Viedoklis par gaisa piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību Rīgas brīvostai pieguļošās teritorijās

02.10.2012

Vidējā benzola koncentrācija gaisā, kas Rīgas brīvostai pieguļošās teritorijās Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī reģistrētas 2011. un 2012. gadā [1] nerada pierādāmu ietekmi uz apkārtnes iedzīvotāju veselību, toties negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti var atstāt smaku piesārņojums, kas ir traucējošs un ar nenoteiktiem starplaikiem atkārtojas šajās teritorijās.
 
Iedzīvotāju sūdzības par sliktu pašsajūtu Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī ir jāsaista ar vispārēju naftas produktu smaku emisiju, ko rada gaistošo organisko piesārņotāju (GOS) un citu viegli gaistošu ķīmisko savienoju smakas kopumā.
 
Smakas klātbūtne gaisā vispirms rada vispārējās komforta sajūtas traucējumu, kā arī vienmēr liek aizdomāties par kaitējumu veselībai. Atkarībā no smakas intensitātes  tā var radīt acu, deguna un rīkles gļotādas kairinājumu, izraisīt nelabuma sajūtu, sliktu dūšu, galvas sāpes, vispārējumu nogurumu. Smaku piesārņojums var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību arī psihosomatiskā ceļā [2] 
           
Pētījumi liecina, ka GOS iedarbība var paasināt bronhiālās astmas lēkmes - pieaug lēkmju biežums, kā arī iespējami hronisku elpošanas ceļu slimību paasinājumi. Astmatiskas personas un it īpaši astmatiski bērni ir ļoti jūtīgi pret gaisa kvalitātes pasliktināšanos, jo  pastāv cieša sakarība starp gaisa piesārņojumu un slimības gaitas pasliktināšanos – lēkmes kļūst biežākas un smagākas. Tomēr astmas attīstības pamatā ir daudzi cēloņi, t.sk. dzīves veids, uzturs, noteikta ģenētiska predispozīcija, tādēļ nav iespējams noteikt gaisa piesārņojumu kā vienīgo specifisko faktoru astmas izcelsmē. Sakarība starp gaisa piesārņojumu un astmas izcelsmi ir samērā vāji pierādīta.
 
Benzols, par kura koncentrāciju gaisā ir vislielākās bažas, ir kancerogēna viela, tomēr benzola ietekme uz asins šūnām ir pierādīta vienīgi ilgtermiņa benzola ieelpošanas gadījumos, kas palielina leikēmiju un limfātiskās sistēmas audzēju riskus. Cilvēkiem asins šūnu izmaiņas novēro pie ļoti augsta un ilgstoša benzola līmeņa iedarbības – benzola koncentrācijai sasniedzot 120 mg/m3. Akūta benzola iedarbība ir novērojama pie benzola koncentrācijas robežās no 160-480 mg/m3. Tik augstas benzola vidējās koncentrācijas apkārtējā vidē nav konstatētas.
 
Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi benzolam gaisa kvalitātes vadlīniju iedzīvotāju veselības aizsardzībai, ņemot vērā zinātnisko pētījumu datus un pēc aprēķinātā papildus vēža riska dzīves laikā. Benzola koncentrācija 17 µg/m3 papildus vēža risku dod attiecīgi vienam no 10 tūkstošiem iedzīvotājiem, 1,7 µg/m3 – vienam no 100 tūkstošiem iedzīvotājiem, bet 0,17 µg/m3 – vienam no miljona. 
 
Vides veselības speciālisti zinātniskos pētījumos un publikācijās skaidro, ka ikviens cilvēks katru dienu ir pakļauts nelielam benzola daudzumam gan uzturoties ārā, gan iekštelpās. Benzols (aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu saldu smaržu) parastos apstākļos gaisā ir sastopams ļoti zemā koncentrācijā – lauku teritorijās apmēram 3,24 µg/m3, bet pilsētās, lielo auto maģistrāļu vai rūpniecības uzņēmumu tuvumā, atsevišķās epizodēs var sasniegt pat līdz 200 µg/m3 .
 
Aizsargājot iedzīvotāju veselību, visiem Rīgas brīvostas teritorijā esošajiem uzņēmumiem, ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai samazinātu piesārņojošo vielu, tai skaitā smaku, izplatību gaisā.
 
Ilgtermiņā gaisa piesārņojumu negatīvo ietekmi uz veselību Rīgas brīvostai pieguļošās teritorijās objektīvi varētu pierādīt ar epidemioloģiskiem pētījumiem, kur iegūtie dati par ļaunprātīgo audzēju elpošanas sistēmas slimību biežumu Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī ļautu izvērtēt to iespējamo saistību ar gaisa piesārņojumu minētajās teritorijās.

 


[1] VAS „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” sagatavotajā pārskatā „Pārskats par gaisa kvalitāti 2011” (Rīga, 2012) minēts, ka monitoringa stacijā Tvaika ielā 44 ir pārsniegta gada vidējā benzola koncentrācija 5 µg/m3 – 2011.gadā tā ir bijusi 7,1µg/m3.
[2] Veselības pasliktināšanās, kuru raksturo objektīvi simptomi, bet kuru lielā mērā ietekmē cilvēka subjektīvā emocionālā uztvere.