Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni

 

 
Pasaules veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas aizsardzībai pret  sadzīves (vides) troksni  ir izstrādājuši Zviedrijas zinātnieki (Stokholmas universitātē un Karolinska institūtā). Zviedru zinātnieku izstrādātās vadlīnijas ir apspriestas   un apstiprinātas PVO ekspertu sanāksmē Londonā, 1999. gada aprīlī.
 
Termins sadzīves troksnis (arī vides troksnis,  apdzīvoto vietu jeb sabiedriskais troksnis) ietver troksni no visiem trokšņa avotiem, izņemot rūpniecības objektus darba vietās. Galvenie sadzīves trokšņa veidi  ir satiksmes troksnis (autoceļu, dzelzceļu, gaisa satiksmes), celtniecības un sabiedrisko pasākumu un kaimiņu radītais troksnis. Jēdziens “ kaimiņu radītais”  troksnis ietver  sevī  troksni no  dažādiem trokšņa avotiem restorānos, kafejnīcās, diskotēkās, sporta laukumos, mašīnu stāvvietās, kā arī no mājsaimniecībā lietojamām ierīcēm un aparātiem,  līdz pat kaimiņu strīdiem, sarunām, suņu riešanas u.c. nevēlamajām skaņām.
 
Troksnis vienmēr ir bijusi nozīmīga vides problēma. Jau Senajā Romā bija spēkā noteikumi, kas aizliedza naktīs braukt ar dzelzasu ratiem, lai netraucētu romiešu miegu. Tāpat arī vidus laikos Eiropā dažās pilsētās bija aizliegta zirga pajūgu un jātnieku kustība naktī. Tomēr  pagātnes trokšņa problēma nav salīdzināma ar mūsdienu sabiedrību, kurai raksturīga visdažādāko trokšņa avotu klātbūtne. Bez tam, salīdzinot ar citiem vides piesārņotājiem, vides trokšņa kontroli apgrūtina nepietiekošas zināšanas par tā iedarbības efektiem, devas – atbildes savstarpējām sakarībām, kā arī noteiktu kritēriju trūkums.
 
Troksnis ir ne tikai lokāla problēma, bet arī globāla problēma, un var ietekmēt ikvienu cilvēku. Pilsētu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arī kumulējošu t.i., uzkrājošu kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību, iespējams pat  kaitīgi ietekmējot nākotnes populācijas. Šajā aspektā būtiski svarīgi ir ierobežot un kontrolēt vides trokšņa iedarbību. Jebkurai rīcībai vides trokšņa ierobežošanas un kontroles jomā  ir jābalstās uz pareizi novērtētiem datiem, īpaši  “devas – atbildes” savstarpējām attiecībām, pamatojoties uz riska novērtēšanas procesu.
 
Trokšņa problēma Eiropas Savienības (ES) valstīs ir samērā liela: apmēram 40% Eiropas populācijas ir pakļauta satiksmes trokšņa iedarbībai (dienas laikā ekvivalentais skaņas spiediena līmenis pārsniedz 55 dB(A), bet apmēram  20% populācijas trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz 65 dB(A) līmeni. Tātad gandrīz puse ES pilsoņu dzīvo akustiskā diskomforta apstākļos.  Savukārt naktīs -  apmēram 30% populācijas pakļauta trokšņa līmeņiem, kuri pārsniedz 55 dB(A), traucējot normāla miega norisi.
 
PVO uzdevums ir izstrādāt vadlīnijas sabiedriskajam jeb vides troksnim, lai uzlabotu zināšanas par trokšņa ietekmi uz veselību un dotu ieteikumus vides veselības speciālistiem, kā aizsargāt cilvēkus no trokšņa nelabvēlīgās ietekmes ārpus industriālās vides. Jau 1992. gadā PVO Darba grupa konstatēja šādus sadzīves trokšņa  iedarbības  radītus specifiskus iedzīvotāju veselības traucējumus: traucēta cilvēku sazināšanās, reakcijas uz trokšņa kairinājumu, miega traucējumi, sirds - asinsvadu un nervu sistēmu darbības traucējumi, nelabvēlīga ietekme uz darba spējām un  sociālo izturēšanos, kā arī dzirdes traucējumi. Dzirdes traucējumi var rasties gan darba vietu, gan vides trokšņa ietekmē, ja   vienlaicīgi iedarbojas   darba vietu  un  vides troksnis, it īpaši  valstīs, kur neievēro trokšņa likumdošanas prasības.
 
