpes, vēlāk - vispārēju vājumu, nemierīgu miegu, roku un kāju trīci, emocionālus traucējumus, bet smagākos gadījumos – uzbudinājumu un smadzeņu darbības traucējumus, iespējams zems asinsspiediens, čūlains mutes dobuma iekaisums, kolīts, hepatīts, nieru darbības traucējumi.
 
Jaundzimušajiem novēro cerebrālo paralīzi, bet vieglākos gadījumos tā saukto psihomotoro kavēšanu, bērni ļoti vēlu sāk staigāt un runāt.
 
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās noteikta pieļaujamā Hg nedēļas uzņemšanas deva – 1,6µg/kg svara. 
 
Latvijā „Veselīga uztura ieteikumi” rekomendē ēst zivis ne biežāk kā 2 reizes nedēļā, bet pētījumi liecina, ka iedzīvotāji zivis uzturā lieto vēl retāk. Pārtikas un veterinārā dienesta pētniecības centra pētījumi liecina, ka Latvijas zivīs – asaros un līdakās, netiek pārsniegtas ES pieņemtās normas (plēsīgajās zivīs (līdakās) – 1 mgHg/kg; asaros – 0,5 mgHg /kg). Tā kā zivis ir organismam nepieciešams uztura produkts (proteīni, E vitamīns, selēns, omega-3 taukskābes), ilgtermiņa mērķis ir pēc iespējas samazināt Hg koncentrācijas zivīs.
 
Ir samērā grūti noteikt, cik daudz Hg cilvēks ik dienas uzņem ar pārtiku – lielākoties mazāk par 20 µg/kg. Tomēr jāņem vērā, ka, izmantojot zivis dzīvnieku pārtikā, var konstatēt Hg paaugstinātu līmeni, piemēram, mājputniem. Jāatzīmē, ka liellopi spēj demetilēt Hg, un tāpēc liellopu gaļa un piens satur ļoti zemas Hg koncentrācijas.
 
Starptautiskā ķīmiskās drošības programma (IPCS) nosaka vadlīniju vērtību ilgtermiņa Hg iedarbībai, ieelpojot – 0,2 µg/m3 (WHO/IPCS, 2002).
Hg robežvērtība atmosfēras gaisā – 0,05µg/m3 samērā reti tiek pārsniegta.
Ir pētījumi (1988), kas liecina, ka no amalgamas plombas Hg iztvaiko mutes dobumā, un tādējādi iespējams uzņemt Hg no 3 - 17 µg dienā. Tomēr retos gadījumos asinīs ir konstatēts Hg līmenis augstāks par 20 µg/l. Līdz šim vēl nav izvērtēta dzīvsudraba plombu iedarbības iespējamā kaitīgā ietekme uz veselību, tādēļ nav apstiprinātas arī attiecīgas robežvērtības.
 
Eiropas Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam -
Stratēģija par dzīvsudrabu (Brisele, 28.01.2005)
Hg un tā savienojumi ir ļoti toksiski cilvēkam, ekosistēmām un dzīvajai dabai. Hg piesārņojums pašlaik ir globāls, difūzs un hronisks. Ir konstatēts, ka dzīvsudrabs iedarbojas kaitīgi uz cilvēka sirds – asinsvadu sistēmu, imūno un reproduktīvo sistēmu. Atrodoties vidē, tas kavē augsnes mikrobioloģisko aktivitāti.
 
Stratēģijas mērķi ir:
  1. samazināt Hg emisiju vidē;
  2. samazināt Hg ieplūdi apritē, samazinot Hg piegādes un pieprasījumu;
  3. atrisināt Hg pārpalikumu problēmu – samazināt ilgtermiņa kaitīgumu un rezerves, kuras ir iedzīvotāju rīcībā (precēs un produktos, kurus vēl lieto vai uzglabā);
  4. nodrošināt aizsardzību pret Hg iedarbību;
  5. uzlabot Hg problēmas izpratni un risinājumus;
  6. atbalstīt un veicināt starptautisko sadarbību.
 
