Aptaujas rezultāti par solārija apmeklēšanas pieredzi

02.07.2018


Veselības inspekcija, īstenojot solāriju pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, no 2018. gada 16. maija līdz 17. jūnijam Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē www.vi.gov.lv veica iedzīvotāju aptauju „Par solārija apmeklēšanas pieredzi”, kurā iedzīvotāji tika aicināti dalīties pieredzē par saņemtajiem solāriju pakalpojumiem. Aptaujas mērķis bija iegūt informāciju par to, kā solāriju pakalpojumu sniedzēji ievēro normatīvo aktu prasības* no klienta skatupunkta un pieredzes. Aptauju tika lūgts aizpildīt tām personām, kas solāriju bija apmeklējušas pēdējā gada laikā.

Līdzīgu aptauju par solāriju apmeklēšanas paradumiem Veselības inspekcija veica arī 2012. gadā (aptaujas rezultātus skatīt šeit), uzsvaru liekot uz iedzīvotāju informētības līmeni par ultravioleto (UV) starojumu un atsevišķām noteikumu prasībām, kā arī solāriju apmeklēšanas paradumiem.

Aptaujā kopā piedalījās 126 respondenti. Diemžēl 32 aptaujas anketas nebija derīgas tālākai analīzei, jo respondenti nebija pilnībā aizpildījuši anketas vai bija norādījuši, ka solāriju pēdējā gada laikā nav apmeklējuši. Līdz ar to turpmākai datu analīzei tika izmantotas 94 aptaujas anketas.

Salīdzinot 2018. gada aptaujas respondentu skaitu ar 2012. gadā veikto aptauju, kad datu analīzei tika izmantotas 152 aptaujas anketas, respondentu skaita samazinājumu 2018. gadā savā ziņā var attiecināt uz solāriju popularitātes kritumu, jo pēdējos gados no ārstu un mediju puses aktīvi tiek uzsvērta solāriju un ar tiem saistītā UV starojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību. Minētās aktivitātes, iespējams, ir ietekmējušas iedzīvotāju uzvedību, liekot vairāk domāt par ādas veselību un kā alternatīvu solāriju radītam iedegumam vairāk izmantot pašiedeguma krēmus un izsmidzināmo aerosolus (spray tan).

Visaktīvāk aptauju aizpildīja sievietes – no 126 respondentiem 122 bija sievietes, un tikai 4 bija vīrieši. Visplašāk pārstāvētā iedzīvotāju grupa bija vecumā no 26 līdz 35 gadiem (1.att.).  

 

1.attēls. Respondentu atbilžu skaita iedalījums pa vecuma grupām.

 

Gandrīz visi respondenti (94%) ir informēti, ka Latvijā nav atļauts sauļoties solārijā personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ja vien netiek uzrādīta ārsta izziņa ar atļauju sauļoties solārijā. Kopumā tikai 3 respondentiem vecuma grupā līdz 25 gadiem pirms solārija pakalpojuma saņemšanas tika pieprasīts personu apliecinošs dokuments, lai pārliecinātos par klienta vecumu. Tika saņemtas arī divas nepilngadīgu respondentu atbildes, kurām netika prasīts personas vecumu apliecinošs dokuments un ārsta izziņa pirms solārija pakalpojuma saņemšanas. Veselības inspekcija, veicot kontroles solārijos, pakalpojuma sniedzējiem jautā, vai tie ir informēti par solāriju pakalpojuma apmeklēšanas ierobežojumiem un kā šī prasība tiek īstenota dzīvē. Lai gan visi Veselības inspekcijas aptaujātie pakalpojuma sniedzēji ir informēti par ierobežojumu nepilngadīgām personām sauļoties solārijā, kā var novērot no respondentu atbildēm, ne visi pakalpojumu sniedzēji šo normatīvā akta prasību godprātīgi arī  ievēro.

Salīdzinot 2018. gada aptaujas rezultātus ar 2012. gada respondentu atbildēm, pozitīvi vērtējams fakts, ka samazinājies to gadījumu skaits, kad pirms solārija pakalpojuma sniegšanas klientam netiek sniegta nekāda informācija (2012.g. - 32%, 2018.g. - 21% respondentu). Lielākoties pirms solārija apmeklēšanas klients tiek informēts par sauļošanās kosmētiku un piemērotāko sauļošanās ilgumu un režīmu, bet mazāk par klienta ādas tipu un iespējamiem UV starojuma radītajiem riskiem veselībai un nepieciešamajiem sauļošanās ierobežojumiem (2.att.).

2.attēls. Respondentu atbilžu skaits par saņemto informāciju pirms solārija pakalpojuma.

