Informācija par zilaļģu savairošanos Daugavgrīvas un Vecāķu pludmalē

11.07.2018

Otrdien, 10. jūlija pēcpusdienā Inspekcijā tika saņemta informācija no iedzīvotājiem par iespējamu zilaļģu savairošanos Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales peldvietās. Inspekcijas speciālisti 11.jūlijā apsekoja minētās peldvietas un konstatēja, ka Daugavgrīvas pludmalē zilaļģu masveida savairošanās nav konstatēta un ūdens ir vizuāli tīrs, līdz ar to peldēšanās ierobežojumi nav jānosaka. Atsevišķās vietās ārpus oficiālās peldvietas zonas virzienā uz Daugavgrīvas bākas pusi novērotas krastā izskalotas aļģes, kuru sastāvā vizuāli konstatējamas arī zilaļģes, bet ūdens ir vizuāli tīrs.

 Savukārt Vecāķu pludmales piekrastē novērota izskalota aļģu masa, kuru sastāvā vizuāli konstatētas zilaļģes, kā arī aļģu  savairošanās vērojama seklumā piekrastes ūdenī, tomēr dziļāk ūdens ir vizuāli tīrs. Inspekcija piesardzības nolūkos aicina vecākus neļaut bērniem uzturēties seklumā un pludmales piekrastes lāmās, kur vērojama  zilaļģu savairošanās un ūdens iekrāsošanās zaļā krāsā. Tāpat iesakām atturēties no peldēšanās jutīgus cilvēkus, kuriem biežāk novērojamas ādas alerģiskas reakcijas.              

Lai iegūtu papildus informāciju par zilaļģu sugu sastāvu, Rīgas pašvaldība ir pasūtījusi attiecīgus ūdens paraugu laboratoriskos izmeklējumus no Vakarbuļļu, Daugavgrīvas un Vecāķu peldvietām.

 Inspekcija paskaidro, ka zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās (t.s. ūdens „ziedēšana”), jo daļa arī pie mums sastopamo zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas, kas atmirstot ūdenī var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas un acu u.c. gļotādu kairinājumu, bet mājlopi, kas tiek dzirdināti ar šādu ūdeni, var akūti saindēties un pat aiziet bojā. Tāpat netiek izslēgta toksīnu uzkrāšanās zivīs, līdz ar to ūdeņos, kur notikusi masveida zilaļģu savairošanās, neiesaka makšķerēt un noķertās zivis izmantot uzturā. Zilaļģu „ziedēšanu” dažādās Latvijas upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un periodiski Rīgas jūras līcī novēro katru gadu. Diemžēl sakarā ar klimata pārmaiņām sagaidāms, ka nākotnē šīs problēmas tikai pastiprināsies.  Aļģu masveida attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, ūdens temperatūra virs  16° C un pietiekams daudzums barības vielu, galvenokārt, slāpekļa un fosfora savienojumi, bet zilaļģes tām nepieciešamo slāpekli var fiksēt arī no gaisa.  Līdz ko laiks kļūst vēsāks, vējaināks un lietaināks, zilaļģu „ziedēšana” mazinās. Atkarībā no laika apstākļiem mainās gan „ziedēšanas” intensitāte, gan ilgums.

 Inspekcija pasvītro, ka potenciāli toksisko zilaļģu sugu masveida savairošanās vēl neliecina  par toksīnu producēšanu un izdalīšanu ūdenī, līdz ar to piemērotie piesardzības pasākumi uzskatāmi par profilaktiskiem. Noteikti nedrīkst peldēties, ja zilaļģu savairošanās, ko var konstatēt pēc to netīri zilganzaļās krāsas (plēves uz ūdens, saskalojumi u.c. pazīmes) konstatētas visā ūdens masā un peldvietas akvatorijā, piemēram, ezerā.