PVO Vadlīniju aizsardzībai pret sadzīves troksni īss apskats
 
PVO Vadlīnijas  apraksta trokšņa avotus, sniedz to raksturojumus, mērīšanas un novērtēšanas metodes. Tālāk tiek  raksturota trokšņa   kaitīgā un nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību:  dzirdes traucējumi, komunikācijas traucējumi, miega traucējumi, sirds – asinsvadu sistēmas  un citu psihofizioloģisko funkciju traucējumi, nelabvēlīga  iedarbība uz cilvēka darba spējām utml. Nobeigumā tiek sniegta informācija par kombinētiem trokšņa avotiem un pret troksni jūtīgajām populācijas grupām. Rekomendēti  pieļaujamie trokšņa līmeņi un  izklāstīti  trokšņa menedžmenta pamatprincipi: iekštelpu trokšņa  menedžmenta stratēģija, prioritātes, politika un likumdošana, kā arī  apskatīta PVO vadlīniju īstenošana un turpmākā PVO darbība saistībā ar troksni un tā iedarbības izpēti. Pielikumā sniegtas  bibliogrāfiskās atsauces, informācija par trokšņa situāciju dažādu pasaules reģionu valstīs, terminoloģija, saīsinājumi, kā arī dalībvalstu saraksts.
 
1.Vides trokšņa avoti un vides trokšņa  mērīšana
 
Fizikā nav atšķirības starp skaņu un troksni. Skaņa ir sajūtu uztvere, pie tam dažādus skaņu viļņu kompleksus var apzīmēt un uztvert  gan kā mūziku, gan  kā troksni. Troksnis ir nevēlamas  skaņas. Vides trokšņu  pamatā  ir dažādu frekvenču skaņu  sarežģīta kombinācija. To raksturošanai izmanto skaņas frekvenču spektru, vispārējos skaņas spiediena līmeni un šo līmeņu izmaiņas laika periodā. Tā kā skaņas spiedienu diapazons, kuru cilvēka auss var uztvert, ir ļoti plašs, šos līmeņus mēra uz logaritmiskās skalas ar decibelu mērvienību (decibelos). Tātad skaņas spiediena līmeņus nevar saskaitīt  aritmētiski. Tā kā lielākajai   daļai trokšņu skaņas līmenis ir mainīgs, tad aprēķinot skaņas spiediena līmeņus, katra  momentānās  spiediena svārstības jāintegrē noteiktam laika periodam.
 
Parasti jauna un vesela cilvēka auss var  dzirdēt skaņas  frekvenču diapazonā no 20 – 20 00 herciem (Hz). Cilvēka dzirdes sistēma nav vienādi jūtīga pret visām skaņas frekvencēm, tāpēc lai noteiktu vides trokšņa frekvenču komponentu relatīvo intensitāti, tiek lietoti dažāda veida filtri vai frekvenču izsvarojumi. Visbiežāk tiek izmantots A filtrs, kas filtrē ( izsvaro) zemākās frekvences, kā mazāk nozīmīgas nekā vidējās un augstās frekvences. Tas ir nepieciešams, lai tuvinātos mūsu dzirdes sistēmas reakcijai uz dažādām  frekvencēm.
 
Nepārtraukta spektra  skaņu mērīšanai izmanto  -  LAeq,T, tas ir skaņas enerģijas vidējais ekvivalentais līmenis (A)  laika periodā T. Atšķirīgu trokšņa notikumu gadījumos, katru individuālo trokšņa gadījumu mēra, nosakot maksimālo trokšņa līmeni  (LAmax ) vai svērto  skaņas iedarbības līmeni (SEL). Tiek izmantoti arī procentiļu  līmeņi.  Pašreiz  trokšņa mērīšanas praksē, novērtējot lielāko daļu vides trokšņu veidu, rekomendē pielietot vienādās enerģijas principu, jo   LAeq,T  samērā labi atspoguļo vides  trokšņa ietekmi. Ja vides  troksnis sastāv no neliela skaita atsevišķiem gadījumiem, tad A-izsvarotais maksimālais līmenis (LAmax) ir labāks rādītājs, lai novērtētu   miega un citus traucējumus.
 
