Āra gaisa piesārņojums - vadošais vides faktors mirstībai no vēža

 

Informācija ievietota 17.02.2014.
 
Pasaules Veselības Organizācijas  (PVO) Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras

Preses paziņojums (Press release) Nr.221, 17.10.2013
 
2013.gada 17.oktobrī  PVO Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra paziņo par āra gaisa piesārņojuma klasificēšanu – kā kancerogēnu cilvēkam (1.grupa).
Pēc rūpīgas  pēdējā laika zinātniskā literatūras pārskatīšanas un analīzes  vadošie aģentūras eksperti, kas darbojas monogrāfiju programmā, secina, ka ir savākts pietiekami daudz pierādījumu, ka āra gaisa piesārņojums ir iemesls plaušu vēzim (1.grupa) un piezīmē, ka ir novērota arī pozitīva sakarība ar pieaugošu urīnpūšļa vēža risku.
Gaisā suspendētās cietās daļiņas (PM) , kas ir lielākā gaisa piesārņojuma komponente, tika novērtētas atsevišķi un arī klasificētas kā kancerogēnas cilvēkam (1.grupa).
Aģentūras novērtējumi pierādīja pieaugošu plaušu vēža risku, palielinoties PM iedarbības līmenim. Lai gan gaisa piesārņojuma sastāvs un iedarbības līmeņi var būtiski mainīties dažādās vietās, darba grupa šo slēdzienu pieņem visas pasaules reģioniem.
 
Liela vides veselības problēma
 
Kā zināms, gaisa piesārņojums ir  riska faktors daudzām slimībām - kā elpošanas orgānu,  tā sirds slimībām. Kā rāda pēdējo gadu pētījumi, gaisa iesārņojuma līmeņi uzrāda pieaugošu tendenci, it  īpaši valstīs ar strauju rūpniecības attīstību un lielu populāciju pieaugumu. Pēdējie statistikas dati parāda, ka 2010.gadā 223000 nāves gadījumu no plaušu vēža var saistīt ar gaisa piesārņojuma iedarbību.
Gaiss, kuru elpojam, ir piesārņots ar vēzi izraisošu vielu maisījumu. Gaiss nav vienīgais riska faktors, bet ir vadošais vides faktors mirstībai no vēža.
Monogrāfiju programma  sniedz zinātnisko pierādījumu autoritatīvus avotus par vēzi izraisošām vielām un to iedarbību. Līdz šim   programma novērtēja gaisa piesārņojuma atsevišķas ķīmiskās vielas un specifiskos maisījumus. Tie ietvēra dīzeļmotoru izplūdes gāzes, šķīdinātājus, metālus, putekļus. Bet šī ir pirmā reize, kad eksperti klasificē āra gaisa piesārņojumu kā vēža cēloni.
 
„Mūsu uzdevums ir novērtēt gaisu, ko elpo ikviens, nevis koncentrēties uz specifiskiem gaisa piesārņotājiem” – skaidro Dr. Dana Loomis, Monogrāfiju nodaļas vadītāja vietniece. „Pārskatīto pētījumu rezultāti norāda  vienā virzienā: plaušu vēža pieaugošs risks nozīmīgi palielinās cilvēkiem, kuri pakļauti gaisa piesārņojumam”.
 
Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras monogrāfiju novērtējumu 109.sējums balstīts uz neatkarīgu pārskatu - vairāk kā 1000 zinātnisko darbu no pieciem kontinentiem. Pārskata pētījumi analizē dažādu piesārņotāju spēju izraisīt vēzi, īpaši saistībā ar cieto daļiņu un  transportu saistīto piesārņojuma iedarbību. Novērtējums balstīts uz  epidemioloģisko pētījumu rezultātiem, kas ietver miljoniem cilvēku Eiropā, Amerikā un Āzijā. Pārsvarā āra gaisa piesārņojuma avoti ir transports, stacionārā enerģijas ieguve, rūpniecības un lauksaimniecības emisijas, dzīvojamās vides apsilde un ēdienu gatavošana, kā arī daži dabīgas izcelsmes gaisa piesārņojuma avoti.
 
„Āra gaisa piesārņojuma klasificēšana kā kancerogēns cilvēkam ir nozīmīgs solis, uzsver Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras direktors Dr. Christopher Wild. ”Pastāv efektīvi veidi gaisa piesārņojuma samazināšanai un norādot iedarbības līmeni, kas skar cilvēkus visā pasaulē, šis ziņojums ir spēcīgs signāls starptautiskai sabiedrībai rīkoties bez kavēšanās”.
 
