PVO dzeramā ūdens vadlīniju pielietošana specifiskos apstākļos

 

 
Likumdošanai būtu jānosaka dzeramā ūdens atbilstības  prasības individuālām ēkām – uzturēšanas un monitoringa programmas. Specifiskie ēku ūdens drošības plāni (ŪDP) jāverificē un jāsertificē neatkarīgam auditoram. Veselības riska novērtēšana – principālais kaitīgums ir mikrobu piesārņojuma iekļūšana, savairošanās un izplatīšanās no ūdens saskares virsmām (īpaši tas attiecas uz Legionella);  jāņem vērā ķīmisko vielu emisijas  no caurulēm, cauruļu savienojumiem  un santehniķu darba materiāliem; Fekālais piesārņojums saistībā ar šķērssavienojumu un atpakaļ plūsmu no pazemes/ iegremdētām cisternām un caurulēm, kas var rasties, ja neuztur pozitīvu iekšējo spiedienu. Legionella var vairoties, tāpēc ir svarīgi uzturēt ūdens  temperatūru ārpus vairošanās robežām (25-500C), kā arī jāuztur  dezinfekcijas līdzekļa atlikums izplatīšanas sistēmā.
 
Dzesēšanas torņi un karstā ūdens sistēmas, ja tās pareizi neuztur, var veicināt legionellas izdzīvošanu un vairošanos.
Slimnīcas, aprūpes nami, veselības aprūpes iestādes, skolas u.c. ir augsta riska vides dzeramā ūdens sistēmu kompleksā rakstura  un iemītnieku jutīguma dēļ.
 
Sistēmas novērtēšana
 
Tā kā ŪDP lielajām ēkām ir ierobežotā skaitā, kā arī devas – atbildes reakcijas nav viegli aprakstīt, ir jāņem vērā šādas specifiskas problēmas:
 
  • Spiediens ūdens sistēmā;
  • Neregulāras piegādes;
  • Ūdens temperatūra;
  • Šķērssavienojumi īpaši jauktās sistēmās;
  • Atpakaļ plūsmas novēršana;
 
Sistēmas projektēšana, lai samazinātu t.s. mirušos / aklos galus (t.i., garas caurules, slēgtas  vienā galā, caur kuru netek ūdens) un citas iespējamās ūdens stagnācijas zonas.
     
Menedžments
 
Mērķis – lielajām ēkām ir jāpiegādā drošs ūdens ar attiecīgu spiedienu un plūsmu. Spiedienu ietekmē berze pret caurules sienām, plūsmas ātrums un caurules garums, slīpums un diametrs. Svarīgi ir samazināt ūdens pārnešanas laikus un izvairīties no zema spiediena un plūsmas. Jebkurā punktā ir jāizvairās no cauruļu plīsumiem (maksimālais spiediens) un minimuma spiediens garantēs, ka ūdens ir piegādāts ar atbilstošu plūsmas ātrumu. Dažās ēkās ir nepieciešams spiedienu tomēr pastiprināt.
 
Ja cauruļu ūdens tiek uzglabāts tvertnē, lai samazinātu piegāžu pārtraukumus un it īpaši, kur ūdeni piegādā tieši iekārtai, rodas ūdens  atpakaļplūsmas iespēja galvenajā tīklā. Tā var rasties pie augsta spiediena iekārtā, kas savienota ar galveno maģistrālo ūdens piegādi vai zemu spiedienu galvenajā maģistrālē.
 
Mainīgajās sistēmās ūdens kvalitāte var pasliktināties, uzpildoties pieplūdums var radīt noplūdes, bioplēves atdalīšanos u.c. problēmas.
 
Atpakaļ plūsmas gadījums būs sanitāra problēma, ja pastāv šķērssavienojumi starp ūdens piegādi un piesārņotu avotu. Visā izplatīšanas sistēmā būtu jāuztur pozitīvs spiediens. Situācijās, kur atpakaļ plūsma rada īpašas bažas, ir jāievieš speciālas iekārtas. Tam būtu jāpievērš uzmanība situācijās, kur ir augsts sabiedrības veselības risks (zobārstu krēsli, laboratorijas).
 
