Biežāk uzdotie jautājumi

 

Kas ir kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu datu bāze CosIng?

http://ec.europa.eu/consumers/cosmetics/cosing/ ir Eiropas Komisijas uzturēta datu bāze, kas satur informāciju no Kosmētikas direktīvas 76/768/EEK, informāciju par sastāvdaļām, to nosaukumiem un funkcijām, kā arī piedāvā pieeju Zinātniskās komitejas (SCCS) viedokļiem par sastāvdaļām. Sastāvdaļu var meklēt pēc tās nosaukuma vai CAS/EINECS/ELINCS numura. CosIng satur gan aktīvos, spēkā esošos datus, gan arī vēsturiskos, neaktīvos datus sākot no direktīvas76/768/EEK pieņemšanas.

Datu bāze CosIng ir informatīva un nav paredzēta, lai veidotu kosmētikas līdzekļos izmantojamo sastāvdaļu ierobežojošu vai atļaujošu sarakstu.

Ko nozīmē INCI nosaukums?

Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu starptautiskā nomenklatūra jeb INCI (International Nomenclature for Cosmetic Ingredients) tika izveidota, lai nodrošinātu vienotu sastāvdaļu nosaukumu norādīšanu marķējumā uz iepakojuma un atvieglotu sastāvdaļu pazīšanu. INCI nosaukumi atrodami Eiropas Komisijas uzturētā datu bāzē CosIng http://ec.europa.eu/enterprise/cosmetics/cosing/ , kas ir informatīva un nav paredzēta, lai veidotu kosmētikas līdzekļos izmantojamo sastāvdaļu ierobežojošu vai atļaujošu sarakstu.

Sastāvdaļu, kurai nav INCI nosaukuma, norāda ar citu vispārpieņemtas nomenklatūras nosaukumu, piemēram, Kosmētikas, tualetes līdzekļu un parfimērijas asociācijas (CTFA — Cosmetic, Toiletry and Fragrance Association) nosaukumu; Eiropas Farmakopejas (European Pharmacopoeia) nosaukumu; Pasaules veselības organizācijas (World Health Organisation) rekomendēto starptautisko nepatentēto nosaukumu (INN); Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūras (IUPAC — International Union of Pure and Applied Chemistry) nosaukumu u.tml.

No augiem iegūtas sastāvdaļas norāda ar attiecīgā auga latīnisko nosaukumu, kas pēc Linneja binomiālās sistēmas sastāv no diviem vārdiem, piem., Comarum palustre. Aiz šī latīniskā nosaukuma norāda, kas tieši un no kuras auga daļas ir iegūts – sula, ekstrakts, eļļa, pulveris u.tml., piem., alvejas sulu norāda ALOE BARBADENSIS LEAF JUICE, ēterisko eļļu no Sibīrijas baltegles skujām norāda ABIES SIBIRICA NEEDLE OIL u.tml.

Cik bieži jāveic gatavo kosmētikas līdzekļu mikrobioloģiskā analīze?

Lai tiktu nodrošināta produkta kvalitāte un patērētāju drošums, ražotājam jāveic mikrobioloģiskā analīze katrai kosmētikas līdzekļa partijai. Šo ieteikumu sniedz Patēriņa preču zinātniskā komiteja (SCCS). Normatīvajos aktos nav konkrēti noteikts mikrobioloģisko analīžu veikšanas biežums ražojot kosmētikas līdzekļus. Atbildība par produkta mikrobioloģisko kvalitāti ir ražotāja atbildības sastāvdaļa par kosmētikas līdzekļa drošumu,.
SCCS sastādītās Vadlīnijas kosmētikas sastāvdaļu pārbaudei un drošuma novērtēšanai pieejamas Eiropas Komisijas mājaslapā.
 

Kur atrast kosmētikas labas ražošanas prakses vadlīnijas?

Vadlīnijas kosmētikas līdzekļu ražošanai, t.sk. ražošanas telpām, kā arī kontrolei, uzglabāšanai, transportēšanai, dokumentēšanai u.c. dotas Latvijas standartā LVS EN ISO 22716:2008 “Kosmētika. Laba ražošanas prakse (GMP). Labas ražošanas prakses vadlīnijas”. Tajā bez pārveidojumiem saturā pārņemts Eiropas standarts EN ISO 22716:2007. Fiziskas un juridiskas personas ar Latvijas standartiem nodrošina nacionālā standartizācijas institūcija SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” Standartizācijas birojs (LVS).

Kas ir kosmētikas līdzeklis?

Kosmētikas līdzeklis ir viela vai maisījums, kas nonāk saskarē ar atsevišķām cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām, ārējiem dzimumorgāniem), zobiem un mutes dobuma gļotādu un ko lieto tikai vai galvenokārt minēto ķermeņa daļu tīrīšanai, iesmaržošanai, izskata mainīšanai, aizsardzībai, uzturēšanai labā stāvoklī vai ķermeņa smaržas koriģēšanai.

Kosmētikas līdzekļiem nedrīkst piedēvēt ārstnieciskas vai profilaktiskas īpašības.