Tomēr vairums gadījumu A-izsvarotais  skaņas iedarbības  līmenis  labāk atspoguļo  atsevišķu trokšņa gadījumu iedarbību, jo šajos mērījumos ņemts vērā trokšņa notikums kopumā. Kombinējot  dienas un nakts vērtības, parasti pievieno nakts laika A- izsvarojumu vērtības, kas labāk parāda iespējamo cilvēku jūtīgumu miega traucējumiem naktī, bet nepasargā no šiem miega traucējumiem. L A eq T rādītāju rekomendē, lai novērtētu vairāk vai mazāk nepārtrauktus vides trokšņus. Ja troksni veido neliels skaits atsevišķu notikumu, tad papildus rekomendē izmantot LAmax vai SEL. Šiem mērījumiem pastāv zināmi  ierobežojumi, bet ir arī praktisks ieguvums, realizējot  standartizētu  pieeju trokšņu mērīšanai.
 
2. Vides trokšņa nelabvēlīgā iedarbība uz veselību
 
2.1. Trokšņa izraisītie dzirdes traucējumi
 
Parasti tiek definēti kā dzirdamības  sliekšņa pieaugums. Dzirdes zudumu bieži  pavada džinkstēšana ausīs. Visbiežāk tiek bojāta skaņas uztvere augstāko frekvenču jomā, robežās no  3000 līdz 6000 Hz  (ar visnelabvēlīgāko  efektu pie 4000 Hz). Dzirdes traucējumus   parasti neprognozē pie trokšņu līemeņiem - LAeq 8 st.  - 75 dB(A) un  zemāk, pat pie ilgstošas trokšņa iedarbības darba vidē. Trokšņa izraisītie dzirdes traucējumi ir visizplatītākais nepārejošs arodkaitīgums un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku. Arī vides troksnis var būt par iemeslu dzirdes traucējumiem.
 
Jāņem vērā arī citi iemesli: ķīmiskas vielas, medikamenti, sitiens pa galvu, traumas un iedzimti traucējumi, kā arī novecošanās. Ir sagaidāms, ka vides un atpūtas laika troksnis ar LAeq 24 st. 70 dB(A) un zemāk vairumam cilvēku neradīs dzirdes traucējumus pat visas  dzīves laikā. Īpaši nelabvēlīgu iespaidu atstāj impulsveida trokšņa iedarbība. Arī medību troksnis ar LAeq, 24 st. līmeni lielāku par 80 dB(A), var būt zināms risks dzirdes traucējumiem.
 
Vājdzirdības galvenās sociālās sekas ir nespēja saprast  sarunas ikdienā un tas ir nopietns sociāls trūkums. Pat niecīgi dzirdes traucējumi – samazinoties skaņas uztverei  vidēji par 10 dB abās ausīs frekvenču joslās  2000 un 4000 Hz - neļauj pilnīgi izprast sarunas saturu. ISO standarts 1999:1990 dod metodi, kā noteikt trokšņa izraisītos dzirdes traucējumus populācijā, kas pakļauta gan intermitējošam, gan nepārtrauktam, gan impulsveida troksnim darba stundās.  Šo metodi var izmantot arī novērtējot vides  trokšņa iedarbību sadzīvē.
 
2.2. Runas saprotamība
 
Sarunu akustiskā enerģija ir frekvenču robežās no 100 – 6000 Hz, ar vissvarīgākās informācijas  enerģiju robežās starp 300 – 3000 Hz. Vides troksnis var maskēt sarunu sadzirdēšanu un izpratni, tāpat arī var maskēt akustiskos signālus, kas ir nepieciešami ikdienā, kā, piemēram, durvju zvanus, telefona zvanus, brīdinājuma signālus un mūziku.
 
Runas saprotamību ietekmē sarunas skaļums, izruna, attālums, traucējošā trokšņa skaņas līmeņi , kā arī cilvēka dzirdes asums un uzmanības pakāpe u.c.  Iekštelpās sarunu un saziņas procesu ietekmē telpu reverberācijas raksturojums. Ja reverberācijas laiks ir lielāks par 1 sekundi, ir grūti uztvert  sarunu, cilvēkam   ir nepieciešams zināms sasprindzinājums.
 