Nozīmīgi riska punktu ir zonas, kur caurules nes dzeramo ūdeni caur drenām vai vietām, kur ir stāvošs ūdens (dīķi).
Kur vien tas iespējams dzeramā ūdens krāni ir jāizvieto zonās, kur caurules tiek labi skalotas, lai samazinātu izplūdes no caurulēm, cauruļu un to savienojumu materiāliem.
 
 Monitorings
 
 Kontroles pasākumu monitorings ietver:
 
  • temperatūru, t.sk. biežu monitoringu attālās vietās (t.i. nedēļā);
  • dezinfekciju un pH (kad izmanto) nedēļā vai mēnesī;
  • ūdens mikrobiālo kvalitāti, īpaši sekojot sistēmas uzturēšanai vai remontiem;
  • Ikdienas monitorings ir nepieciešams, ja ir aizdomas par ar ūdeni saistītām saslimšanām. Ja ēka ir jauna, tikko pieņemta ekspluatācijā, kvalitātes monitorings ir jāprasa biežāk, kamēr sistēma stabilizējas.
 
Neatkarīga uzraudzība un atbalsta programmas
 
Neatkarīga uzraudzība ir vēlama, lai garantētu ūdens drošību lielās ēkās un tā būtu jāveic veselības aģentūrai vai kādai citai neatkarīgai institūcijai.
Lai garantētu dzeramā ūdens drošību ēkās, nacionālo regulējošo aģentūru atbalsta aktivitātes ir šādas:
 
  • Speciāla uzmanība jāpievērš labas prakses kodeksam (pie nodošanas ekspluatācijā, uzturot vai remontējot);
  • Piemērota inženieru un santehniķu apmācība;
  • Likumdošana (of the plumbing community);( saistībā ar cauruļvadiem un santehniku??)
  • Efektīva materiālu un ierīču sertifikācija tirgū;
  • ŪDP ietveršana kā ļoti būtiska sastāvdaļa.
 
ŪDP dokumentē visus procesus un paļaujas uz prasību, ka tiek izmantoti sistēmas uzturēšanai tikai profesionāļu pakalpojumi  un tiek pieprasīta tikai sertificētu materiālu izmantošana.
 
Dzeramā ūdens kvalitāte veselības aprūpes iestādēs
 
Slimnīcas, veselības centri, zobārstniecība, dialīzes nodaļas u.c.
 
Varētu būt nepieciešamas īpašas prasības imunodepresīviem pacientiem  attiecībā uz   specifiskiem mikroorganismiem, kas parastiem cilvēkiem bažas nerada. Arī apdeguma brūču mazgāšanai – ūdenim vajadzīga speciāla apstrāde – mikrofiltrēšana vai sterilizēšana.
Veselības aprūpes iestādes ir vide, kur var izplatīties Legionellas.
Nieru dialīze prasa lielus ūdens apjomus, kas pārsniedz ķīmiskās un mikrobu kvalitātes prasības –  ūdens ir speciāli jāapstrādā, lai mazinātu mikroorganismu klātbūtni. (1996. gadā 50 pacienti nomira pēc ūdens piesārņojuma ar mikrocistīnu, dialīzes pacienti ir arī ļoti jutīgi pret hloramīnu).
Visām veselības iestādēm ir jābūt ŪDP kā infekciju kontroles programmas sastāvdaļai. Šie plāni jāvērš uz ūdens kvalitātes un apstrādes prasībām, speciālo iekārtu tīrīšanu, mikrobu augšanas kontroli ūdens sistēmās un palīgiekārtās.
 
