Potenciālie veselības riski, iedarbojoties troksnim no mūzikas atskaņotājiem un mobiliem tālruņiem

 

  
Pārmērīga trokšņa iedarbība ir galvenais dzirdes traucējumu rašanās cēlonis. Apmēram 16% darbinieku pārmērīgs troksnis darba vietās rada  dzirdes traucējumus. Arī skaļas mūzikas klausīšanās   un citas skaļas skaņas un trokšņi  atpūtas laikā, tā sauktajā sociālajā vidē,  var sasniegt augstus līmeņus. Kopš 1980-tiem gadiem palielinās jaunu cilvēku skaits ar sociālās vides trokšņa iedarbības izraisītiem dzirdes traucējumiem (apmēram 19%), pie tam darba vidē šie skaitļi sāk samazināties.
 
Pēdējo gadu laikā ārkārtīgi strauji ir pieaudzis pārnēsājamo jeb personālo mūzikas atskaņotāju, tai skaitā MP3, lietotāju skaits. Visā Eiropas Savienībā aptuveni 50 – 100 miljoni cilvēku klausās ik dienas mūziku ar šīm iekārtām, turklāt tie ir gados jauni cilvēki. Ir tendence pieaugt populācijas riskam saistībā ar personālo mūzikas atskaņotāju lietošanu, jo ir uzlabojusies to kvalitāte. Ievērojami pieauguši pārdošanas apjomi visām pārnēsājamām mūzikas atskaņošanas iekārtām (184-246 miljoni) un MP3 mūzikas atskaņotājiem  (124 – 165 miljoni). 2007. gadā mobilo telefonu pārdošanas apjomi arī  sasniedza līdzīgus skaitļus – apmēram 200 miljonus.
 
Šajā sakarā rodas jautājums – vai personālo mūzikas atskaņotāju lietošana, klausoties ļoti skaļu mūziku, nebojā dzirdi?
 
Sabiedrība apkārtējā vidē ir pakļauta satiksmes troksnim, kaimiņu radītajam troksnim,  kas gan ir ļoti traucējoši, bet lielāko tiesu gadījumos tā iedarbība nav saistīta ar dzirdes traucējumu rašanos.
 
Pēdējā laikā tā sauktais „atpūtas troksnis” ir kļuvis par nozīmīgu draudu dzirdes orgānam, jo troksnis var sasniegt pat ļoti augstus līmeņus un šādam troksnim tiek pakļauti arvien vairāk cilvēku. Bažas rada ne tikai mūzika no naktsklubiem un rokkoncertiem, kas ir ārkārtīgi skaļi, bet arī jaunās paaudzes mūzikas atskaņotāju izmantošana, kas rada ļoti liela skaļuma kvalitatīvas skaņas.
 
Skaņa ir enerģijas forma, kas izplatās dažādi caur dažādiem materiāliem – gaisu, sienām, logiem u.c. Skaņas iedarbība uz cilvēka dzirdes orgānu ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, telpas izmēriem un mēbelējuma, kā arī cilvēka auss anatomiskajām īpatnībām un pat matu sakārtojuma.
 
Iedarbojoties skaņai, cilvēka auss uztver visniecīgākās skaņas spiediena izmaiņas. Skaņas spiediena līmeni parasti mēra decibelos (dB). Cilvēks sāk dzirdēt skaņas no 0dB, bet skaņai sasniedzot 20dB līmeni, skaņas spiediens ir pieaudzis desmitkārtīgi. Piemēram, skaņas spiediena līmenis, nolaižoties lidmašīnai (120dB),  ir 1000 reižu lielāks nekā normālas sarunās laikā (60dB). Īpaši zemas un augstas skaņas cilvēka auss uztver mazāk skaļi, tāpēc skaņas spiediena līmeņus parasti mēra kā A-izsvērtos decibelus (dB(A)).
 
Cilvēka auss uztver skaņas no 0 dB līdz 140dB, pie tam 140 dB līmenis jau raksturojams kā sāpju slieksnis.
 
