Par dūmu ietekmi uz cilvēku veselību

19.06.2017

Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) saistībā ar saņemtajiem iedzīvotāju jautājumiem par liela daudzuma atkritumu degšanu Jūrmalā, sniedz informāciju par ugunsgrēka dūmu iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību.

Inspekcija norāda, ka minētās ārkārtas situācijas konkrētās ietekmes uz cilvēku veselību izvērtējumu varēs izdarīt tikai pēc veiktajām vides piesārņojuma analīzēm. Tā kā notikums saistīts ar atmosfēras piesārņojumu, Inspekcija uzskata, ka dzeramā ūdens kvalitāte nav apdraudēta, un attiecīgas analīzes neveiks. Savukārt vides piesārņojuma analīžu veikšana nav Inspekcijas kompetences jautājums.         

Inspekcijas speciālisti 19.06.17. līdz plkst. 13.00 apsekoja Jūrmalas pilsētas teritoriju no Dubultiem līdz pat ugunsgrēka vietas tuvumam Slokā un konstatēja, ka jūtama viegla dūmu smaka, par ko informēja arī satiktie vietējie iedzīvotāji. Stiprais vējš ir veicinājis iespējamā piesārņojuma izkliedēšanos. Līdz ar to Inspekcija uzskata, ka šobrīd nav tiešas ietekmes uz cilvēku veselību, kaut gan iepriekšējā vakarā dūmu smaka varēja provocēt psihosomatiskus veselības traucējumus jutīgiem cilvēkiem, kas jau slimo ar elpošanas ceļu slimībām, saasinot viņu veselības stāvokli. Tā kā dūmu stabs no degšanas vietas pacēlās augšējos atmosfēras slāņos, citu lokālu ietekmi uz cilvēku veselību var izslēgt, tāpat cilvēki bija brīdināti aizvērt logus un neatrasties degšanas vietas tuvumā.

Inspekcija uzsver, ka radītā vides piesārņojuma ilglaicīgo ietekmi uz cilvēku veselību šobrīd var novērtēt tikai teorētiski un detalizētai piesārņojuma situācijas izvērtēšanai nepieciešamas papildu analīzes, t.sk. noturīgo organisko piesārņotāju koncentrācijas monitorings augsnē un biotā. Ugunsgrēku dūmu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no degošo materiālu (t.sk. plastmasu) ķīmiskā sastāva un degšanas apstākļiem, bet skaidrs, ka šādos degšanas procesos izdalās vesela buķete gan neorganisko, gan organisko ķīmisko vielu, no kurām ilglaicīgā perspektīvā par bīstamākajām tiek atzīti dioksīni un furāni, kuri var uzkrāties barības ķēdēs un šādā veidā ar pārtiku nonākt cilvēku organismā. Minēto noturīgo organisko piesārņotāju ilglaicīgo ietekmi uz cilvēku veselību saista ar to iespējamo kaitīgo iedarbību uz reproduktīvo sistēmu, kā arī ar kancerogēno iedarbību.

Plastmasas atkritumu ugunsgrēks Slokā neapšaubāmi ir veicinājis globālo vides piesārņojumu ar noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, tomēr tas acīmredzot ir izkliedējies plašā teritorijā, tādējādi samazinot katras konkrētās vietas iespējamo piesārņojuma līmeni, ko var novērtēt tikai vides monitorings vai speciāli pētījumi.