 
Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra ir daļa no Pasaules Veselības organizācijas. Tās uzdevums ir koordinēt un vadīt pētījumus par cilvēka vēža cēloņiem, vēža rašanās mehānismu, un attīstīt zinātnisko stratēģiju vēža kontroles jomā. Aģentūra ir iesaistīta gan epidemioloģiskos, gan laboratoriskos pētījumos un izplata informāciju ar publikācijām, sanāksmēs, kursos un stipendijām.
 
Novērtēšanas grupas definīcijas
1.grupa: Aģents ir kancerogēns cilvēkam
 
Šo kategoriju pielieto, ja ir pietiekami pierādījumi par vēzi izraisošu iedarbību (kancerogenitāti) cilvēkam. Izņēmuma kārtā aģentu var ievietot šajā grupā, ja pierādījumi cilvēkam ir mazāk kā pietiekami, bet ir pietiekami pierādījumi par kancerogenitāti eksperimentāliem dzīvniekiem un ir pierādījumi aģentam pakļautajiem cilvēkiem, ka aģents iedarbojas ar būtisku vēzi izraisošu mehānismu.
 
Pietiekami pierādījumi - pastāv cēloņsakarība starp aģenta iedarbību un vēzi cilvēkam. Pozitīva sakarība tiek novērota pētījumos, kuros ar mērķtiecīgu paļāvību var izslēgt nejaušības, noslieces un blakus parādības. Konstatējot „pietiekami pierādījumi”, atsevišķā teikumā jāidentificē mērķa orgānu (us) vai audus, kur novēro pieaugošu vēža risku cilvēkam. Identificējot specifiskos mērķa orgānus vai audus nenozīmē, ka aģents nevarētu izraisīt vēzi arī citās organisma vietās.
 