Skaņu raksturo skaņas frekvence un skaņas intensitāte. Cilvēka auss uztver skaņu, kuras frekvence ir robežās no 20Hz  līdz 20 000Hz, bet cilvēka balss var radīt skaņu ar frekvenci no 500 līdz 2 000Hz.
 
Lai aizsargātu darbiniekus no trokšņa nelabvēlīgās iedarbības darba vidē ir noteikti pieļaujamie trokšņa līmeņi. Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, ir noteikti trokšņa iedarbības līmeņi, kurus pārsniedzot, ir jāveic darbiniekus aizsargājoši pasākumi. Ir noteikts, ka  trokšņa iedarbības līmenis -  80dB(A) 8 stundas dienā neprasa speciālu rīcību darba vidē, pieņemot, ka iedarbības risks uz dzirdes orgānu ir niecīgs.
 
Pielietojot darba vides minimālo drošības līmeni ((80dBA) 8 stundas) aprēķinos par skaļas mūzikas klausīšanos -  tas ir  ekvivalents personālā mūzikas atskaņotāja lietošanai  15 minūtes dienā pie skaņas intensitātes 95dB(A), bet ja skaņas intensitāte sasniedz 107dB(A) – tad drīkst klausīties tikai 1 minūti dienā.
 
Jāatzīmē, ka ekvivalentie skaņas spiediena līmeņu rādījumi mūzikas atskaņotāja maksimālas darbības robežās ir no 80dB(A) līdz 115dB(A) un samērā lielās atšķirības bija saistītas ar dažāda tipa austiņu lietošanu, kas var izmainīt šo līmeni par 7-9dB. Aktuālais skaņas iedarbības līmenis uz bungādiņu ir atkarīgs no austiņas ieliktņa garuma auss ejā, dažos gadījumos sasniedzot pat 120dB(A). Arī klausīšanās ilgumi jeb iedarbības laiki ir ļoti atšķirīgi  – no 1stundas līdz 14 stundām nedēļā. Ir noteikts tā sauktais minimālā riska līmenis – un tas ir A izsvērtais 8 stundu ekvivalentais skaņas iedarbības līmenis robežās no 75 dB(A) līdz  85dB(A). Tomēr jāatzīmē, ka  5-10% mūzikas atskaņotāju lietotāju klausās daudz skaļāku mūziku un savu klausīšanās paradumu dēļ pastāv risks dzirdes traucējumu attīstībai (pēc 5 un vairāku gadu iedarbības).
 
Iedarbības laiks – 80dB(A) 8 stundas 5 dienas nedēļā var ilgt desmitiem gadu. Pieņemot, ka personālo mūzikas atskaņotāju vidēji klausās 7 stundas nedēļā (1 stundu/dienā), trokšņu līmenis var pārsniegt 89 dB(A).  
 
Digitālajiem mūzikas atskaņotājiem maksimālais izejas trokšņa līmenis 90-120dB(A), bet izmantojot datora programmatūras iespējams pārsniegt šos līmeņus un sasniegt par 130dB(A). Pašreiz neviens standarts nenosaka specifisku marķēšanu saistībā ar trokšņa emisiju. 2005. gadā Francija izdeva noteikumus, lai pasargātu personālo audio iekārtu lietotājus (audio iekārtas un mobilie telefoni). Būtu jānosaka trokšņa emisijas līmenis, kas aizsargā veselību un prioritārās problēmas turpmākajiem pētījumiem.
 
Atpūtas trokšņa avoti, tai skaitā mūzikas atskaņošanas ierīces, parasti rada plašas frekvences skaņas ar liela apjoma skaņas spiediena līmeņiem. Ekvivalentie skaņas spiediena līmeņi ir robežās starp 104,3 dB(A) un 112,4dB(A), bet personāliem mūzikas atskaņotājiem robežās starp 80dB(A) un 115dB(A). Uzskata, ka citāda veida skaņas nekā troksnis (kā, piemēram,  mūzika) pie augstiem akustiskiem līmeņiem var būt pat bīstamāka nekā rūpnieciskais troksnis.
 
Kā skaņas iedarbība var radīt dzirdes traucējumus?
 