1. Dzīvsudraba emisiju samazināšana
 
Dzīvsudraba (Hg) globālās emisijas atmosfērā laika periodā no 1990. līdz 2000. gadam ir pieaugušas par 20%, bet tajā pašā laikā Eiropā - samazinājušās par 60%, lai gan Eiropa arvien paliek lielākais avots Hg depozītam citos kontinentos un Arktikā.
Galvenais cilvēka radītās Hg emisijas avots ir ogļu dedzināšana, kā arī metālu, cementa un ķīmiskā rūpniecība. (Integrētā piesārņojuma kontrole un profilakse jaunajās dalībvalstīs bija jāpabeidz līdz 2007. gada 30. oktobrim).
 
1. solis - nepieciešams pārskatīt un apsvērt turpmākās izmaiņas emisiju robežvērtībās, ņemot vērā Eiropas piesārņotāju emisiju reģistru.
 
2. solis - veicināt, lai dalībvalstis un ražošanas uzņēmumi nodrošinātu vairāk informācijas par Hg noplūdēm, to profilaksi un kontroli. Jāņem vērā, ka mazās katlumājas un iedzīvotāju privātās ogļu dedzinātavas arī ir nozīmīgi Hg piesārņotāji.
 
3. solis - 2005. gadā Komisija veica pētījumus, kā samazināt emisijas no mazām ogļu dedzinātavām, līdztekus paplašinot CAFE (Clean Air for Europe) programmu. Dažas dalībvalstis aktivizēja pētījumus par zobu amalgamu kā nozīmīgu Hg emisijas avotu (tai skaitā zobu ķirurģijā un no krematorijām).
 
4. solis – 2005. gadā jāpārskata prasība ieviest dalībvalstīs zobu amalgamas atkritumu apstrādi, nosakot attiecīgus pasākumus, lai to veiktu pareizi. Pašreiz likumdošana nereglamentē emisijas no krematorijām, tomēr vairākās dalībvalstīs tās tiek kontrolētas. Līdz 2005. gada septembrim jāizvērtē, vai vajadzīga likumdošana šajā jomā arī citās dalībvalstīs. Līdz 2015. gadam Hg standarts jāietver Kopienas ūdens struktūrdirektīvā.
 
2.Piegāžu un pieprasījuma samazināšana
 
Pasaules tirgū norit brīva dzīvsudraba tirdzniecība, arī Eiropas Kopienā nav ierobežojumu metāliskā dzīvsudraba tirdzniecībai. Saskaņā ar Roterdamas Konvenciju ir noteikta prasība - ziņot par Hg savienojumiem pesticīdos, bet ES Regula 304/2003 aizliedz kosmētisko ziepju eksportu un nosaka prasības  citiem Hg savienojumiem.
 
5. solis – veicināt globāli organizētu darbību, lai izslēgtu primāro Hg ražošanu un apturētu Hg pārpalikumu nokļūšanu tirgū. Ir ierosinājums papildināt Regulu 304/2003, lai apturētu Hg eksportu no Kopienas valstīm līdz 2011. gadam. Lielākais globālais Hg piegādātājs ir Spānijas valsts firma MAYASA, 2001. gadā šī firma iepirka pārdošanai ES hlora-sārmu industrijas pārpalikumus. Šī firma pārdeva arī no Almadenas raktuvēm iegūto Hg. Faktiski raktuves pašlaik ir slēgtas, to vietā ir jāattīsta citas nozares, piesaistot strukturālos fondus un citus līdzekļus.
Patlaban Hg lietošana rūpniecībā ir samazinājusies, tomēr galvenās nozares, kur vēl to izmanto, ir zelta ieguve, bateriju ražošana, hlora-sārmu industrija. Tieši šī pēdējā nozare ir saistīta ar ES, kur noteikts, ka Hg šūnu process ir jāizslēdz, jo tā nav drošākā pieejamā tehnoloģija. Ir jāpārvērtē Hg aizvietošanas iespējas zobu amalgamas izgatavošanā (lai gan tā ir medicīnas ierīču direktīvas darbības sfēra).
 