Lai cilvēks ar normālu dzirdi labi sadzirdētu teikumu, signāla un  trokšņa attiecībai ( t.i.  atšķirībai starp runas līmeni un traucējošā trokšņa līmeni) jābūt   vismaz  15 dB(A). Tā kā runājot normālā skaļumā, skaņas spiediena līmenis ir apmēram 50 dB(A), tad   35 dB(A) un lielāka  līmeņa troksnis var traucēt sarunu saprotamību nelielās  telpās. Klausoties sarežģītus ziņojumus (skolā, svešvalodās, telefonsarunas) signāla – trokšņa starpībai ir jābūt vismaz 15 dB pie  balss skaņas līmeņa  50 dB(A), (t.i. vidējais sieviešu un vīriešu balss līmenis 1 m attālumā).  Jūtīgām populāciju grupām ir vēlams telpā  pat vēl mazāks trokšņa  fona līmenis un reverberācijas laiks zemāks par 0,6 sekundēm – īpaši jūtīgi ir gados vecāki cilvēki, bērni – valodas un lasīšanas apguves procesā, kā arī cilvēki, kuri apgūst svešvalodas. Bez tam jāņem vērā apstāklis, ka sākot ar 40 gadu vecumu, samazinās spēja uztvert izrunātus ziņojumus.
 
2.3. Miega traucējumi
 
Miega traucējumi ir visnozīmīgākais  vides trokšņa iedarbības efekts. Vides trokšņi rada t.s. primāros efektus – miega procesā (nakts laikā)   un sekundāros – kuri izpaužas nākošajā dienā.
 
Primārie efekti: grūtības iemigt, bieža pamošanās, miega fāzu izmaiņas, paaugstināts  asinsspiediens, sirds ritma izmaiņas,  elpošanas biežuma izmaiņas,  ķermeņa kustību pieaugums. Sekundārie efekti vai pēcefekti: pazemināta miega subjektīvā kvalitāte, nogurums, nomākts garastāvoklis, pazeminātas darba spējas.
 
Lai nodrošinātu labu nakts miegu, LAeq, T līmenis  pastāvīgam troksnim nedrīkstētu pārsniegt 30 dB(A), kā arī   jāizvairās no individuāliem trokšņa notikumiem, kas pārsniedz 45 dB(A). Nosakot trokšņa robežvērtības nakts laikā, jāņem vērā arī trokšņa intermitējošais raksturs un starpība  starp skaņas maksimāliem un fona līmeni. Īpaša vērība jāpievērš vides  trokšņa avotiem  ar zemas frekvences komponenti, kā arī trokšņa un vibrācijas kopīgai iedarbībai.
 
Jūtīgākās populācijas  grupas ir veci cilvēki, strādnieki, kas strādā maiņās, cilvēki ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem u.c.  Intermitējošo trokšņu  traucējošā iedarbība pastiprinās,  palielinoties  to   maksimāliem līmeņiem. Pat pie zema  kopējā  ekvivalentā  trokšņa līmeņa, neliels trokšņa notikumu skaits ar augstiem maksimālā spiediena līmeņiem, var ietekmēt miega procesu.
 
Tāpēc svarīgi ir noteikt  arī trokšņa notikumu skaitu. Jāatzīmē, ka zemas frekvences troksnis no ventilācijas sistēmām, var traucēt atpūtu un miegu pat pie zemiem skaņas spiediena līmeņiem.  Nepārtraukta  trokšņa ekvivalentais skaņas spiediena līmenis iekštelpās nakts laikā  nedrīkst pārsniegt 30 dB(A), bet LAmax jāierobežo vismaz  līdz 45 dB. Īpaša riska grupa ir jaundzimušie – troksnis var radīt miega traucējumus un cita veida nelabvēlīgu iedarbību.
 
2.4. Cilvēka funkcionālo sistēmu traucējumi
 
Strādniekiem darba vidē, cilvēkiem, kuri dzīvo tuvu lidostām, rūpniecības objektiem, satiksmes maģistrālēm, trokšņa iedarbība var radīt diezgan lielu, pārejošu vai  arī pastāvīgu ietekmi uz cilvēka organisma fizioloģisko funkciju norisēm. Jūtīgiem cilvēkiem tās var izraisīt  stabilus fukcionālo sistēmu traucējumus:  hipertoniju  un sirds išēmisko slimību. Kā zināms, ikviena skaņa  rada reflektoras organisma atbildes reakcijas, it sevišķi, ja skaņas ir nepazīstamas un pēkšņas. Sirds un asinsvadu sistēmas reakcijas var novērot pēc ilgstošas gaisa un ceļa satiksmes trokšņa iedarbības ar LA eq 24 st. līmeņiem 65-70 dB(A). Tās var izpausties  kā  sirds asinsvadu slimību riska pieaugums. Šis riska pieaugums ir svarīgs tieši tāpēc, ka trokšņa iedarbība parasti aptver lielas cilvēku grupas.
 