Viena no dzirdes traucējumu formām ir dzirdes zudums, kas nozīmē indivīda spēju nedzirdēt skaņas zem noteikta sliekšņa līmeņa. Šos traucējumus var noteikt ar standarta dzirdes testiem.
 
Dzirdes traucējumi augstas frekvences skaņu jomā parasti veidojas organisma novecošanas procesā vai arī iedarbojoties troksnim ilgstoši. Šādos gadījumos cilvēkiem ir grūti sadzirdēt sarunas biedru trokšņainās situācijās, piemēram, sarīkojumos vai viesībās.
 
Jauniem cilvēkiem dzirdes traucējumu rašanās process ir lēns un rada sākumā tikai niecīgus dzirdes traucējumus. Pārmērīgs troksnis var bojāt vairākus šūnu tipus iekšējā ausī un radīt tā sauktos „tinnitus” (džinkstēšanu, zvanīšanu, troksni ausīs), kā arī pārejošu vai pastāvīgu dzirdes zudumu.  Ir konstatēts, ka pārmērīga, skaļa mūzika (ar maksimālo izejas skaļumu vai arī tuvu maksimālajam izejas skaļumam) izraisa īslaicīgus un atgriezeniskus dzirdes traucējumus (džinkstēšanu, vieglu kurlumu). Tomēr ir arī publicēti pētījumu rezultāti, kas liecina, ka var rasties arī nepārejoši trokšņa radīti dzirdes traucējumi.
 
Pētījuma dati rāda, ka pastāv zināmas  individuālas variācijas cilvēku dzirdes orgāna jutīgumā pret pārmērīgu skaņas iedarbību. Pārmērīgs troksnis ietekmē iekšējās auss ārējās matiņu šūnas. To pierāda eksperimenti ar dzīvniekiem, atzīmējot korelāciju starp dzirdes šūnu patoloģiju (morfoloģiju) un funkcijām (audiometriju).
Jāatzīmē, ka dzirdes traucējumi cilvēkiem uzkrājas pamazām un bieži vien pat nepamanāmi, kamēr sasniedz noteiktu pakāpi.
 
Literatūras dati rāda, ka pārmērīga akūta personālā mūzikas atskaņotāja iedarbība pie maksimālā vai tuvu maksimālajam līmenim var radīt pārejošus dzirdes traucējumus līdz 30db pie 4kHz frekvences pēc īsa laika iedarbības. Pētījumi parāda, ka jauniem cilvēkiem konstatē  tikai nelielus pastāvīgus iedarbības efektus uz dzirdi, novērtējot  dzirdes slieksni vairāku  gadu periodā. ASV nacionālajā pētījumā (1988. – 1994.) konstatēja, ka bērniem un jauniešiem no 6 gadu vecuma līdz 19 gadu vecumam, 12,5% gadījumu bija trokšņa izraisīta sliekšņa nobīde vienā vai abās ausīs, visvairāk zēniem (14,2%), salīdzinot ar meitenēm (10,1%), bet 12-19 gadu vecuma grupā 15,5%.
 
Trūkst pietiekami daudz datu par personālo mūzikas atskaņotāju  lietošanas paradumiem (veidu, ilgumu un jaudas līmeni), kā arī par cita veida augsta līmeņa skaņas avotu iedarbību. Vai pārmērīga klausīšanās noved pie neatgriezeniskas izziņas un uzmanības deficīta pēc trokšņa iedarbības pārtraukšanas? Nav pietiekamu pierādījumu.
 
Akustiskās traumas izpētē konstatē gan metabolisko stresu, gan arī mikromehānisku ārējo matiņu šūnu bojājumu. Eksperimentos ar pelēm konstatē oksidatīvā stresa gēnu lomu, bet ar cilvēkiem tas nav apstiprināts. Atšķirības trokšņa jutīgumā – saista ar citiem ģenētiski noteiktiem faktoriem – kā acu krāsa (zilacainie – jutīgāki), pigmentācija (afroamerikāņi izturīgāki), sievietes jutīgākas utt. Arī īss augums ir minēts kā riska faktors, lai attīstītos dzirdes traucējumi.
 