6. solis – Komisija lūgs veselības un vides risku zinātnisko komiteju izteikt viedokli par dzīvsudraba lietošanu amalgamas sastāvā, lai ieviestu papildu likumdošanas pasākumus.
Galvenā dzīvsudrabu saturošu  preču grupa, kuru neaptver Kopienas likumi, ir mērīšanas un kontroles iekārtas. Daļu no tām var ietvert direktīvā 2002/95/EC (apgaismošanas un citas elektriskas un elektroniskas iekārtas). Tomēr termometri, asinsspiediena mērītāji un barometri nav elektriskas vai elektroniskas iekārtas.
 
7. solis – Komisija paredz ieteikt papildinājumu 76/769/EEC ierobežot Hg saturošu neelektrisko vai elektronisko mērīšanas un kontroles ierīču tirdzniecību un lietošanu veselības aprūpē.
 
8. solis – Komisija turpmāk pētīs atlikušās preces un produktus, kā arī to pielietojumu ES, kuru sastāvā tiek izmantoti nelieli Hg daudzumi. Jebkurai Hg izmantošanai būtu nepieciešama atļauja un jāapsver šīs vielas aizvietošanas iespēja saskaņā ar REACH procedūru.
 
3. Hg pārpalikumu un rezervuāru problēmu risināšana
 
Hlora – sārmu industrijai pieder lielākie Hg uzkrājumi. Aizliedzot Hg eksportu, būs jānodrošina lielu Hg krājumu uzglabāšana. Zviedrija ieviesusi prasību stabilizēt un uzglabāt Hg dziļajos pamatiežos, Vācija pārbauda iespēju uzglabāt metālisko Hg neizmantojamās sāls raktuvēs. No vides aizsardzības viedokļa pastāvīga Hg izvietošana ir optimāla, bet pašreiz izmaksā ļoti dārgi un ir tehniski nedroša.
 
9. solis – Komisija veiks darbu saistībā ar Hg uzglabāšanu, izslēdzot Hg eksportu līdz 2011. gadam. Tāpat paliek aktuāls jautājums, ko darīt ar Hg saturošajiem atkritumiem. Kopienas politika ir atgūšana un aizvietošana: jāapsver daudz aktīvākas minēto atkritumu savākšanas un pārstrādes iespējas. Dažas dalībvalstis uzskata, ka nevar Hg izmantot atkārtotai lietošanai, bet tas ir jāizņem no aprites, uzglabājot vai izvietojot.
 
10. solis – Komisija veiks turpmākos pētījumus par Hg kaitīgumu precēs un produktos, kuri jau ir apritē sabiedrībā.
 
4. Aizsardzība pret iedarbību
 
Nesen publicētais Eiropas Pārtikas drošības institūcijas (EFSA) viedoklis par Hg risku pārtikā atklāj, ka cilvēki, kuri lieto uzturā daudz zivju un zivju produktu, var sasniegt vai pat pārsniegt noteiktos Hg drošības līmeņus. Komisija ir pārskatījusi šo viedokli, tai skaitā maksimālās robežvērtības Regulā Nr. 466/2001, lai gan iespējas mainīt šos līmeņus ir ierobežotas. Tādēļ būtiski svarīga ir informācija, konsultācijas un padomi sabiedrībai. Plašāk skatīt šeit.
 
11. solis - EFSA pētīs specifiskas diētas jutīgām populācijas grupām (grūtnieces, bērni), kurās iekļautas dažādas zivju sugas un jūras produkti.
 
12. solis Tiklīdz būs pieejami jauni dati, Komisija nodrošinās papildus informāciju par Hg piesārņojumu pārtikā. Nacionālajām institūcijām jāsniedz ieteikumi un jādod padomi atbilstoši vietējām īpatnībām.
 