Dzeramā ūdens kvalitāte skolās un dienas aprūpes centros
 
Skolu videi pašai par sevi ir jāatbilst labas higiēnas prasībām – tualetes, ūdens roku mazgāšanai, vispārēji tīra apkārtne un kvalitatīva skolu maltīšu pagatavošana un apkalpošana.
Būtu labi skolēniem demonstrēt baktēriju klātbūtni, izmantojot baktēriju UV fluorescenci vai ūdeņraža sulfīda papīra strēmelītes metodi.
Higiēnas izglītības programmas būtu jābalsta uz to faktoru izpratni, kas ietekmē uzvedību sabiedrības līmenī, palīdz izprast sakarības starp veselību un higiēnu.
 
Ārkārtas situācijas un dabas katastrofas
 
Praktiski apsvērumi
 
Lielāko tiesu ārkārtas situācijās var būt ierobežoti ūdens avoti un tāpēc nozīmīgi ir nodrošināt pietiekamā daudzumā ūdeni personīgai higiēnai un ēdienu gatavošanai. Nacionālajiem dzeramā ūdens kvalitātes standartiem un likumdošanai jābūt elastīgiem, apsverot riskus un ieguvumus veselībai (īslaicīgos un ilgtermiņa) un nevajadzētu pārmērīgi ierobežot ūdens pieejamību higiēnai, kā tas reizēm notiek.
Daudzās ārkārtas situācijās ūdeni savāc, uzglabā un piegādā dzeršanai un ēdienu gatavošanai, šajā procesā ir lielas piesārņojuma iespējas. Cilvēki ir jābrīdina par risku. Ūdens drošība ir jāmonitorē, jāveic sanitārā inspekcija un ūdens analīzes. (visos savākšanas punktos un arī māju paraugos). Izvērtēt arī higiēnu veicinošas darbības. Monitoringa un ziņošanas sistēmai ir jāgarantē ātra veselības aizsardzība.
 
Mikrobu vadlīnijas
 
E.coli uz 100ml ūdens ir 0 – tas ir mērķis visām ūdens piegādēm un ir arī mērķis ārkārtas situācijās.
 
Fekālo indikatoru līmenis viens pats nav drošs rādītājs – daži fekālie patogēni, t.sk. daudzi vīrusi un protozoja cistas un oocistas ir daudz izturīgāki pret apstrādi. Ja sanitārie pārskati uzrāda fekālā piesārņojuma risku, tad pat ļoti zems līmenis var būt jāuzskata par risku. Ārkārtas situācijās dzeramais ūdens ir jādezinficē un jāuztur atbilstošs hlora atlikums 0,2mg/l, bet pie augsta riska – 0,5mg/l. Ja ir šaubas par dzeramā ūdens kvalitāti ārkārtas situācijā – un kuru nav iespējams izmainīt centrāli, tad jāvērtē situācija mājsaimniecību līmenī:
 
  • Uzvārīt ūdeni un atdzesēt pirms to patērē;
  • Pievienot Nātrija  vai kalcija hipohlorīta šķīdumu, samaisīt un atļaut stāvēt apmēram 30 minūtes pirms patēriņa;
  • Mazus ūdens daudzumus rūpīgi sakratīt caurspīdīgā traukā 20 sekundes un nolikt saules gaismā uz 6 stundām;
  • Lietot dezinfekcijas tabletes vai arī citas metodes.
  • Parametri, kuri jāmēra, lai novērtētu mikrobialo drošību:
  • E.coli – termotolerantās koliformas var nodrošināt vienkāršu aizstājēju;
  • pH – būtu jāzina, ka jo sārmaināks ūdens, jo prasa ilgāku saskares laiku ar dezinfekcijas līdzekli vai lielāku brīvā hlora atlikumu (0,4-0,5mg/l pie pH 6-8 un 0,6mg/l pie pH 8-9, bet ja ph >9, tad hlorēšana nebūs efektīva.
  • Duļķainums arī ietekmē dezinfekcijas efektivitāti.
  • Sanitārā inspekcija  un ūdens ņemšanas vietu kartes ir būtiska prasība. Ir pieejami pārnēsājamie testēšanas komplekti lauku apstākļiem – lai noteiktu galvenos parametrus – termotoleranto koliformu skaitu, hlora atlikumu, pH, duļķainumu un filtrēšanas spējas.
 