Citu vides faktoru iedarbība uz dzirdes orgānu
 
Bez trokšņa iedarbības arī citi faktori var iedarboties kaitīgi uz dzirdes orgānu – ķīmiskās vielas, medikamenti un pazemināts skābekļa līmenis. Tiek pētīti arī ģenētiskie faktori.
 
Ķīmisko vielu iedarbība  lielāko tiesu saistīta ar iedarbību darba vidē, bet var būt arī ārējā vidē (smagie metāli) un arī ikdienas dzīvē (krāsas un lakas). Gandrīz visi pētījumu dati apstiprina šķīdinātāju tvaiku ieelpošanas un traumatisku skaņas iedarbības sinerģisku efektu. Jāatzīmē, ka organiskie šķīdinātāji - toluols, stirols, ksilols, trihloretilēns, benzols, h-heksāns un šo vielu maisījumi ir atzīti kā toksiskas vielas dzirdes orgānam. Šie šķīdinātāji izplatās gaisā darba vidē – krāsu un laku rūpnīcās, dokos, kuģu būvē, mēbeļu un plastmasas ražošanā u.c. Bet zināma iedarbība var būt arī mājsaimniecībā no apstrādātiem koksnes produktiem, plastmasas mēbelēm, krāsām un lakām. Dzīvnieku eksperimenti parāda, ka organiskie šķīdinātāji – stirols, toluols bojā auss gliemezi (galvenokārt ārējās matiņu šūnas) žurkām un iedarbība rada dzirdes zudumu skaņas vidējās frekvencēs. Alkohols kopā ar stirolu vai toluolu – pastiprina dzirdes traucējumus.
 
Darba vidē šo iedarbību ir grūti pamatot, jo ķīmisko vielu koncentrācijas ir daudz zemākas nekā dzīvnieku eksperimentos un strādnieki tiek pakļauti šķīdinātāju maisījumiem ar dažādu koncentrāciju. Pētījumi ar cilvēkiem rāda, ka organiskie šķīdinātāji bojā ne tikai dzirdes perifērisko  daļu, bet arī centrālo daļu. Ir nepieciešams ieviest dzirdes pārbaudēs  centrālos  dzirdes testus, ne tikai tīra toņa audiogrammas.
 
Arī dažu metālu iedarbība var ietekmēt dzirdes orgāna darbību. Tā, piemēram, dzīvsudraba iedarbība ietekmē dzirdi, pagarinot centrālo impulsu pārvades laiku, bet auss gliemeža funkcija paliek neskarta. Tā saucamā Minamatas slimība (lietojot saindētas zivis ar  dzīvsudrabu) radīja dzirdes traucējumus un arī kurlumu, līdz ar citiem neiroloģiskiem simptomiem. Kadmijs, atkarībā no devas lieluma, eksperimentos ar dzīvniekiem izraisīja dzirdes zudumu žurkām, ietekmējot auss gliemeža funkciju. Jāatzīmē, ka vienlaicīga kadmija un trokšņa iedarbība pie 4-6kHz frekvencēm dod sinerģisku iedarbības efektu. Kadmijs sastopams PVC plastmasās, krāsu pigmentos, niķeļa kadmija baterijās. Arsēns izdalās vidē vara, cinka un svina kausēšanas procesos, kā arī ķīmisko vielu un stikla ražošanā. Arsēna pārmērīga iedarbība rada dzirdes orgāna bojājumu, sākot jau ar gliemeža virsotni un izraisa lielāko dzirdes zudumu zemajās frekvencēs (125Hz, 250Hz, 500Hz). Arsēna iedarbība rada arī līdzsvara traucējumus.
 
Strādājot ar vibrējošiem instrumentiem (lokālā vibrācija) un iedarbojoties troksnim, palielinās dzirdes sliekšņa nobīde. Attiecībā par visa ķermeņa vibrāciju un trokšņa iedarbību pētījumi ir pretrunīgi un nepārliecinoši.
 