 

Aicinot respondentus atbildēt uz jautājumu: „Vai uzgaidāmajā telpā vai solārija telpā bija izvietota informācija par UV starojuma ietekmi, sauļošanās ierobežojumiem, pareizu sauļošanās režīmu un ādas tipiem?”, vairums (48%) atbildēja apstiprinoši (3.att.).

3.attēls. Respondentu atbilžu skaits par informācijas pieejamību uzgaidāmajā telpā vai solārija telpā par UV starojuma ietekmi, sauļošanās ierobežojumiem, pareizu sauļošanās režīmu un ādas tipiem.

 

Diemžēl 36% respondenti šiem izvietotajiem plakātiem, kas satur būtisku informāciju par ādas veselību un riskiem, ko rada UV starojums, nepievērsa uzmanību.

Apmeklējot solāriju, personālam ir jāizsniedz klientam apmeklējuma uzskaites karte, kurā norāda klienta vārdu, uzvārdu, apmeklējuma datumu, laiku un informāciju par veselības riskiem un pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Šī karte arī palīdz klientam ievērot noteikto 48 h pārtraukumu starp sauļošanās seansiem un sauļošanās maksimālo limitu gadā (30 reizes gadā saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām). No visiem respondentiem 39% atbildēja, ka solārija apmeklējuma uzskaites karti nav saņēmuši. Šo problēmu ir apzinājusi arī Veselības inspekcija – saskaņā ar kontroles rezultātiem 2017. gadā**, 7% kontrolēto objektu (solāriju pakalpojumu sniegšanas vietās) nebija nodrošinātas apmeklējuma uzskaites kartes.

Sauļojoties solārijā, acu aizsardzībai pret UV stariem ir jāizmanto aizsargbrilles, lai nerastos acu bojājumi, piemēram, fotokeratīts, fotokonjunktivīts, acs melanoma. Lielākā daļa respondentu (86%) atzīmēja, ka apmeklētajā solārijā bija pieejamas aizsargbrilles, ko izmantot acu aizsardzībai, bet savukārt 14% respondentu norādīja, ka aizsargbriļļu nebija vai arī tās ne vienmēr bija pieejamas (4.att.). Saskaņā ar Veselības inspekcijas kontroļu rezultātiem 2017. gadā, 1% kontrolēto objektu nebija nodrošinātas UV starojuma aizsargbrilles.

4.attēls. Respondentu atbilžu skaits par UV starojuma aizsargbriļļu pieejamību solārija telpā.

 

Pirms sauļošanās solārijā svarīgi ir noņemt lietoto kosmētiku no ādas, lai neveidotos iespējama nelabvēlīga ādas reakcija UV starojuma iedarbībā. Jautājot par salvešu vai citu līdzekļu nodrošinājumu kosmētikas noņemšanai pirms sauļošanās solārijā, 93% respondentu atbildēja, ka minētie līdzekļi bija pieejami, savukārt 7% respondentu norādīja, ka līdzekļu nebija vispār vai tie atsevišķās reizēs nebija pieejami. No Veselības inspekcijas plānveidā kontrolētām solāriju pakalpojumu sniegšanas vietām 2017.gadā, tikai vienā objektā nebija nodrošināti līdzekļi kosmētikas noņemšanai.

Absolūts vairākums respondentu (94%) pirms sauļošanās solārijā bija pārliecināti, ka iekārtas virsma bija tīra, piemēram, bija izvietota zīme, ka virsma ir tikko notīrīta, vai arī tā vizuāli izskatījās tīra, kas norāda, ka prasība par solārija virsmas tīrīšanu un dezinfekciju pēc katra klienta tiek nodrošināta. Tikai 4 respondenti atbildēja, ka, viņuprāt, solārija virsma izskatījās netīra (5.att.). Salīdzinot respondentu sniegtās atbildes ar Veselības inspekcijas kontroļu rezultātiem 2017. gadā, konstatēts, ka solāriju iekārtas virsmas netiek tīrītas pēc katra klienta 4 solārija pakalpojumu sniegšanas vietās. Saskaņā ar noteikumiem, klientiem ir tiesības pakalpojuma sniedzējam pieprasīt uzrādīt uzskaites ierakstus par telpu, iekārtu un aprīkojuma tīrīšanu vai dezinfekciju.

 

5.attēls. Respondentu atbilžu skaits par solārija virsmas tīrību.

