Jautājumi un atbildes

Vai tas ir normāli, ka bērnudārzā nav pieejama medmāsa?

Inspekcija skaidro, ka pirmsskolas izglītības iestādē un arī skolā nav obligāti jābūt medmāsai vai ārsta palīgam (ārstniecības personai). Izglītības iestādes izdevumus, kas saistīti ar profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības sniegšanu, finansē izglītības iestādes dibinātājs (piemēram, īpašnieks, pašvaldība), kurš arī pieņem lēmumu par medmāsas nodrošināšanu iestādē (bērnudārzā vai skolā).

Veselības aprūpes nodrošināšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs (tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās) nosaka 23.03.2010. MK noteikumi Nr. 277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” (turpmāk – Noteikumi Nr.277).

Iestādes (bērnudārza, skolas) vadītājam reizi gadā ir jāorganizē antropometrisko mērījumu (auguma garums, svars) veikšanu, redzes un dzirdes pārbaudi, stājas traucējumu kontroli (Noteikumu Nr.277 9.8.punkts), un ne retāk kā reizi mācību gadā kašķa un pedikulozes pārbaudi izglītojamiem, kā arī šo slimību profilakses pasākumus (MK noteikumu Nr. 277 9.9.punkts). Tā kā medmāsas nodrošināšana izglītības iestādē ir īpašnieka vai katras pašvaldības un to pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītāju kompetencē, minētās pārbaudes iestādes vadītājs var organizēt arī citādi, piemēram, pieaicinot ģimenes ārstu.

Gadījumā, ja bērnam atrodoties iestādē radušies pēkšņi veselības traucējumi, nekavējoties jāorganizē pirmās palīdzības sniegšana un vienlaikus par notikušo jāinformē bērna vecāki vai likumiskie pārstāvji. Noteikumu Nr. 277 6.punktā teikts, ka izglītības iestādē pirmo palīdzību sniedz ārstniecības persona – māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) vai izglītības iestādes darbinieks, kurš apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām mācību programmām. Ja izglītojamam ir smaga trauma vai saslimšana, pirmo palīdzību atbilstoši savām zināšanām un iespējām sniedz persona ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.

Par bērnu ar infekcijas slimību pazīmēm neuzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādē (bērnudārzā) un rīcību saslimšanas gadījumā, bērnam atrodoties grupiņā, ir atbildīgs iestādes vadītājs, izstrādājot iekšējās kārtības noteikumus, kuros noteikts kā pakalpojuma sniedzējs, tajā skaitā grupu pedagogi, medmāsa (ja bērnudārzā tiek nodrošināti medmāsas pakalpojumi) un bērna vecāki rīkojas bērna infekciju slimību gadījumos. Par minēto kārtību konkrētajā bērnudārzā obligāti laicīgi jāinformē vecāki vai bērna likumiskie pārstāvji. Prasība izstrādāt iekšējās kārtības noteikumus noteikta 17.09.2013.gada MK noteikumi Nr. 890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk Noteikumi Nr.890) 15.punktā.

Ar pilnu vēstulē minēto normatīvo aktu tekstu varat iepazīties:
http://likumi.lv/doc.php?id=207125#333057
http://likumi.lv/doc.php?id=260057

Vai ir izstrādātas kādas rekomendācijas / vadlīnijas / MK noteikumi par higiēnas prasībām sporta klubiem un zālēm jeb higiēnas prasības un to ievērošana ir tikai paša konkrētā sporta kluba ziņā?

Latvijas Republikā pašreiz nav spēkā esoša normatīvā akta, kas nosaka higiēnas prasības sporta klubiem. Inspekcija kontrolē higiēnas prasību izpildi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem publiskās lietošanas pirtīs un peldbaseinos, kosmētiskajos kabinetos, frizētavās un solārijos, tajā skaitā, ja tie izvietoti sporta klubos klientu ērtībām. Ar noteikumiem Jūs varat iepazīties Inspekcijas mājas lapā http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/normativie-akti/epidemiologiska-drosiba.
Inspekcija, īstenojot valsts uzraudzību par higiēnas prasību ievērošanu sporta klubos par augstāk minētajiem pakalpojumiem, veic plānveida kontroles atbilstoši gada uzraudzības programmai un kontroles pēc saņemtas informācijas, piemēram, pamatojoties uz fizisko personu iesniegumiem un sūdzībām.
Kā noteikts 14.03.2006. Ministru kabineta noteikumos Nr.195 „Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība” 5.1 punktā: „Sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā strādājoša sertificēta ārstniecības persona (piemēram, māsa, ārsta palīgs, fizioterapeits), kura tālākizglītības kursos apguvusi zināšanas sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpē, atbilstoši kompetencei sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi:
5.14. nodrošina higiēnas prasību ievērošanu un kontroli”.
Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajam profesiju standartam, fitnesa iestāžu (studiju, centru, klubu) trenažieru zāles instruktori un vingrošanas nodarbību instruktori mācību laikā apgūst zināšanas par darba higiēnu un personīgo higiēnu un viņu pienākumos ietilpst ievērot higiēnas prasības telpās, vingrošanas zālē un citās telpās, kā arī informēt klientu par higiēnas prasību ievērošanu fitnesa iestādē.
Būtībā augstāk minētie noteikumi un arī profesiju standarti netieši nosaka, ka sporta klubos ir jānodrošina pakalpojuma atbilstība higiēnas prasībām.