Dzirdes orgānam toksiskie medikamenti - iedarbība uz dzirdes orgānu ir atkarīga no devas, pielietošanas veida un var bojāt dzirdes orgānu tā dažādos dzirdes ceļa posmos, bet lielāko tiesu iedarbojas uz gliemezi, bojājot dzirdes matiņu šūnas:
 
  • Antibiotiķi (aminoglikozīdi, macrolides),
  • Pretvēža medikamenti (cisplatinum, carboplatinum);
  • Diurētiķi (furosemīds, etakrīnskābe);
  • Nesteroīdie  pretiekaisuma medikamenti (acetilsalicilskābe);
  • Pretmalārijas medikamenti.
 
Aminoglikozīdus ievada parenterāli un tie ārstē smagas infekcijas – pēc ilgstošas ārstēšanas ar gentimicīnu, kanamicīnu, amikacīnu novēro dzirdes zudumu augstajās frekvencēs, džinkstēšanu ausīs un vestibulārus traucējumus, pie tam bojājumi ir neatgriezeniski. Iepriekšēja trokšņa (un arī vibrācijas) iedarbība risku palielina. Ir atkarība arī no ģenētiski noteikta jutīguma. Tas pieaug līdz ar augstu dzelzs jonu koncentrāciju asinīs un zemu proteīna diētu. Aizsargā antioksidanti (A, C,E vitamīni).
Cisplatīns rada dzirdes zudumu apmēram 31% pacientu. Galvenokārt bojā matiņu šūnas gliemeža pamatdaļā (līdzīgi darbojas arī antibiotiķi) un bojā augstas frekvences skaņu uztveršanu (>2kHz). Trokšņa iedarbība šos procesus tikai pastiprina.
 
Dzirdes traucējumu un zuduma izplatības risks jauniem cilvēkiem
 
Lielākā daļa epidemioloģisko pētījumu neuzrāda korelāciju starp atpūtas laika aktivitātēm un dzirdes traucējumiem. Tomēr apmēram no 5% līdz pat 20% jauniešu dzirdes pārbaudēs tiek  konstatēti tā sauktie „audiometriskie zobi” pie 4-6kHz frekvencēm, kurus saista ar trokšņa iedarbību un tas paliek nemainīgi pēdējos 20 gados. Pētījumi ir veikti Vācijā, Austrālijā, Zviedrijā, Amerikā.
 
Trīs  kohortas pētījumu dati  ziņo par dzirdes traucējumu izplatību jauniešu vidū pēdējo 30 gadu laikā. Dāņu bērniem, stājoties skolā pārbaudīja dzirdi 1977., 1987. un 1997. gadā un vissliktākie rezultāti bija 1997. gadā, savukārt beidzot skolas gadu, novēroja dzirdes pavājināšanos augstajās frekvencēs. Jāatzīmē, ka traucējošas skaņas var radīt arī psiholoģisku efektu. Var traucēt lasīšanu, atmiņu, motivāciju un uzmanību. Īslaicīgas traucējošas skaņas, piemēram, ceļu un gaisa satiksmes troksnis, ietekmē lasīšanu un atmiņu. Nav pētījumu šajā jomā saistībā ar mūzikas iedarbību, tomēr rodas jautājums, vai mūzikas klausīšanās laikā var labi atcerēties tekstu vai iemācīties. Ilgtermiņa pastāvīga lidmašīnu trokšņa iedarbība nedaudz ietekmē bērnu spēju koncentrēties un iemācīties.
 
Tomēr nav pierādījumu, ka personālo mūzikas atskaņotāju klausīšanās var atstāt ietekmi uz spēju koncentrēties un iemācīties. Mūzika izolē cilvēku no apkārtējās vides, kas var būt bīstami, atrodoties uz ielas, vai vadot mašīnu. 
 
2005. gadā 14-17 gadus vecus zēnus un meitenes pārbaudīja 4 gadu periodā –  veica skaņu intensitātes  mērījumus un noteica  dzirdes sliekšņa līmeņus. Novēroja dzirdes sliekšņa līmeņa pieaugumu abiem dzimumiem – īpaši pie 14-16kHz frekvencēm. Zēniem bija augstāks vidējais dzirdes slieksnis. Secināja, ka augsta līmeņa skaņas iedarbība, ne tikai no mūzikas atskaņotājiem var būt par cēloni stabilam dzirdes bojājumam.
 