2.5. Garīgā veselība
 
Vides troksnis nav  tiešs  garīgo slimību cēlonis, tomēr tas var paātrināt un pastiprināt latentu garīgo slimību un neirožu attīstību, kaut gan  pētījumu rezultāti ir nepārliecinoši. Netieši pētījumi par nomierinošu un miega līdzekļu lietošanas biežumu, psihiatriskās palīdzības izmantošanu, ļauj secināt, ka vides troksnis nelabvēlīgi ietekmē garīgo veselību.
 
2.6. Darbaspējas
 
Strādniekiem un bērniem troksnis kaitīgi ietekmē izziņas uzdevumu veikšanu. Lai arī pastāv viedoklis, ka īslaicīgi troksnis  paātrina  vienkāršu uzdevumu veikšanu, tomēr tas ievērojami pasliktina sarežģītu uzdevumu izpildi: lasīšanu, uzmanības un koncentrēšanās spējas, atmiņu un uzdevumu  risināšanas spējas. Impulsveida troksnis bez tam var radīt apjukuma un pārsteiguma efektus.
 
Trokšņa iedarbība var izraisīt arī t.s. pēcefektus, kas īpaši negatīvi ietekmē darba spējas. Lidostu tuvumā esošajās skolās ilgstošai trokšņa iedarbībai pakļautiem skolniekiem ir pazemināti lasītprasmes testi, samazinās spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās  kļūdu novērtēšanas un motivācijas spējas. Bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpatiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens.
 
Troksnis var palielināt kļūdu skaitu darbā un līdz ar to arī  nelaimes gadījumu skaitu. Ilgstoši iedarbojoties  troksnim agrā bērnībā,  tiek traucēta  lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas. Par šiem traucējumiem ir maz informācijas un tādēļ nav noteiktas speciālas vadlīniju vērtības. Tomēr bērnu dārzus un skolas nevajadzētu izvietot tādu lielu  trokšņa avotu tuvumā, kā automaģistrāles, lidostas, rūpnīcas.
 
2.7. Sociālie un uzvedības efekti, traucējumi
 
Šie iedarbības efekti ir kompleksi, bieži vien grūti uztverami un netieši, tādēļ daudzi tos neuzskata par trokšņa iedarbības efektiem. Tos var novērtēt ar aptaujām  vai arī  kā specifiskus  darbību traucējumus. Bez tam  korelācija starp iedarbību un vispārējiem traucējumiem ir augstāka grupu līmenī, nevis individuālā. Par  80 dB(A) lielāki trokšņi  palielina agresivitāti. Pastāv  viedoklis, ka nepārtraukta augsta līmeņa trokšņa iedarbība palielina skolnieku jūtīgumu, radot viņos bezpalīdzības sajūtu.
 
Vēl spēcīgāka reakcija novērojama, ja troksni pavada vibrācija un, ja tas satur zemas frekvences komponentes, kā  arī impulsveida trokšņa gadījumā. Aprēķinot iedarbības lielumus, mērījumos izmanto mērvienības LAeq 24 st. un Ldn. Lai gan iesaka arī novērtēt visu sastāvdaļu parametrus, vismaz sarežģītākos  gadījumos.
 
2.8. Jauktu trokšņa avotu kombinētie efekti uz veselību
 
Akustisko vidi veido skaņas no vairākiem avotiem, tādēļ efekti ir kopēji. Piemēram, troksnis dienās laikā traucē sarunas, bet naktī – miegu. To visbiežāk novēro dzīvojamā vidē, tāpēc svarīgi ir kopējo kaitīgo trokšņa slodzi novērtēt visas 24 stundas un pielietot ilgspējīgas attīstības principu.
 
2.9. Jūtīgās grupas
 
Ir jāņem vērā šīs grupas, rekomendējot trokšņa aizsardzības pasākumus. Ir jāņem vērā šo grupu dzīves veids, vide, iedarbības efekti.  Šīm grupām var piederēt slimi cilvēki, kā arī cilvēki ar veselības problēmām: slimnieki slimnīcās, rekonvalescenti mājās, cilvēki, kas veic sarežģītus uzdevumus, akli cilvēki un cilvēki ar dzirdes traucējumiem,vēl nedzimuši mazuļi,  zīdaiņi un mazi bērni, kā arī gados veci cilvēki.
 
