Radons Latvijā

Publicēts: 19.03.2020.
Atjaunināts: 05.07.2023.

Veselības inspekcijas funkcijas un radons

Veselības inspekcija piedalās dzeramā ūdens radioaktivitātes rādītāju monitoringa īstenošanā un, tā kā radons ir ūdenī labi šķīstoša gāze, uzrauga dzeramā ūdens radona satura monitoringa biežumu, ņemot vērā cilvēku veselības apdraudējumu. Turklāt radons ir viens no iekštelpu pagraba stāvu un pirmo stāvu gaisa kvalitātes elementiem. Inspekcija uzrauga vēdināšanas režīma izpildi izglītības iestādēs saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām. Vienlaikus Inspekcija piedalās starpinstitūciju darba grupā, kas nodrošina koordinētu darbību radona situācijas apzināšanai Latvijā un radona rīcības plāna izstrādē.

Radons un veselība

Radons cilvēka organismā nokļūst, galvenokārt, ieelpojot un izdalās – izelpojot. Cilvēks parasti nejūt, ka tiek pakļauts radona gāzes iedarbībai, jo tai nav kairinošu efektu un citu brīdinājuma pazīmju un tā nerada akūtus veselības traucējumus. Ilgstošā laika periodā (5 – 30 gadi) ieelpotās radioaktīvās daļiņas nonāk plaušās un nogulsnējas elpceļu šūnās, bojājot šūnu DNS, kā rezultātā var rasties ļaundabīgas izmaiņas šūnās un pat plaušu vēzis. Smēķēšana radona ietekmi uz plaušu vēža attīstību ievērojami paātrina, tādējādi smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi nekā nesmēķētājiem.

Radona raksturojums

Radons ir radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas. Tas veidojas zemes dzīlēs dabiskā ceļā neatkarīgi no cilvēka darbības. Radons caur augsni un ēku konstrukciju nepietiekami blīvām vietām ieplūst iekštelpās pagrabos un/vai ēku zemākajos stāvos, kur var uzkrāties. Radons var arī izdalīties no noteiktiem būvmateriāliem un ir sastopams arī pazemes ūdeņos.

Radona likumdošana

Direktīva 2013/59/EURATOM nosaka dalībvalstīm izstrādāt radona rīcības plānu iedzīvotāju un darbinieku aizsardzībai pret apstarošanu no radona iekštelpās un ārēju apstarošanu, ko rada būvmateriāli, lai novērstu ilgtermiņa veselības apdraudējuma risku.

Direktīvā 2013/51/EURATOM noteiktās iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī ir pārņemtas Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”, nosakot maksimāli pieļaujamo radona koncentrāciju dzeramajā ūdenī 100 bekereli litrā (Bq/l) un tā monitoringa kārtību. Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings veicams ūdens piegādātājam vai pārtikas uzņēmumam, uzsākot jauna ūdens piegādes avota izmantošanu.

Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu” nosaka, ka par to, vai nepieciešami aizsardzības pasākumi radona ietekmes samazināšanai, ir jālemj Radiācijas drošības centram (RDC), kas ir Valsts vides dienesta struktūrvienība, kopīgi ar ēkas vai dzīvokļa īpašnieku vai īrnieku, ja radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ēkas gaisā pārsniedz 200 Bq/m3 gadā. Savukārt, ja radona īpatnējā radioaktivitāte ēkā ir lielāka par 1000 Bq/m3 mērījuma veikšanas laikā vai 600 Bq/m3 vidēji gadā, tad ēkas vai dzīvokļa īpašniekam vai īrniekam nekavējoties ir jāveic aizsardzības pasākumi. Ja darba vietās radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 400 Bq/m3 gadā, darba devējs nodrošina aizsardzības pasākumus.

Radona koncentrācija dzeramajā ūdenī

2016. gadā valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) dzeramā ūdens radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa ietvaros ir veikusi vienreizēju apsekojumu, lai novērtētu radona koncentrāciju dzeramajā ūdenī. Pētījumā secināts, ka radona koncentrācija dzeramajā ūdenī Latvijā ir normas robežās. Visaugstākais konstatētais radona līmenis ir 40 Bq/l, bet parasti tā vidējā koncentrācija ir 21 Bq/l (norma - 100 Bq/l). Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties LVĢMC tīmekļa vietnē.

Radona koncentrācija iekštelpu gaisā

2016. gadā RDC veica radona gāzes mērījumus 447 mājsaimniecību telpu gaisā visā Latvijā. Pētījumā tika konstatēts, ka vidējais statistiskais radona gāzes līmenis ir 74 Bq/m3. Radona koncentrācija Latvijas mājsaimniecībās ir zemāka nekā vidēji Eiropā (98 Bq/m3). Radona koncentrācija virs 200 Bq/m3 tika konstatēta 30 mājsaimniecībās. Parasti šajās mājsaimniecībās netiek regulāri veikta telpu vēdināšana vai arī tās tiek daļēji vai neregulāri apdzīvotas.

Šobrīd norisinās RDC projekts „Radona gāzes mērījumi Latvijas darba vietās un publiskajās ēkās 2016./2017. gadā”, kura ietvaros tiek veikti radona gāzes mērījumi pirmsskolas izglītības iestādēs, skolās, slimnīcās, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos. Kopumā projekta ietvaros tika izvietoti 955 detektori 197 uzņēmumu/ iestāžu 243 ēkās. Vidējais radona gāzes koncentrācijas līmenis pētījumā iesaistītājās organizāciju ēkās bija 71 Bq/m3. Ar radona gāzes novērtējumu var iepazīties RDC tīmekļa vietnē.

Radona ietekmes mazināšana