 

Atbildot uz jautājumu „Vai, Jūsuprāt, solārija iekārtā bija izmantotas noteikumiem atbilstošas solārija lampas?”, nedaudz vairāk kā puse respondentu (53%) atzīmēja, ka nezina, vai lampas bijušas atbilstošas prasībām, tā paļaujoties uz pakalpojuma sniedzēja godaprātu. Savukārt 38% atbildēja, ka, viņuprāt, apmeklētajā solārijā lampas bija atbilstošas prasībām, jo solārijā bija izvietota informatīva zīme par lampu stipruma atbilstību prasībām, vai arī pēc klienta pieprasījuma to apliecināja solārija darbinieks (6.att.).

Izvērtējot Veselības inspekcijas kontroļu rezultātu dinamiku, lampu atbilstības normatīvo aktu prasībām nodrošināšana solāriju iekārtās ar katru gadu uzlabojas – 2017. gadā tikai 14% no kontrolētajām pakalpojuma sniegšanas vietām bija konstatēts neatbilstošs UV starojuma līmenis, ko savā ziņā apstiprina arī mazais respondentu skaits (8 personas), kas uzskatīja, ka apmeklētajā solārijā lampas nebija atbilstošas noteikumu prasībām.

Saskaņā ar noteikumiem, solārija iekārtā izmantoto lampu izstarotā UV starojuma intensitāte nedrīkst pārsniegt 0,3 W/m2, kas intensitātes ziņā ir pielīdzināma ekstrēmam dabiskam UV starojumam (atbilst UV starojumam ar indeksu 12). UV iekārtas radīto maksimālo efektīvo UV starojuma līmeni apliecina UV iekārtas tehniskā dokumentācija un lampu ražotāja izsniegta atbilstības deklarācija, kas parasti atrodas uz vietas solārija pakalpojumu sniegšanas vietā. Arī Veselības inspekcija kontroļu laikā solārijos veic indikatīvus UV starojuma mērījumus ar rokas UV starojuma radiometriem. Klientam ir tiesības pieprasīt pakalpojuma sniedzējam ierakstus par UV iekārtu lampu maiņu, to nolietojuma pakāpi un jebkurām veiktām tehniskajām pārbaudēm. Vairāk par UV starojuma ietekmi un tā riskiem veselībai var izlasīt šeit.

6.attēls. Respondentu atbilžu skaits par lampu atbilstību solārija iekārtā.

 

Pēc sauļošanās solārijā cilvēkiem var būt tādas nelabvēlīgas veselības sekas kā ādas nieze, sausums, apsārtums un fotosensitivitāte (gaismjutība). Uz jautājumu par novērotajām veselības problēmām pēc solārija apmeklējuma, 27% no visiem respondentiem atbildēja, ka pēc sauļošanās solārijā bija kāda no veselības problēmām – visbiežāk tā bija ādas nieze un ādas apdegums, jutīgas vai sausas acis (7.att.). Liels risks iegūt ādas apdegumus ir personām, kam dabīgi ir ļoti gaiša ādas krāsa (1. ādas tips) un daudz vasarraibumu, tāpat arī, ja tiek lietoti medikamenti, kas var izraisīt ādas reakciju (gaismjutību) pret UV starojumu, kā arī, ja pēc pēdējās sauļošanās reizes nav pagājušas 48 h. Šādas personas, saskaņā ar noteikumiem, nedrīkst apmeklēt solāriju.

7.attēls. Respondentu atbilžu skaits par novērotajām veselības problēmām pēc solārija apmeklējuma.

 

Analizējot respondentu atbildes par savu pieredzi apmeklējot solāriju, Veselības inspekcija secina, ka iegūtie dati ir līdzīgi Veselības inspekcijas plānveida kontroļu rezultātiem solāriju pakalpojumu sniedzēju objektos un ka higiēnas prasības lielākajā daļā solāriju kopumā tiek ievērotas. Problēmas mēdz sagādāt tādu prasību izpilde, kas lielākoties balstās uz pakalpojuma sniedzēja godaprātu noteikumu prasību ievērošanā, kā, piemēram, solārija pakalpojuma atteikšana nepilngadīgām personām (ja netiek uzrādīta ārsta zīme) un klientu informēšana par UV starojuma riskiem veselībai, jo tās nav tik vienkārši kontrolējamas. Taču kopumā higiēnas prasību ievērošana pakalpojumu sniedzēju vidū, t.sk. noteikumiem atbilstošu solāriju lampu lietošana ar katru gadu uzlabojas, tāpat uzlabojas iedzīvotāju (klientu) informētība par higiēnas prasībām solārijos un UV starojuma riskiem veselībai.

 

 

* Ministru kabineta noteikumi Nr.834 „Noteikumi pa kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību”

** 2017. gadā Veselības inspekcija veica 147 plānveida kontroles objektos, kuros tiek sniegti solāriju pakalpojumi (skaistumkopšanas salonos, solāriju studijās, sporta klubos u.c.)