Jāņem vērā, ka pat vieglas pakāpes dzirdes traucējumi, rada problēmu uztvert sarunas jēgu trokšņainā vidē. Tātad lielākā  populācijas daļa pieder pie apakšgrupas, kas jūtīga pret runas uztveres traucējumiem.
 
Vadlīniju vērtības tiek noteiktas noteiktām vidēm un specifiskiem trokšņa iedarbības efektiem.  Trokšņu spēja izraisīt veselības traucējumus cilvēkiem  ir atkarīga no skaņas spiediena līmeņa, spektra rādītājiem un to izmaiņām laikā. Dienas laikā daudzus cilvēkus traucē trokšņi ar LAekv no 50 – 55 dB(A). Skaņas līmeņiem naktīs būtu jābūt vismaz par 5 –10 dB zemākiem. Troksnim, kas satur zemas frekvences komponentes, būtu  jānosaka  zemākas vadlīniju vērtības. Intermitējošu trokšņu gadījumā ir nepieciešams ņemt vērā gan maksimālo skaņas spiediena līmeni, gan trokšņa notikumu skaitu.
 
Dzīvokļi. 30 dB LAekv. pastāvīgam troksnim, bet 45 dBLAmax atsevišķiem trokšņa notikumiem. Nakts laikā skaņas līmeņi nama ārpusē apmēram 1 m no fasādes nedrīkst pārsniegt 45 dB LAekv. , lai cilvēki varētu gulēt pie vaļējiem logiem (šī vērtība iegūta, pieņemot, ka starpība starp ārējo un iekštelpu troksni ir  – 15 dB). Lai pasargātu cilvēkus no traucējumiem dienas laikā – ārējais nepārtrauktais  troksnis nedrīkst pārsniegt 55 dB (A) uz balkoniem, terasēm un ārējā dzīvojamā vidē.
 
Skolas un pirmsskolas iestādes. Lai spētu dzirdēt un saprast mācību vielu klases telpās fona  skaņas līmenis nedrīkst pārsniegt 35 dB, bet bērniem ar dzirdes  traucējumiem – vēl zemāk. Ārpus skolas telpām – spēļu un sporta laukumos – ārējo avotu troksnis nedrīkst pārsniegt 55 dB(A).
 
Slimnīcas. Maksimālie trokšņa līmeņi naktīs nedrīkst pārsniegt 40dB(A), bet  vispārējie ekvivalentie skaņas spiediena līmeņi slimnieku palātās – 30 dB(A). Pārējās pacientu apskates un aprūpes telpās – 35 dB.
 
Ceremoniju zāles, Festivāli, Izklaides pasākumi. Tipiskos gadījumos skaņas līmenis pārsniedz 100 dB LAekv. Ilgstoša  iedarbība var radīt dzirdes traucējumus, tādēļ darbiniekiem, kas strādā šajos pasākumos ir jānosaka darba vides standarti. Vispār arī klienti (apmeklētāji) nedrīkst tikt pakļauti skaņas spiediena līmeņiem lielākiem par 100 dB(A) 4 stundu periodā ne vairāk kā 4 reizes gadā. Pie tam LAmax ir jābūt zem 110 dB(A).
 
Rotaļlietas, šaujamieroči. Lai izvairītos no akūtiem mehāniskiem iekšējās auss bojājumiem pieaugušajiem augstākie skaņas spiediena līmeņi nedrīkst pārsniegt 140 dB(lin) pīķa vērtības, bet bērniem - 120 dB(lin) -  mērot  tuvu ausij (100mm attālumā). LA max nedrīkst pārsniegt 110 dB(A).
1. tabulā dotas vides trokšņa vadlīniju vērtības dažādās  vidēs.
 
 Vadlīniju vērtības sadzīves troksnim
 
 Specifiskā vide Kritiskie veselības efekti  LA ekv (dB (A))   Laika bāze (st.) LA max. (dB) 
 
Ārējā dzīvojamā vide

 
 
Nopietni traucējumi dienas laikā un vakaros

 
 
55
 
16
 
-
50
16
-
Dzīvokļa iekštelpas
 
Sarunu saprotamība& mēreni traucējumi dienā &vakaros  35  16  
Miega traucējumi      
Guļamtelpas    30  8  45
Ārpus guļamtelpas Miega traucējumi, pie vaļēja loga (ārtelpu vērtības)  45  8  60
Skolu un pirmsskolu telpas Mācību vielas saprotamības un informācijas uztveres traucējumi  35 Mācību stundu laikā  -
Pirmsskolas iestāžu guļamtelpas Miega traucējumi  30 Gulēšanas laikā  45
Skolas, sporta laukumi Traucējumi (ārējie avoti)  55 Sporta spēļu laikā  -
Slimnīcas, palātas

