Cik droša ir sauļošanās solārijā?

10.12.2018

Sauļošanās solārijā nav drošāka par sauļošanos saulē, jo abos gadījumos tiek izstarots ultravioletais (UV) starojums. Solāriju iekārtās UVB starojuma intensitāte ir aptuveni līdzīga saules izstarotajai, bet UVA starojums solārijā ir 10 līdz 15 reizes intensīvāks par saules radīto. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem* solārija iekārtās UV starojuma intensitāte nedrīkst pārsniegt 0,3 W/m2, kas stipruma ziņā ir pielīdzināma ekstrēmam UV starojumam (atbilst UV indeksam 12).

Iedegums būtībā ir ādas šūnu bojājums, kas rodas DNS bojājuma rezultātā. UV starojuma ietekmē ādā tiek pastiprināti ražots melanīns (ādas pigments, kas piešķir krāsu arī matiem un acīm) un āda kļūst tumšāka un biezāka, cenšoties sevi pasargāt no tālākiem DNS bojājumiem.

Pēc sauļošanās sesijas solārijā apmeklētājiem var būt ādas nieze, sausums, apsārtums, vasarraibumi un fotosensitivitāte (gaismjutība). Cilvēkiem ar gaišu ādu var būt čūlas. Arī ādas elastības zudums un krunkas ir zināma cena, kas jāmaksā par biežu solārija apmeklēšanu. Ņemot vērā, ka UV starojuma radītie acu bojājumi var izraisīt kataraktas, fotokeratīta, pterīgija un vēža attīstību, apmeklējot solāriju, acu aizsargbriļļu lietošana ir obligāta.

Pārmērīga solāriju lietošana izraisa ādas priekšlaicīgu novecošanos un ir pierādīts, ka UV starojums izraisa ādas vēzi – Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra (International Agency for Research on Cancer) 2009.gadā UV starojumu klasificēja kā cilvēkam kancerogēnu (vēzi izraisošs). Sauļojoties solārijā melanomas attīstības risks pieaug par 75%, ja sauļošanās solārijā ir uzsākta pirms 35 gadu vecuma, turklāt sauļojoties solārijā aptuveni reizi nedēļā no 20 gadu vecuma, ādas vēža iespējamības risks 45 gadu vecumā dubultojas. Jau viena sauļošanās sesija solārijā melanomas attīstības risku palielina par 20%.

Desmit gadus vēlāk, t.i. 2016.gadā Eiropas Komisijas Jaunā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (Scientific Committee on Emerging and Newly Identified Health Risks jeb SCENIHR) nāca klajā ar gala ziņojumu par UV starojuma bioloģisko iedarbību un ietekmei uz veselību. SCENIHR secina, ka UV starojums ir pilnībā kancerogēns, jo tam piemīt audzējus ierosinoša un veicinoša ietekme. Pastāv pārliecinoši pierādījumi, ka solārija iedarbība izraisa ādas melanomas, skvamozo šūnu karcinomas un (mazākā mērā) bazālo šūnu karcinomas, it īpaši, ja solāriju sāk izmantot jaunībā. SCENIHR arī secina, ka solārijam ir maz pozitīvas iedarbības uz veselību un ka optimāla D vitamīna līmeņa panākšanai nav nepieciešams sauļoties solārijā. Ņemot vērā pierādījumus par solāriju kancerogēno iedarbību un to, kā veidojas ādas vēzis, SCENIHR secina, ka nav drošu UV starojuma robežvērtību solārijiem.

Latvijā solārijiem noteikto higiēnas prasību* kontroli veic Veselības inspekcija. Kontroles tiek veiktas atbilstoši kārtējā gada uzraudzības programmai, kā arī iesniegumu (sūdzību) gadījumā  par neatbilstošu higiēnas stāvokli. Saskaņā ar noteikumiem* solārija iekārta pēc katra klienta ir jātīra un jādezinficē. Par katru uzkopšanas reizi solārija personālam ir jāveic ieraksti, kuriem pēc klienta pieprasījuma ir jābūt pieejamiem.

Ja ir pamatotas aizdomas par iespējamiem higiēnas prasību pārkāpumiem solārija pakalpojumu sniegšanas vietā vai, ja neizdodas atrisināt problēmsituāciju par higiēnas jautājumiem ar pakalpojuma sniedzēju, ir nepieciešams nosūtīt iesniegumu Veselības inspekcijai, aprakstot situāciju un norādot precīzu pakalpojuma sniegšanas vietas adresi un nosaukumu, lai varētu izvērtēt konkrēto gadījumu uz vietas.

 

 

* Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 834 „Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību”