Dzeramā ūdensapgādes sistēmas

Veselības inspekcija veic plānveida kontroles ūdensapgādes sistēmās katru gadu un izskata arī iedzīvotāju iesniegumus par normatīvajos aktos noteikto dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdensapgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam.

Saņemot iesniegumu vai veicot plānveida kontroli, inspektori pārbaudi veic uz vietas, iegūst un izvērtē visu nepieciešamo informāciju, un, ja nepieciešams, tiek organizēta ūdens kvalitātes laboratoriskā pārbaude.

Prasības dzeramajam ūdenim ir noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

Plašāku informāciju par dzeramo ūdeni skatīt šeit.


Legionellu baktēriju izplatība

Legionellu baktērijas ir sastopamas dabas ūdeņos (upēs un ezeros), kā arī mākslīgās ūdens sistēmās – karstajā un aukstajā ūdenī un aplikumos ūdens uzglabāšanas tvertnēs, t.sk. ēku ventilācijas sistēmu dzesēšanas torņos, cauruļvados, krānos, dušas uzgaļos u.c. Baktērija var izdzīvot zemā temperatūrā, atrodoties ūdenī rezistentā stāvoklī, bet tā vairojas +20–45 grādu (pēc celsija) temperatūrā stāvošā ūdenī, ja ir pietiekamā daudzumā barības vielas, un jo īpaši bioplēves aplikumos uz cauruļvadu, dušas galviņu u.c. iekšējām virsmām. Vislielākā inficēšanās bīstamība ir gadījumos, kad legionellu baktērijas savairojas lielā skaitā tām optimālajā temperatūrā +37–42 grādi (pēc celsija). Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50–60 grādiem (pēc celsija), baktērija iet bojā.
  
Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Nevar inficēties ar legionellozi, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes – ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas (aerosolu), kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.
 
Saslimstība ar legionellozi ir daudz augstāka, nekā pašlaik tiek diagnosticēts, un L. pneumophila atrodas trešajā vai ceturtajā vietā starp mikrobu izraisīto, sadzīvē iegūto pneimoniju cēloņiem. Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu. Būtisks riska faktors ir smēķēšana. Veselības inspekcija aicina ikvienu rūpēties par savu veselību un sliktas pašsajūtas gadījumā nekavējoties griezties pie sava ģimenes ārsta.
 
Papildus informācija par to, kādi profilakses pasākumi jāievēro dzīvojamo un sabiedrisko ēku apsaimniekotājiem, kā arī ūdens lietotājiem, atrodami šeit.