Noteikumi ierobežo Hg daudzumu dzeramajā ūdenī.
Atmosfēras gaisā nenosaka Hg mērķa vērtību, jo šie līmeņi ir tik zemi, ka nevar kaitīgi ietekmēt veselību, tomēr Hg koncentrācijas un depozīti iezīmē ģeogrāfiskas un pārejošas tendences.
Esošā likumdošana nosaka aizsardzību pret Hg iedarbību darba vidē.
Arī Eiropas vides un veselības rīcības plānā ietverta Hg kā vides stresora uzraudzības pilnveidošana - iedarbības novērtēšanas uzlabošana, monitorings, biomonitorings).
 
5. Zināšanu padziļināšana un izpratnes veicināšana
 
Pētījumi, pilotprojekti nepietiekami izpētītās jomās – iedarbība uz cilvēka veselību, informācija par Hg pārvietošanos un saglabāšanos vidē, ekosistēmas jutīguma un toksicitātes jautājumi.
 
13. solis prioritāri Hg pētījumi – 7. RTD struktūras programmā un citi atbilstoši finansēšanas mehānismi.
 
6.Atbalstoša un veicinoša starptautiskā rīcība
 
Svarīgi ir risināt dzīvsudraba problēmu globāli, izmantojot labākās tehnoloģijas – enerģijas, metālu, cementa, hlora - sārmu ražotnēs un atkritumu apsaimniekošanā. Mērķtiecīgi jāsamazina Hg pieprasījums – lai gan Hg cenas ir zemas, kas var veicināt jaunu izmantošanas iespēju meklēšanu.
 
14. solis – ES dalībvalstīm ir jāiesaistās starptautiskās aktivitātēs un bilaterālos projektos ar trešajām valstīm, tai skaitā par jaunu tehnoloģiju pārnešanu.
 
15. solis – Komisijai jāizveido specifiskas finansējuma shēmas pētījumiem un pilotprojektiem, lai samazinātu Hg emisijas valstīs ar augstu cietā kurināmā patēriņu, piemēram Ķīnā, Indijā, Krievijā u.c.
 
16. solis ES jāveicina iniciatīva, lai iekļautu Hg Roterdamas konvencijas PIC procedūrai.
 
17. solis ES un dalībvalstīm jāturpina atbalstīt darbs “Smago metālu protokola” ANO Konvencijas par liela apjoma pārrobežu gaisa piesārņojumu ietvaros.
 
18. solis – jāatbalsta ANO Vides programmas Dzīvsudraba programma.
 
19. solis – jāatbalsta globālais darbs, lai samazinātu Hg lietošanu zelta ieguves nozarē – tas ir, UNDP/GEF/UNIDO globālais Hg projekts.
 
20. solis – jāsamazina Hg piegādes – ES jāatbalsta globāla Hg primārās ražošanas pārtraukšana un jāveicina, lai citas valstis apturētu Hg pārpalikumu atkārtotu nonākšanu tirgū, līdzīgi kā Monreālas protokola gadījumā.
 
 
Literatūra:
 
  1. Questions&answers on the Mercury Strategy (MEMO/05/30), Brussels, 31 January 2005.
  2. Communication from the Commission to the Council and the European Parliament – Community Strategy concerning Mercury, COM(2005) 20 final, Brussels, 28.01.2005, Commission of the European Communities.
  3. Global mercury Assesment – Current mercury exposures and risk evaluations for humans, UNEP, 2003.
  4. Dzīvsudraba koncentrācijas līmeņa noteikšana rūpnieciski izmantojamās Latvijas iekšzemes ūdeņu plēsīgajās zivīs, PVD Pētniecības centrs, Rīga, 2005.
  5. “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem” apstiprināti ar Labklājības ministrijas 2002. gada 30. oktobra rīkojumu Nr. 230.
  6. Options for reducing mercury use in products and applications, and the fate of mercury already circulating in society. Final report, December 2008.