 
Miega traucējumi, dienā un vakaros
 30
 16
-
Miega traucējumi, naktī  30   8  40
Slimnīcas, veselības aprūpes telpas 
Atpūtas un atveseļošanās traucējumi  #1    
Ražošanas, tirdzniecības  un satiksmes zonas, ārējā vide  un iekštelpās Dzirdes traucēju  
70
 
24
 
 110
Ceremonijas, festivāli, izklaides pasākumi Dzirdes traucējumi (klienti: < 5 reizes/gadā) 100  4  110
Sabiedriskie pasākumi, ārējā vidē  un iekštelpās Dzirdes traucējumi
85
 1  110
Mūzika un citas skaņas radio u.c. veida austiņās Dzirdes traucējumi    (brīva lauka vērtība) 85 #4  1  110
Impulsu skaņas no rotaļlietām, uguņošanas un ieročiem
 
Dzirdes traucējumi
(pieaugušiem)
 -  -  140
 #2
Dzirdes traucējumi
(bērniem)
- -
120
#2
Parki un rezervāti
Miera traucēšana
#3
   
 
# 1: cik zemu vien iespējams;
# 2: skaņas spiediena pīķi ( nevis LAF, max) mērīti 100 mm attālumā no auss;
# 3:  esošās klusās ārējās vides zonas  jāsargā no traucējošu skaņu ietekmes, un traucējošā trokšņa attiecībai pret dabīgā fona skaņu jābūt zemai;
# 4:  austiņās, adaptētas brīva lauka vērtībām.
 
Trokšņa menedžments
 
Tā pamatmērķis ir noteikt  kritērijus, lai ieteiktu  drošus trokšņa iedarbības līmeņus un veicinātu trokšņa novērtēšanu un kontroli, kā daļu no vides veselības programmām ( gan starptautiskām, gan valsts līmenī).
 
Paredzēts  ieviest vides menedžmenta principus, uz kuriem jābalsta valdības politika trokšņa jomā: piesardzības princips, princips “ piesārņotājs maksā” un trokšņa profilakses pasākumi. Lai arī trūkst pilnīgi drošu zinātnisku  pierādījumu par sadzīves trokšņa iedarbību uz veselību, tomēr ir jāparedz rīcība un pasākumi trokšņa iedarbības samazināšanai. Pilnas  izmaksas, kas saistītas ar trokšņa piesārņojumu (t.sk. monitoringu, trokšņa līmeņu samazināšanu un uzraudzību ) vienmēr jāsedz atbildīgajiem par trokšņa avotiem.  Nacionālajiem trokšņa standartiem būtu jābalstās uz starptautiskajām vadlīnijām, kā arī uz valsts  kritēriju dokumentiem, kuri ievēro “devas – atbildes” savstarpējās sakarības  trokšņa iedarbībai  uz cilvēka veselību. Nosakot valsts standartus, jāņem vērā arī tehnoloģiskie, sociālie, ekonomiskie un politiskie faktori valstī. Jāievieš trokšņa novēršanas daudzpakāpju programmas, lai sasniegtu veselības aizsardzības optimālo līmeni.
 
Pārējie trokšņa menedžmenta komponenti ietver: trokšņa līmeņu monitoringu, trokšņa iedarbības kartēšanu, iedarbības modelēšanu, trokšņa kontroles pieeju (samazināšana, piesardzība), kontroles novērtēšanu. Daudzas no šīm problēmām, kas  ir  saistītas ar augstiem trokšņa līmeņiem, var atrisināt  ar zemām izmaksām, ja valdības attīsta un ievieš integrētu iekštelpu vides stratēģiju, ņemot vērā  visus  sociālos un ekonomiskos faktorus. Valdībām ir jāveido nacionālie valsts  plāni trokšņu samazināšanai iekštelpu vidē, kas attiecas gan uz jaunbūvēm, gan uz  jau esošām ēkām.
 
Prioritātes katrā valstī ir atšķirīgas. Lai tās noteiktu, uzmanība ir jāpievērš veselības riskiem , t.sk. nozīmīgākajiem trokšņa avotiem.
 
