Elektromagnētiskā hipersensibilitāte

 

 
Attīstoties jaunākajām tehnoloģijām, palielinās elektromagnētisko lauku (EML) avotu skaits un daudzveidība. Jau vairākus gadus cilvēki ziņo par veselības problēmām, kas saistītas ar EML iedarbību. Ja daži cilvēki sūdzas par samērā vājiem un niecīgiem veselības traucējumiem, tad ir arī tik smagi traucējumi, kuru dēļ cilvēki ir spiesti pārtraukt darbu un mainīt pat pilnībā savu dzīvesveidu. Šis pārmērīgais jutīgums pret EML iedarbību tiek dēvēts par elektromagnētisko pārjutīgumu jeb elektromagnētisko hipersensibilitāti (EHS).
 
Informācija par situāciju un iespējām palīdzēt šādiem cilvēkiem tika apkopota Pasaules Veselības organizācijas seminārā par elektrisko hipersensibilitāti 2004. gadā Prāgā.
 
EHS raksturīga nespecifisku simptomu daudzveidība, kurus visi cietušie saista ar EML iedarbību. Šie simptomi ietver dermatoloģiskos simptomus (ādas apsārtums, dedzinoša sajūta, tirpšana), neiroloģiskos un veģetatīvos simptomus (nogurums, grūtības koncentrēties, galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana, sirdsklauves un gremošanas traucējumi). Jāatzīmē, ka šādu simptomu kopums nav sastopams nevienā no klīniski atzītiem sindromiem. EHS atgādina sindromu, kuru rada zema iedarbības līmeņa ķīmiskās vielas – multiple chemical sensivities (MCS). Šiem abiem sindromiem ir raksturīga nespecifisku simptomu daudzveidība, bet trūkst neapstrīdama toksikoloģiska vai fizioloģiska pamatojuma vai neatkarīga apstiprinājuma.
 
1996. gadā Berlīnē Starptautiskās ķīmiskās drošības programmas ietvaros (International Programme on Chemical Safety – IPCS) tika izvirzīts tāds jēdziens kā "idiopātiskais vides neiecietības sindromu" (Idiopathic Environmental Intolerance) (IEI), kas saistīts ar vides faktoru iedarbību. Šis sindroms neattiecas ne uz konkrētām ķīmiskām vielām, ne uz EML iedarbību, tomēr ietver veselības traucējumus, kas saistīti ar līdzīgiem nespecifiskiem, medicīniski neizskaidrotiem, simptomiem, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselības stāvokli. Tagad šo sindromu dēvē par EHS.
 
Ir visdažādākie dati par EHS izplatību visā populācijā. Arodveselības centri, nosakot EHS izplatību, konstatējuši tikai dažus gadījumus uz 1 miljonu populācijas. Pašpalīdzības grupu dati rāda daudz augstākus datus – apmēram 10%. EHS izplatība Zviedrijā, Vācijā un Dānijā ir augstāka nekā Apvienotajā Karalistē un Francijā. Ar vizuālo displeju iekārtu lietošanu saistītie simptomi ir vairāk izplatīti Skandināvijas valstīs, un tie ir vairāk saistāmi ar dermatoloģiskiem simptomiem.
 
Tika veikti pētījumi, cilvēkus ar EHS pakļaujot līdzīgu EML iedarbībai. Labi vadīti un kontrolēti t.s. “dubultaklie” pētījumi parādīja, ka šie nespecifiskie simptomi nekorelē ar EML iedarbību.
 
Pastāv viedoklis, ka simptomus, kurus jūt personas ar EHS, izraisa vides faktori, kas nav būtiski EML iedarbības gadījumā, piemēram, fluorescento lampu mirgoņa, gaismas spožums u.c. problēmas, kas saistītas ar vizuāliem displejiem, kā arī slikts datora darba vietas iekārtojums. Tāpat arī slikta iekštelpu gaisa kvalitāte un stress darba un dzīves vidē.
 
Ir arī daži pieņēmumi, ka šie simptomi var būt saistāmi ar pirmspsihiatriskiem stāvokļiem, kā arī stresa reakcijām vai bažām par EML iedarbību uz veselību, nevis pašu EML iedarbību.
 
Slēdziens
 
EHS raksturīga nespecifisku simptomu daudzveidība, kas atsevišķiem indivīdiem atšķiras. Simptomi ir reāli un var atšķirties arī pēc to smaguma. EHS ir apgrūtinoša problēma, un nav skaidru diagnostisku kritēriju, kā arī nav zinātniska pamata saistīt EHS simptomus ar EML iedarbību. EHS nav medicīniska diagnoze, tomēr ir skaidrs, ka tā liecina par medicīnisku problēmu.
 
Ārstu viedoklis
 
Terapija vērsta uz konkrētiem simptomiem un klīnisko ainu nevis uz pacientu ar sajūtām un pārliecību, ka nepieciešams samazināt vai likvidēt EML starojumu viņa darbavietā vai mājās.
 
EHS novērtēšanai nepieciešama:
  • medicīniska novērtēšana, lai identificētu un ārstētu jebkurus specifiskus stāvokļus, kuri ir saistīti ar šiem simptomiem;
  • psiholoģiska novērtēšana, lai identificētu alternatīvus psihiatriskos vai psiholoģiskos stāvokļus, kas varētu būt cēlonis šiem simptomiem;
  • faktoru, kas varētu veicināt šo simptomu attīstīšanos, novērtēšana darbavietā un mājās: iekštelpu gaisa piesārņojums, pārmērīgs troksnis, slikts apgaismojums, ergonomiskie faktori. Liela loma ir arī stresa novērtēšanai.
 
Ārstēšana ir jāveic, kvalificētiem medicīnas speciālistiem sadarbojoties ar higiēnistiem. Jābūt arī labai ārsta un pacienta sadarbībai, lai uzlabotu situāciju un veicinātu pacientus atgriezties darbā un dzīvot normālu sociālo dzīvi.
 
Uzdevumi valstu valdībām
 
Jānodrošina adekvāta un mērķtiecīga un izsvērta informācija par iespējamo EML kaitīgumu EHS indivīdiem, veselības aprūpes speciālistiem un darba devējiem. Informācijā būtu jānorāda, ka pašreiz nav zinātniska pamata EHS saistībai ar EML iedarbību.
 
Uzdevumi zinātniekiem
 
Konstatētā paaugstinātā centrālās nervu sistēmas (CNS) reaktivitāte un autonomās nervu sistēmas nelīdzsvarotība ir iemesli, lai turpinātu klīniskos izmeklējumus un uz to pamata uzsāktu šīs problēmas skarto pacientu iespējamo ārstēšanu.
 
Pasaules Veselības organizācija turpina realizēt programmu, kuras uzdevums ir veicināt labāku veselības risku izpratni, īpaši uzsverot iespējamās zema līmeņa EML iedarbības sekas.
 
(WHO, Fact sheet Nr. 296 December 2005)