Lidmašīnas un lidostas
 
Lidostām ir jāatbilst starptautiskajiem veselības noteikumiem un jāapgādā ar ūdeni no atļauta avota, piegādājot ūdeni uz lidmašīnu ar speciālu transportu vai ūdens šļūteni.
ŪDP ir jāpatver ūdens menedžments lidostās no tā saņemšanas vietas līdz tā pārnešanai uz lidmašīnu un šeit jāņem vērā arī – droši materiāli un laba projekta prakse, laba uzturēšana.
 
Sistēmas riski, novērtēšana
 
  • Ūdens avota kvalitāte;
  • Lidostas uzglabāšanas tvertņu un cauruļu konstrukcija;
  • Ūdens piegādes līdzekļu projekts un konstrukcija;
  • Ūdens ielaišanas tehnika;
  • Jebkura apstrādes sistēma lidmašīnā;
  • Lidmašīnas borta cauruļvadu sistēma (santehnika);
  • Pasargāt no šķērssavienojumiem t.sk. no atpakaļ  plūsmas.
 
Darbības monitorings
 
Lidostas vadība ir atbildīga par drošu dzeramā ūdens piegādi, t.sk. darbības monitoringu līdz ūdens nonāk līdz lidmašīnas operatoram. Primārais uzsvars tiek likts uz  menedžmenta procesu verifikāciju.
 
Kontroles pasākumu monitorings ietver:
 
  • Ūdens avota kvalitāti;
  • Hidranti, šļūtenes – tīrība, remonti;
  • Dezinfekcijas līdzekļa atlikums un pH;
  • Atpakaļ plūsmas piesardzība;
  • Filtri;
  • Ūdens mikrobiālā kvalitāte, īpaši pēc remontiem;
  • Pat ja lidostai tiek piegādāts dzeramais ūdens, ir jāievēro piesardzība, lai pasargātu to no piesārņošanas, pārvadājot uz lidmašīnu un arī pašas lidmašīnas dzeramā ūdens sistēmā.
  • Dzeramā ūdens apgādes personāls nevar nodarboties ar tualetes apkalpošanu, ja neveic pasākumus (roku rūpīga mazgāšana, ārējā apģērba nomaiņa).
  • Visi piegādes transportlīdzekļi jātīra un bieži jādezinficē. Atbalsta programmas jādokumentē kā daļa no ŪDP: apkalpes apmācība (kura nodarbojas ar pārvešanu un apstrādi); efektīva materiālu sertifikācija (tvertnes, caurules).
 
Uzraudzība
 
Būtiska ir neatkarīga uzraudzība, kas ietver:
 
  • Periodiskuuditu un tiešu novērtēšanu;
  • ŪDP pārskatīšanu un apstiprināšanu;
  • Īpaša uzmanība labas prakses kodeksam; („Guide to Hygiene and sanitation in Aviation”)
  • Atbildēt, izpētīt un nodrošināt padomus incidentu gadījumos.
 
Kuģi
 
Raksturīgie riski – infekciju slimību pārnešana – enterotoksiskais E.coli. norovīruss, Vibrio spp., Salmonella typhi, Salmonella spp., Shigella spp., Cryptosporidium spp., Giardia lamblia, Legionella spp. Var būt arī iespējams ķīmiskais piesārņojums.
 
Ir vadlīnijas – „Guide to ship sanitation”
 
Ūdens apgādes sistēmas aptver krasta iekārtas un dažādus kuģus. Arī tad, ja osta saņem dzeramo ūdeni (no pašvaldības vai privāti),  tam jāiziet speciāla kārtība pēc ienākšanas ostā. Ūdeni pievada kuģiem ar šļūtenēm ar ūdens liellaivām vai baržām.
 