Sporta klubi savos iekšējos kārtības noteikumos var iekļaut (kas parasti arī tiek darīts) apmeklētāju tiesības, pienākumus un aizliegumus attiecībā uz higiēnas normu ievērošanu konkrētajā sporta klubā, lai pēc iespējas samazinātu infekciju slimību izplatīšanos un riskus apmeklētāju veselībai.

Sabiedriskais transports ir maza, pārpildīta, noslēgta telpa, kur ir ne tikai maz skābekļa, bet arī slimi cilvēki, kas šķauda, klepo un tādējādi izplata savus infekciju ierosinātājus. Transportlīdzeklī visi logi un lūkas ir slēgtas, durvis tiek atvērtas tikai uz mirkli un tikai pēc pasažieru pieprasījuma, kā rezultātā transportlīdzeklī tikpat kā nenotiek gaisa apmaiņa. Sabiedriskajā transportlīdzeklī ziemā temperatūra ir ievērojami augstāka nekā ārā. Cilvēks transportlīdzeklī sakarst un svīst. Pēc tam tāds mitrs iziet ārā.
Būtu jāveic gaisa kvalitātes, ārgaisa un transportlīdzekļu temperatūras monitorings un jāizstrādā normatīvi, kas noteiktu, kādai temperatūrai un ventilēšanai jābūt sabiedriskajā transportlīdzeklī. Vai nebūtu jābūt kādiem ierobežojumiem, cik cilvēku drīkst būt transportlīdzeklī?

Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” pašvaldības organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus un izdod saistošos noteikumus par sabiedriskā transporta lietošanu. Atbilstoši 2005.gada deleģēšanas līgumam ar Rīgas domi galvaspilsētā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumus nodrošina RPSIA „Rīgas satiksme”.
Veselības Inspekcija saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu novērtē vides faktoru ietekmi uz cilvēka veselību, sniedz priekšlikumus cilvēka veselībai nekaitīgas vides nodrošināšanai un pēc pieprasījuma novērtē higiēnas prasību izpildi, īstenojot valsts uzraudzību sabiedrības veselības nozarē, mazinot riskus sabiedrības un personu veselībai.
Uzskatām, ka sabiedriskā transporta vagonu gaisa kvalitātei būtu jāatbilst iekštelpu gaisa kvalitātes kritērijiem, kurus nosaka Pasaules Veselības organizācijas Gaisa kvalitātes vadlīnijas. Latvijā nav izstrādāti un apstiprinātas higiēnas prasības sabiedriskajam transportam, kā arī prasības iekštelpu gaisa kvalitātei. Saskaņā ar vispārējām higiēnas prasībām sabiedriskā transporta salonos būtu nepieciešams ievērot vismaz šādus gaisa kvalitātes rādītājus: gaisa temperatūra ziemas - rudens periodā nedrīkstētu būt zemāka par 14oC, bet vasaras laikā ne vairāk par 26oC, nodrošinot vismaz 0,5-1 telpas gaisa apmaiņu vienā stundā, gaisa relatīvo mitrumu robežās no 30-70%. Uzskatām, ka ievērot šos gaisa kvalitātes kritērijus sabiedriskajā transportā ir ļoti komplicēti, jo ir ļoti atšķirīga pasažieru uztvere un jutīgums, bez tam jāņem vērā tādi gaisa kvalitātes un sajūtu ietekmējoši kritēriji kā pasažieru skaita izmaiņas dienas laikā, āra gaisa temperatūra, pieturvietu attālums, pasažieru vecums un individuālās īpatnības, apģērbs utt.
Labu gaisa kvalitāti transporta līdzekļu vagonos var nodrošināt tikai atbilstošu ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu ieviešana.

Pēc RPSIA „Rīgas satiksme” mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/pakalpojumi/transporta-noma/pilsetas-autobusi/ pieejamās informācijas, pasažieru ietilpība sabiedriskajā transportā variē atkarībā no transporta veida un tā garuma, piemēram, autobusos iespējamais pasažieru skaits svārstās no aptuveni 112 līdz 172 cilvēkiem.
Atsaucoties uz medijos pieejamo informāciju (www.leta.lv), RPSIA „Rīgas satiksme” 2013.gadā saņēmusi 380 sūdzības no klientiem par karstumu sabiedriskajā transportā, bet 258 sūdzības – par aukstumu sabiedriskajā transportā.
Radušās situācijas risināšanai, tajā skaitā ar jautājumu par papildus reisu nepieciešamību un izmaksu efektivitāti, aicinām vērsties RPSIA „Rīgas satiksme”: bezmaksas informatīvais tālrunis 80001919, e-pasts: info@rigassatiksme.lv.