Dažos pētījumos tika konstatētas īslaicīgas dzirdes sliekšņa novirzes, piemēram, 16 brīvprātīgie klausījās mūziku austiņās 3 stundas savā maksimālajā klausīšanās  līmenī. Sešiem  parādījās 10dB novirze vienā vai vairākās frekvencēs un 1-30dB novirze pie 4kHz frekvences. Šī novirze atgriezās normālā stāvoklī pēc 24 stundām. Skaņas spiediena līmeņi klausīšanās laikā bija no 94dB līdz 104 dB.
 
Tāpat arī konstatēja dzirdes nogurumu un džinkstēšanu ausīs divreiz biežāk mūzikas atskaņotāju lietotājiem (2-7st/nedēļā), nekā kontroles grupai.
Arī rokkoncertu un diskotēku apmeklētājiem novēro īslaicīgas dzirdes sliekšņa novirzes.
 
Rekomendācijas un secinājumi aizsardzībai pret pārmērīgu trokšņa iedarbību
 
2004. gadā veiktā  pētījuma secinājumi, lai aizsargātu lielāko daļu patērētāju no dzirdes bojājuma, rekomendē ierobežot personālo mūzikas atskaņotāju klausīšanās laiku līdz 1 stundai dienā.  Kā vadlīnijas varētu minēt austiņu lietošanas ierobežošanu līdz 1 stundai dienā ja lieto tā sauktās „supraaural” austiņas pie pastiprinājuma 60% no maksimālā, bet lietojot ausu ieliktņus – samazināt vēl vairāk klausīšanās laiku. Citi pētījuma rezultāti ierosina ierobežot pastiprinājuma līmeni līdz 90dB(A).
 
Zinātnieki brīdina:  ja jaunieši turpinās ilgstoši klausīties maksimāla skaļuma mūziku, tad pieaug dzirdes traucējumu vai zuduma risks jau sasniedzot 25 – 30 gadu vecumu.
 
  1. Trūkst ilgtermiņa pētījumu un tāpēc ir grūti spriest, vai personālo mūzikas atskaņotāju lietošana atstās iespaidu uz dzirdi to lietotājiem vecumā. Lielākajai daļai jauno lietotāju ir zems riska līmenis. Tomēr daži klausītāji (5-10%) klausās pārāk skaļu mūziku vairākas stundas dienā un pakļauj savu dzirdi riskam, jo maksimālie skaņas spiediena līmeņi var sasniegt pat 120dB(A), kas ir ekvivalents lidmašīnas nolaišanās troksnim.
  2. Ilgstoša skaļas mūzikas klausīšanās var radīt pārejošus vai pastāvīgus dzirdes traucējumus, džinkstēšanu ausīs (tinnitus), un grūtības izprast sarunas trokšņainā vidē.
  3. Mūzikas klausīšanās ir pašas personas izvēle. Nav pētījumu par ietekmi uz izziņas procesu, uzmanību un izklaidību, tomēr  nevar noliegt, ka klausoties mūziku un vienlaicīgi mācoties, izziņas process var tikt traucēts. Turklāt, klausoties mūziku austiņās, var tikt maskētas brīdinošās skaņas un cilvēks kļūst mazāk uzmanīgs, pakļaujot sevi briesmām, piemēram,  uz ielas nedzirdot mašīnas tuvošanos u.c.
  4. Klausīties mūziku pie 80dB(A) un zemāka līmeņa ir uzskatāma par drošu, bet svarīgi ir ievērot klausīšanās ilgumu, jo klausoties regulāri vairākus gadus dzirdes bojājums tomēr var iestāties.
 
Plašāka informācija par šiem jautājumiem Eiropas Savienības Sabiedrības veselības komisijas mājas lapā: http://ec.europa.eu/health/opinions/en/hearing-loss-personal-music-player-mp3/index.htm