Kuģī cauruļvadi veido vairākas sistēmas, kas nes dzeramo ūdeni, jūras ūdeni, notekūdeņus, degvielu un visi atrodas cieši noslēgtā telpā. Ir grūti inspicēt, labot un uzturēt, grūti pasargāt no ūdens stagnēšanas  un t.s. „dead ends”.  Ir iespējama viļņošanās un atpakaļ plūsma kuģa gaitā.
 
Sistēmas riska novērtēšana
 
Jāņem vērā specifiskas problēmas:
 
  • Ūdens avota kvalitāte;
  •  Ūdens iekraušanas iekārta;
  • Ūdens iekraušanas tehnika;
  • Uzglabāšanas tvertnes un caurules;
  •  Filtrācijas un citas apstrādes sistēmas;
  • Atpakaļ plūsmas prevencija;
  • Ūdens spiediens sistēmā;
  • Sistēmas dizains, lai samazinātu „mirušos”galus un stagnēšanas zonas;
  • Dezinfekcijas līdzekļa atlikumi.
 
Darbības monitorings
 
Primārais uzsvars ir menedžmenta procesa verifikācija.
 
Kontroles pasākumi ietver:
 
  •  Ūdens avota kvalitāti;
  • Hidrantu un šļūteņu tīrība un remonti;
  • Dezinfekcijas atlikums un pH (katru dienu);
  • Atpakaļ plūsmas prevencijas ierīces (no mēneša līdz gadam);
  • Filtri (pirms un katras lietošanas laikā);
  • Mikrobioloģiskā kvalitāte ( īpaši pēc remontiem)
 
 Īpaši liela vērība jāpievērš situācijām, kad kuģis ir jauns un tikko nodots ekspluatācijā.
 
Menedžments
 
Osta ir atbildīga par drošu dzeramo ūdeni, bet kuģa meistars – ja ir aizdomas par nedrošu avotu – lemj par papildus apstrādi (pārhlorēšanu vai filtrēšanu).
Dzeramā ūdens līnijas ir jāaizsargā un jāizvieto tā, lai tās nenonāk netīrā ūdenī vai neiet caur nedzeramā ūdens tvertnēm.
Izplatīšanas sistēma ir īpaši jutīga, ja krīt spiediens. Atpakaļ plūsmas ierīces jāinstalē, lai pasargātu no piesārņojuma spiediena zuduma gadījumos.
Ir jāapmāca komanda un visiem sistēmas materiāliem jābūt sertificētiem.
 
Uzraudzība
 
Vēlams elements it neatkarīga uzraudzība. Tā ietver:
 
  • Periodisku auditu un tiešu novērtēšanu;
  • ŪDP pārskats un tā apstiprināšana;
  • Īpaša uzmanība labas prakses kodeksam;
  • Nozīmīgu incidentu atbildes, izpēte un padomi.
 
Ieteicamā literatūra:
  1. Guidelines for Drinking – Water Quality, Third edition, vol.1., Recommendations, World health organization, Geneva 2004
    http://www.who.int/water_sanitation_health/dwq/fulltext.pdf
  2. International Health Regulation (2005),  Second  Edition, WHO, 2008. 
    http://whqlibdoc.who.int/publications/2008/9789241580410_eng.pdf
  3. Guide to Hygiene and  Sanitation in Aviation, Third edition, Module1: Water; Module 2: Cleaning and disinfekction of Facilities, WHO, Geneva, 2009. p.71
    http://www.who.int/water_sanitation_health/hygiene/ships/guide_hygiene_sanitation_aviation_3_edition.pdf
  4. WHO Guidelines for drinking – water quality, Guide to ship sanitation (draft for review and comments, not for citation), WHO, october, 2004, p.152.
    http://www.who.int/water_sanitation_health/hygiene/ships/en/guidetoshipsanitation.pdf
  5. Informācijai: paredzēts izdot - Guide to ship sanitation, Third edition, revised publication, WHO, June, 2010.