Slimību profilaksei rekomendējam ievērot personīgo higiēnu, tajā skaitā biežāku roku mazgāšanu, lai mazinātu saslimšanas risku. Gripas epidēmijas laikā ieteicams izvairīties no sabiedrisku vietu apmeklēšanas. Ja nav iespējams nomazgāt rokas apmeklējot sabiedriskas vietas, ieteicams izmantot speciālos roku dezinfekcijas līdzekļus (piemēram, mitrās salvetes).

Vai Veselības inspekcija ir bijusi sabiedriskajos transportos un likusi novērt antisanitāros apstākļus? Šobrīd gripas epidēmijas laikā, vai tiek dezinficēti rokturi transportos? Tur brauc tūkstošiem cilvēku pa dienu.

Pašreiz Latvijas Republikā nav spēkā esoša normatīvā akta, kas nosaka profilaktisko pasākumu veikšanas kārtību sabiedriskajā transportā. Saskaņā ar Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” sniegto informāciju, sabiedriskajos transportlīdzekļos gripas epidēmijas laikā ikdienā ar dezinfekcijas līdzekļiem tiek apstrādāti stikli, logu rāmji un rokturi. Saskaņā ar izstrādāto grafiku, tiek veikta transportlīdzekļa visa salona apstrāde ar dezinficējošiem līdzekļiem.

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) uzskata, ka sabiedrisko transportlīdzekļu dezinfekcija gala pieturās būtu saistīta ar lieliem izdevumiem un sabiedriskā transporta kavējumiem. Savukārt, apstrādi pēc katra infekcioza pasažiera nav iespējams veikt un kontrolēt. SPKC rīcībā nav arī informācijas par pētījumiem, kas pierādītu sabiedriskā transporta dezinfekcijas efektivitāti epidēmiskā procesa mazināšanā. Uzskatām, ka individuālo profilaktisko pasākumu ievērošana mazina saslimšanas risku sabiedriskā transporta pasažieriem. Vairāk informācijas par gripas profilakses pasākumiem var lasīt SPKC mājas lapā: http://www.spkc.gov.lv/GRIPA/.

Publiskā iestādē (bibliotēka) katru dienu iegriežas apmeklētājs ar redzamām ādas slimības pazīmēm, viņš lasa avīzes, žurnālus, darbojas ar datoru. Pārējie apmeklētāji izsaka aizrādījumus. Vai ir kāda iespēja apmeklētājam pieprasīt izziņu par viņa veselības stāvokli?

Pašreiz Latvijas Republikā nav spēkā esoša normatīvā akta, kurā noteikts, ka tādas publiskas vietas kā bibliotēka ir aizliegts apmeklēt klientiem ar redzamām ādas slimības pazīmēm un no viņiem var pieprasīt ārsta izziņu, kas apliecina, ka slimība nav lipīga. Aizliegumi apkalpot klientus ar redzamām ādas, matu vai nagu slimību pazīmēm, ja klientam nav ārsta izziņa, kas apliecina, ka slimība nav lipīga, ir noteikti Ministru kabineta 27.01.2009. noteikumos Nr.71 „Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām”, 13.01.2009. noteikumos Nr.37 „Higiēnas prasībām publiskas lietošanas peldbaseiniem” un 16.01.2001. noteikumos Nr.22 „Noteikumi par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem”.

Labdien! Saskāros ar tādu problēmu, dzīvojamā mājā, kur apkalpo namsaimnieks, pagrabā ir atstāti būvgruži, kuri jau sākuši pelēt, un pirmā stāva iedzīvotājiem uz sienām ir parādījušie pelējumi, bet namsaimnieks atsakās viņus izvest, saka, ka nav "simtslatnieku" kas to varētu izdarīt. Kā lai atrisina šo problēmu? Jau iepriekš pateicos par atbildi.

Labdien! Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.pantu iedzīvotāju komunālo pakalpojumu organizēšana neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds, ir pašvaldības autonoma funkcija.

Ja problēmu neizdodas atrisināt ar ēkas apsaimniekotāju, jāvēršas Jūsu dzīvesvietas pašvaldībā.

Kad būs kurss Sanitārais minimums un cik tas maksā?

Diemžēl šobrīd Veselības inspekcija neorganizē higiēniskās apmācības kursus. Kursus par higiēnas prasību nodrošināšanu var apgūt jebkurā akreditētā firmā, kura ir tiesīga veikt apmācību. Savukārt personas, kuru darbs ir saistīts ar pārtikas apriti, par higiēniskās apmācības kursiem var interesēties arī Pārtikas un veterinārā dienestā (sīkāka informācija mājaslapā www.pvd.gov.lv)

Neatradi atbildi? Sūti mums savu jautājumu.