Jautājumi un atbildes par gaisa piesārņojumu un vēzi
 
Kas ir āra gaisa piesārņojums? Āra gaisa piesārņojums ir komplekss piesārņotāju maisījums ārējā vidē. Lielākie āra gaisa piesārņojuma avoti ietver izplūdes gāzes no satiksmes līdzekļiem (īpaši ar veciem motoriem un netīru degvielu), emisijas no rūpnīcām un ogļu spēkstacijām, emisijas no mājsaimniecībām, kas izmanto ogles vai ar koksni kurināmi zemas efektivitātes pavardus ēdienu gatavošanai un apkurei.
Kāpēc aģentūra novērtē gaisa piesārņojumu? Aģentūras monogrāfiju darba grupa,  pārskatot pieejamo zinātnisko literatūru novērtēja gaisa piesārņojuma maisījumu kā kopēju vēža cēloni. Monogrāfiju programma jau iepriekš apstiprināja, ka gaisa piesārņojuma komponentes (t.i. benzols) un gaisa piesārņojuma maisījumi (t.i. dīzeļa izplūdes un ogļu dūmi) ir vēzi izraisoši. Pēdējie pārskati identificē gaisa piesārņojumu kopumā, ka arī smalkās daļiņas, kas veido daļu no gaisa piesārņojuma (PM2,5 un PM10 – dažāda izmēra cietās daļiņas, kuras izmanto gaisa piesārņojuma monitoringam) rada vēzi. Monogrāfiju programmas konsultatīvā padome (starptautisku ekspertu grupa) regulāri rekomendē prioritātes aģentu novērtēšanai, kas varētu būt saistītas ar pieaugošu vēža risku. Vairākas gaisa piesārņojuma komponentes tika novērtētas (t.i. motoru izplūdes, ogles dūmi) un šeit jau ir daži pierādījumi, ka plaušu vēzis ir saistīts ar vispārējā gaisa piesārņojuma iedarbību un cietajām daļiņām.
Uz kāda veida pierādījumiem Darba grupa balsta savu novērtējumu? Darba grupa izskatīja vairāk kā 1000 pētījumus no pieciem kontinentiem, aptverot gan atmosfēras zinātni, gan epidemioloģiju un toksikoloģiju. Pierādījumi bija saistīti ar cilvēku, dzīvnieku un eksperimentālu sistēmu pētījumiem, kas atļāva secināt, ka gaisa piesārņojums izraisa vēzi.
Kāda veida vēzi saista ar āra gaisa piesārņojumu? Zinātniskie pētījumi parāda stabilu sakarību gaisa piesārņojumam ar plaušu vēzi, kā arī citām slimībām (elpceļu un sirds slimībām). Pastāv arī pozitīva sakarība ar pieaugošu urīnpūšļa vēža risku.
Vai var salīdzināt plaušu vēža risku no āra gaisa piesārņojuma ar tabakas dūmu iedarbības risku? Rajonos ar vidēja līmeņa gaisa piesārņojumu, plaušu vēža risks ir līdzīgs ar pasīvās smēķēšanas iedarbības risku. Bet vides gaisa piesārņojumam ir pakļauta lielāka populācijas daļa nekā pasīvai smēķēšanai, it sevišķi blīvi apdzīvotās vietās valstīs ar strauji augošu industrializāciju. Risks no gaisa piesārņojuma ir daudz augstāks. Plaušu vēža risks cilvēkiem, kuri pakļauti augsta līmeņa gaisa piesārņojumam ir vairāk kā 50% lielāks, nekā cilvēkiem, kas pakļauti zemāka līmeņa piesārņojuma iedarbībai.
Kam ir lielāks risks? Ikviens cilvēks ir pakļauts riskam, jo augstāks iedarbības līmenis, jo lielāks risks. Cilvēki, kas dzīvo piesārņojuma avota tuvumā, cilvēki, kas pakļauti piesārņojuma sava darba dēļ (satiksmes regulētāji, šoferi, ielu tirgotāji u.c.).
Kurās valstīs ir augstākie gaisa piesārņojuma līmeņi? Gaisa piesārņojuma sastāvs un iedarbības līmeņi ir ļoti dažādi. Pētījumi parāda, ka valstīs ar straujiem industrializācijas procesiem pieaug iedarbības līmeņi. Šie līmeņi ir salīdzināmi ar 20.gadsimta līmeņiem tādās rūpniecības valstīs, kā Apvienotā Karaliste un ASV.
Vai situācija pasliktinās? Kādas ir globālās tendences? Pēdējās dekādēs ir tendence uzlaboties lokāli vairākās vietās Eiropā, Ziemeļamerikā, Japānā. Tas parāda, ka valstis var ievērojami samazināt gaisa piesārņojuma līmeni, uzlabojot motoru un degvielas tehnoloģijas, kā arī ieviešot energoefektivitātes politiku un pieņemot atjaunojamās enerģijas avotus. Pašlaik situācija ir sliktāka straujas industrijas valstīs, t.i. Indija, Ķīna. Lai arī daudzas valstis ir uzsākušas piesārņojuma samazināšanas pasākumus (Ķīna, Meksika) vēl ir tāls ceļš ejams, lai sasniegtu dažu tīrāko valstu līmeni t.i., Kanādu.
Ko var darīt riska samazināšanai? Gaisa piesārņojuma iedarbību individuāli nav iespējams kontrolēt un tā prasa sabiedrisko institūciju rīcību nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī. Individuāli var samazināt piesārņojuma līmeni savās pašvaldībās samazinot fosilās degvielas patēriņu (izmantojot tīrus/atjaunojamās enerģijas avotus, uzlabojot māju izolāciju, izmantojot uz vietas ražotu pārtiku, izmantojot ilgtspējīgus transporta veidus,  sabiedrisko transportu, velosipēdus un pastaigas jeb soļošanu. Valdību un biznesa rīcībai būtu jāietver fosilās degvielas sadedzināšanas un industrijas emisiju samazināšana. Jāidentificē pasākumi fosilās degvielas izmantošanas samazināšanai  – samazināt subsīdijas fosilai degvielai, palielināt pieejamību tīriem/atjaunojamās enerģijas avotiem. Uzlabot energoefektivitāti (ēku siltināšana, pilsētu plānošana, lai samazinātu garas distances ceļojumus, ilgtspējīga transporta veidu pieejamība). Politikas veidotāji var izmantot zinātniskos pierādījumus, lai pierādītu nepieciešamo pasākumu nozīmīgumu gaisa piesārņojuma samazināšanā. Novērtējot sabiedrības politikas ietekmi uz veselību var identificēt pasākumus, kas dos lielāku labumu veselībai, ieviešot visefektīvākos pasākumus.
Vai pašreizējās PVO vadlīnijas āra gaisa piesārņojuma iedarbībai ir saskaņā ar Monogrāfijā aprakstīto? PVO gaisa kvalitātes vadlīnijas (2005.) rekomendē cieto daļiņu līmeņus, kas ir saistīti ar zemu risku veselībai (gada vidējā koncentrācija 10µg/m3 PM2,5 un 20µg/m3 PM10). Visas valstis tiecas sasniegt šos līmeņus, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Vadlīnijas identificē arī t.s. starpposma mērķus – samazinot cietās daļiņas PM2,5 no 70 līdz 20µg/m3, iespējams ar gaisa kvalitāti saistītos nāves gadījumus samazināt par 15%. PVO regulāri pārskata vadlīnijas, lai garantētu to atbilstību pēdējiem zinātniskiem pierādījumiem. Vadlīniju pārskatīšana ir paredzēta 2014.gadā un atspoguļos jaunākos pierādījumus kopš 2005.gada, bet nav sagaidāms, ka tiks noteiktas citādas sliekšņa vērtības gaisa piesārņotājiem.
WHO Guidelines on outdoor air pollution:
IARC: Outdoor air pollution a leading environmental cause of cancer deaths.
World Health Organization, Press Release No 221, 17 october 2013.