Vides trokšņa menedžmenta filozofijas centrā ir jēdziens par vides un vides trokšņa ietekmes analīzi. Šāda analīze ir nepieciešama pirms jebkura projekta ieviešanas, kas nozīmīgi palielina vides trokšņa līmeni ( vairāk par 5 dB). Šajā analīzē ietilpst esošā trokšņa vides apraksts, sagaidāmie trokšņa līmeņi no jaunā avota, kaitīgo veselības efektu novērtēšana, riska populāciju noteikšana, iedarbības – atbildes savstarpējo sakarību aprēķināšana, riska un tā pieļaujamības pakāpes noteikšana, izmaksu – ieguvumu analīze.
 
Trokšņa menedžmenta galvenie uzdevumi:
 
  1. Uzsākt monitoringu trokšņa iedarbībai uz cilvēku ;
  2. Panākt, lai veselības kontroles dienesti prasa trokšņa imisijas samazināšanu, ne tikai trokšņa avotu emisijas; Šajā sakarībā jāņem vērā:
  3. Specifiskās vides, kā skolas, dzīvojamās mājas, slimnīcas;
  4. Vides ar daudziem trokšņa avotiem vai  trokšņa iedarbību pastiprinošas vides;
  5. Jūtīgie laika periodi, kā vakari, naktis, brīvdienas;
  6. Riska grupas, kā bērni un cilvēki ar dzirdes traucējumiem;
  7. Plānojot transporta sistēmas un teritorijas, jāņem vērā trokšņa ietekmes sekas;
  8. Ieviest uzraudzības sistēmas trokšņa izraisītiem veselības efektiem;
  9. Novērtēt trokšņa politikas efektivitāti, samazinot kaitīgo ietekmi uz veselību un veicinot labvēlīgu “ skaņas ainavu”;
  10. Pieņemt šīs vadlīnijas kā starpmērķus, lai uzlabotu cilvēku veselību;
  11. Pieņemt piesardzības pasākumus  ilgtspējīgas akustiskās vides attīstībai.
 
 Slēdzieni un rekomendācijas
 
  • Valdībām jānodrošina iedzīvotāju aizsardzība no sadzīves trokšņa un tā jāietver kā  vides aizsardzības politikas neatņemama sastāvdaļa;
  • Jāizstrādā īstenošanas  plāni ar īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķiem trokšņa līmeņu pazemināšanai;
  • Troksnis jāizskata  kā nozīmīga sabiedrības veselības politikas problēma vides ietekmes novērtēšanā;
  • Jāievieš likumdošana, kas atļauj samazināt skaņas līmeņus;
  • Ir jānodrošina  esošās likumdošanas ievērošana;
  • Pašvaldībām – jāizstrādā   zema trokšņa līmeņu īstenošanas un ieviešanas plāni;
  • Jāveic izmaksu – efektivitātes un izmaksu – ieguvumu analīzes, lai pieņemtu pārdomātus lēmumus;
  • Valdībai jāatbalsta politikai būtiski pētījumi.
 
Nākotnē  - Ekspertu darba grupa izstrādāja vairākus ierosinājumus PVO darbam nākotnē:
 
  • nodrošināt vadību un tehniskos norādījumus, definējot turpmāko  pētījumu prioritātes;
  • organizēt darba seminārus, kā pielietot vadlīnijas;
  • koordinēt starptautisko darbību, lai attīstītu tehniku, projektējot atbilstošas veselībai drošas skaņu vides (“ skaņu ainavas”) izstrādes metodes;
  • nodrošināt programmu vadību, lai novērtētu veselībai būtiskas trokšņa politikas un noteikumu efektivitāti ;
  • izstrādāt skaņu metodoloģiju vides un ietekmes uz veselību novērtēšanas (jaunās tehnoloģijas)  plānos;
  • Atbalstīt turpmākos pētījumus par  trokšņa  iedarbību, kā vides piesārņojuma indikatoru (t.s. melnie punkti pilsētās);
  • Nodrošināt tehnisko atbalstu un vadību, konsultējot jaunattīstības  valstis, lai atvieglotu prettrokšņa politikas un menedžmenta izveidošanu.
 
Koncentrēt pētījumus un attīstību uz rādītājiem, kuriem ir finansiālas sekas, tas nozīmē, ka jāņem vērā ne tikai devas – atbildes attiecības starp trokšņa līmeņiem, bet arī politiski un būtiski rādītāji, tādi kā trokšņa izraisīti sociālie efekti, pazemināta produktivitāte un mācīšanās spējas, darba un skolas kavējumi, arvien pieaugoša zāļu lietošana un nelaimes gadījumi.